Rūtu satiekam pie sporta kluba Ķīpsalā, kur ved viņas ikdienas maršruts no darba Centrā uz mājām Iļģuciemā, pa ceļam iegriežoties sporta klubā, kur Rūta aktīvi pavada savu brīvo laiku. Rūta uz interviju ierodas ar modernu kalnu divriteni, kas pielāgots braukšanai ziemas apstākļos – tam uzstādīti dubļusargi un lampiņas.
Vārds: Rūta (27)
Nodarbošanās: Tulkotāja, korektore
Hobiji: Sports, aktīva atpūta, teātris, ceļošana, valodas, literatūra, sevis pilnveidošana
Cik ilgi jau esi ikdienas velobraucēja?
Ikdienas velobraucēja esmu nedaudz vairāk par gadu. Bērnībā arī daudz braukāju ar velosipēdu, bet, kad pārcēlos dzīvot uz Rīgu, kārojās jaunu un savu velosipēdu. Šķita, ka braukt pa Rīgu ar velosipēdu ir nedroši – tas arī atturēja no tā iegādes un braukšanas. Beidzot 2015. gada rudenī saņēmos un iegādājos savu velosipēdu un uzsāku ikdienas velobraucējas gaitas.
Kāpēc esi iecienījusi šo pārvietošanās līdzekli?
Manuprāt, braukšanai ar velosipēdu ir ļoti daudz priekšrocību! Pirmkārt, tā ir fiziska aktivitāte, kuras laikā izdalās laimes hormoni endorfīni. Tas pat ir zinātniski pierādīts, ka tie, kas ikdienā pārvietojas ar velosipēdu, ir laimīgāki par citiem satiksmes dalībniekiem. Otrkārt, braucot ar velosipēdu, nevajag pirkt biļeti/e-talonu vai regulāri uzpildīt degvielu – regulāri braucot, var ietaupīt daudz līdzekļu. Treškārt – ar lielāku enerģiju un produktivitāti var uzsākt darba dienu un pēc darba relaksēties, minot pedāļus. Ceturtkārt, var ietaupīt laiku, jo nevajag „sēdēt sastrēgumos” un var aizbraukt tieši no punkta A līdz punktam B. Piektkārt, braucot ar velosipēdu, var just šo brīnišķīgo brīvības sajūtu un būt dabā! 🙂 Kā vēl vienu priekšrocību varu minēt to, ka var iepazīties ar citiem cilvēkiem – vairākkārt ir gadījies, ja kāds cits velobraucējs uzrunā, jo uzreiz ir kopīgs sarunu temats – velobraukšana. Priecē arī tas, ka velosipēds ir videi draudzīgs pārvietošanās veids. Šo priekšrocību sarakstu varētu vēl turpināt! 🙂
Ar kādu velosipēdu Tu pārvietojies ziemā? Vai izmanto kādu īpašu aprīkojumu/apģērbu?
Tā kā man ir kalnu velosipēds, ar to pārvietojos arī ziemā (drīzumā plānoju iegādāties arī pilsētas velosipēdu gada siltākajiem mēnešiem). Manuprāt, šis velosipēds ir diezgan piemērots braukšanai ziemas apstākļos, jo tam ir platākas riepas ar protektoriem, kas ziemā samazina slīdēšanu uz ceļa. Tas ir arī diezgan viegls, ja vajag uzcelt vai uznest kaut kur. Kas attiecas uz aprīkojumu – vissvarīgākais, braucot ziemas sezonā, manuprāt, ir lampiņas, jo lielākoties sanāk braukt dienas tumšajā laikā. Lampiņas vajadzīgas ne tikai, lai redzētu pats, bet, lai citi satiksmes dalībnieki redzētu mani. Nekādu īpašu apģērbu nevelku – principā to pašu, ja ietu kājām. Galvenais, lai ir silta cepure, cimdi un šalle. Velku dūnu jaku, kas ir gan silta, gan nokrišņu gadījumā nelaiž cauri mitrumu.
Kas jāievēro braucot ziemā?
Kā jau minēju, velosipēdam jābūt lampiņām – gan priekšā, gan aizmugurē. Pirms brauciena ieteicams pārbaudīt, vai lampiņas deg, jo regulāri braucot, lampiņām biežāk jāmaina baterijas. Ieteicams nodrošināties arī ar kādu rezerves lampiņu, ko nomainīt, ja pēkšņi kādas baterijas pārstājušas darboties.
Jāsaprot, ka, uzsniegot sniegam un veidojoties apledojumam, ceļa segums atšķiras no tā, kāds tas ir vasarā – jābrauc lēnāk, jāizprot, kā notiek bremzēšana, jāizvairās no straujiem manevriem. Ziemas apstākļos, manuprāt, labāk ir braukt pa brauktuvi un veloceļiem, jo tie parasti ir notīrīti no sniega, atšķirībā no ietvēm, kas vietām ir notīrītas un vietām nav.
Es parasti rūpīgi sekoju līdzi laika prognozēm, ja sola lielāku salu, tad jāparūpējas, lai nesaltu kājas.
Kādos laika apstākļos Tev patīk braukt labāk – lietū vai sniegā?
Man, protams, vislabāk patīk braukt sausā laikā, bet diemžēl lietus un sniegs mūsu klimatiskajos apstākļos pārsteidz diezgan bieži. Ja man jāizvēlas starp sniegu un lietu – es izvēlēties lietu, jo lietus veido peļķes, kas tik ļoti neapgrūtina braukšanu ar velosipēdu. Sniegs mēdz būt dažāds – slapjš, planējošs, ar vēju, putenis. Visnepatīkamāk ir braukt puteņa laikā, kad sniegs ar vēju ir tieši sejā un ir apgrūtināta redzamība. Ir gadījies braukt šādos apstākļos, tāpēc tagad cenšos atturētos no braukšanas puteņa laikā. Ja sniegs ir lēns un maigs kā pūkas, bez vēja, tad ir pat patīkami, vienīgi braukšana sanāk lēnāka un sniegs aplīp ap velosipēda riteņiem un galamērķī nonāc kā viens liels „velosniegavīrs”. 🙂
Ar kādām grūtībām jāsaskaras?
Manuprāt, grūtība numur viens ir netīrītas ielas un veloceļi, bet priecē tas, ka pēc kāda laiciņa tās tomēr tiek iztīrītas. Par grūtību var uzskatīt arī laika apstākļu neprognozējamību, mainīgumu – no rīta var snigt sniegs, pēc tam jau līt lietus, pēc tam atkal uzsalst, ceļi kļūst slideni un atkal sals. Nepatīkami, ja pusceļā pēkšņi sāk stipri snigt vai līt un līdzi nav lietusmēteļa, tad bieži vien galamērķī jānokļūst samirkušam. Bet, ja ir braukts nepatīkamos laika apstākļos, ar lielāku prieku un baudu ir braukt labos, vasarīgos laika apstākļos!
Ziemas apstākļos arī vairāk jāseko līdzi velosipēda tehniskajam stāvoklim, jo, braucot pa sniegu un mitru ceļa segumu, ātrāk bojājas velosipēda ķēde, kas biežāk jāelļo. Jāpievērš lielāka uzmanība arī riteņiem – vai tie nav kļuvuši mīksti.
Dažreiz arī komunikācija ar citiem satiksmes dalībniekiem var radīt grūtības (ne tikai ziemas sezonā), tāpēc jābūt ļoti uzmanīgam.
Bet, ja tā padomā, grūtības ir tāpēc, lai tās pārvarētu, lai gūtu pieredzi un bagātinātos.
Vai, Tavuprāt, šoziem Rīgas ielās pārvietojas vairāk velosipēdistu?
Jā, tā varētu būt, lai gan nevaru salīdzināt, kā bija senāk, jo pati nebraucu ar velosipēdu tik ilgi. Mans ikdienas maršruts ved no Pārdaugavas (Iļģuciema) uz centru, šķērsojot Vanšu tiltu. Novēroju, ka vairāk velosipēdistu brauc uz centru – attiecīgi, kur labāka infrastruktūra vai konkrētāk, kur tāda vispār ir. Kad pabeidza Barona ielas remontu, katru darba dienu braucu pa šo ielu – neskatoties uz visām problēmām, kas ar to saistītas, man šī rekomendējošā velojosla ļoti noder ikdienā, jo darbs ir Barona ielā. Tas, ko vēl esmu novērojusi, ka ziemas apstākļos ar velosipēdu vairāk brauc vīrieši – sievietes diemžēl sanāk redzēt reti.
Ko Tu ieteiktu tiem, kas apsver domu uzsākt braukšanu ar velosipēdu ziemas apstākļos?
Es ieteiktu nebaidīties, bet ņemt velosipēdu un sākt mīt pedāļus! Ieteiktu atbrīvoties no stereotipiem, ka ar velosipēdu var braukt tikai vasarā un ka velosipēdisti ir kaut kādi trakie u.tml. Stereotipi un bailes cilvēku ļoti ierobežo un attur darīt to, ko varbūt gribētos. Nevajag arī baidīties no tā, ko par tevi padomās citi, nevajag baidīties būt atšķirīgam. Ja man patīk, es braucu! 🙂 Daudzi baidās no tā, ka, braucot ziemas apstākļos, uzreiz saslims – būs iesnas, klepus, utt. No savas pieredzes varu teikt, ka jau vairāk nekā gadu man nav bijušas ne iesnas, ne klepus, un visu šo gadu esmu regulāri braukusi ar velosipēdu! Savu organismu vajag norūdīt. Ir cilvēki, kas ziemā skrien, ir cilvēki, kas peldas (to gan es diezin vai kādreiz mēģināšu), bet kāpēc gan nebraukt ar velosipēdu? Ja vienam uzsākt braukt tomēr nedaudz bail, ieteiktu pakonsultēties ar kādu pieredzējušu braucēju – iespēju ir daudz. Var meklēt informāciju tīmeklī, var meklēt domubiedrus un draugus, kā arī piedalīties dažādos velobraucienus. Garlaicīgi noteikti nebūs!
