Visā valstī, bet jo sevišķi pilsētās jau ilgstoši tiek ignorēta kāda visnotaļ nopietna problēma, kas ilgtermiņā ietekmē gan valsts iedzīvotāju pašsajūtu, veselību, gan valsts budžetu – aptaukošanās.
Jaunākais pētījums par 2014. gada statistiku atklāj latviešiem neglaimojošus faktus – Latvijas iedzīvotāji ir 2. vietā visā Eiropas Savienībā pēc aptaukojušos personu īpatsvara. Vēl neglaimojošāks fakts nāk no Slimību profilakses un kontroles centra apkopotās statistikas, kas liecina, ka vismaz katrs ceturtais pirmklasnieks Latvijā ir ar lieku ķermeņa masu vai pat aptaukošanos.
Nevienam nav noslēpums, ka aptaukošanās nelabvēlīgi ietekmē cilvēku veselību. Latvijā puse no visiem mirušajiem cilvēkiem mirst sirds un asinsvadu slimību dēļ. Savukārt viens no galvenajiem sirds un asinsvadu slimību cēloņiem ir aptaukošanās.
Ir gan arī kāda labā ziņa – lielāko daļu sirds un asinsvadu slīmību var novērst, mainot dzīvesveida paradumus.
Viens visnotaļ efektīvs veids, kā mainīt bērnu un jauniešu paradums, liekot tiem vairāk kustēties, ir pārstāt bērnus vest uz skolu ar automašīnu, ļaujot bērniem skolu sasniegt saviem spēkiem. Skolēniem ikdienā nepieciešamas vismaz 60 minūtes fizisku aktivitāšu un, ja skolēnam vienīgās fiziskās aktivitātes ir pastaiga no mājokļa līdz automašīnai un divas 40 minūšu garas sporta nodarbības nedēļā, tad rezultāts ir likumsakarīgs – bērni cieš no mazkustīga dzīvesveida radītajām sekām.
Došanās uz skolu kājām ir ļoti laba un noderīga, ja vien nav jādodas uz pretējo pilsētas malu, savukārt, braucot ar velosipēdu, skolā nokļūsi vēl ātrāk un tas sagādās vēl lielāku prieku! Katru gadu Latvijā notiekošais velobraukšanas konkurss “Gribu būt mobils” pulcē tūkstošiem bērnu no visas valsts, savukārt Valmieras Valsts ģimnāzija, kas kļuva par mūsu 2016. gada pozitīvo ziņu uzvarētāju, ir parūpējusies par pienācīgu skaitu velonovietņu, un skolēni to aktīvi izmanto. Somijas pilsētā Oulu, kas atrodas pie paša Ziemeļu polārā loka, bērni uz skolu brauc visu cauru ziemu pat -28 grādos, tādēļ var droši teikt, ka laikapstākļi Latvijā noteikti nav šķērslis, lai uz skolu dotos ar velosipēdu.
Kā vēl viens fakts, kas tikai apliecina, ka ir jāattīsta bērnu braukšana uz skolu ar velosipēdu, ir tas, ka par velosipēdistu karalisti uzskatītajā Nīderlandē par aptaukojušamies tiek uzskatīti tikai 12% pieaugušo un to skaits samazinās – tiek uzskatīts, ka Nīderlande 2030. gadā būs vienīgā valsts Eiropas Savienībā, kuras iedzīvotāji būs vidēji tievāki nekā šobrīd. Savukārt pārējās ES valstīs aptaukojušos iedzīvotāju skaits pieaug, tostarp Latvijā, kur jau šobrīd ir 21,3 % aptaukojušos pieaugušo. Ja mēs turpināsim attīstību šī brīža virzienā, un arvien vairāk un vairāk vecāki savus bērnus vedīs uz skolu ar auto, mēs agri vai vēlu sasniegsim ASV līmeni, kur par aptaukojušamies tiek uzskatīti 35,3% pieaugušo. Noskaties, kā skolā var ierasties divos dažādos variantos. Veselīgi un neveselīgi. Nīderlande un ASV.
Tātad labumu pārvietošanās līdzeklim – velosipēdam ir daudz:
1. skolēniem ikdienā nepieciešamas vismaz 60 minūtes fizisku aktivitāšu – brauciens uz skolu ar velosipēdu ir lielisks veids, kā nepiepūloties nodrošināt vismaz daļu šo nepieciešamo minūšu.
2. skolēni skolā ir mundri un pirmajā stundā koncentrējas sarežģītām tēmām labāk nekā tie skolēni, kas uz skolu atvesti ar automašīnām.
3. netiek nevajadzīgi piesārņots gaiss un pilsētā ir mazāki sastrēgumi – bieži vien skola vecākiem nav pa ceļam uz darbu, tādēļ ar automašīnu tiek nobraukts krietni lielāks attālums, nekā būtu nepieciešams.
Kā šos labumus pārņemt Rīgā?
Protams, veloceļu izveide ir svarīgs punkts, kā veicināt bērnu braukšanu uz skolu ar velosipēdu, bet bērni to salīdzinoši droši var darīt jau šobrīd, braucot uz skolu pa ietvēm, ja blakus nav veloceļa. Toties problēma, kurai šobrīd praktiski nav alternatīvas, ir velonovietņu trūkums. Velonovietnes pie visām publiskajām ēkām, tostarp skolām, Rīgas domes pašreizējā vadība solīja jau pirms teju četriem gadiem. Realitāte gan izrādījusies krietni citādāka par solījumiem, un nekas daudz nav realizēts – jaunas velonovietnes uzstādītas vien pie tām skolām, kurām veica renovāciju.
Pateicoties Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamentam, esam ieguvuši statistiku par Rīgas skolām un velonovietnēm. Realitāte ir visnotaļ drūma – pie vairākām skolām velonovietņu nav vispār, pie vairākām tās ir nepietiekamā daudzumā, kā arī liela daļa no novietnēm ir nedrošas konstrukcijas (pie novietnes nav iespējams pieslēgt velosipēda rāmi).
Pie 45 skolām velonovietņu nav vispār, savukārt pie lielas daļas skolu to skaits ir nepietiekams un tās ir nepareizas konstrukcijas – pie tām nav iespējams droši pieslēgt velosipēdu. Piedāvājam iepazīties ar dažu skolu vadītāju komentāriem par esošo situāciju ar velonovietnēm 2016. gadā:
Rīgas Igauņu pamatskola: Nepieciešamais vietu skaits ir 40. (šobrīd ir velonovietne tikai 10 velosipēdiem)
Rīgas 7. pamatskola: Velonovietni vajadzētu vismaz 10 velosipēdiem, jau iepriekš esam prasījuši, bet nekā. (šobrīd ir velonovietne tikai 4 velosipēdiem)
Rīgas Valdorfskola: Velonovietne mums ir, bet tajā vieta ir 4 velosipēdiem, kas ir nepietiekami.
Rīgas 18. vakara (maiņu) vidusskola: Velonovietne mums nav, bet bērni vēlētos skolas iekšpagalmā novietot velosipēdus.
Rīgas Pārdaugavas pamatskola: Velonovietne mums nav. Vecāki un skolēni prasa, plānojam jau trešo gadu, bet nesanāk.
Rīgas Pļavnieku pamatskola: Pie Rīgas Pļavnieku pamatskolas senāk bija izveidota velonovietne. Diemžēl regulāri šie metāla režģi pie kuriem stiprina riteņus, tika izrauti no asfalta. Ja nemaldos, tad pats režģis ir skolā, taču pēc vairākkārtējiem mēģinājumiem stiprināt, esam noņēmuši. Tā kā mums apkārt skolai ir vecais asfalts, tad esošie stiprinājuma veidi neturās.
Rīgas Mūzikas internātvidusskola: Velonovietnes mums nav, bet tā ir nepieciešama.
Kā redzams, skolu direktorus dome īsti vērā neņem, bet situāciju varam pozitīvi iespaidot mēs paši – sabiedrība. Vecākiem, brāļiem un māsām, un pašiem skolēniem ir nepieciešams informēt pašvaldību, ka skolai ir nepieciešamas drošas velonovietnes. Mūsdienās to var izdarīt piecās līdz desmit minūtēs, rakstot elektronisku iesniegumu portālā Latvija.lv – atliek vien ielogoties ar savas internetbankas paroli un brīvā formā rakstīt iesniegumu attiecīgajai iestādei – tas aizņems vien 3-5 minūtes Tava brīvā laika (detalizēta pamācība).
Ja pie skolas būs uzstādītas velonovietnes, tad arvien vairāk un vairāk bērni sāks uz skolu braukt ar velo, to pierāda esošās skolas, kur velonovietnes izbūvētas pirms pāris gadiem. Un tikai tā mēs spēsim mainīt dramatisko situāciju ar mūsu nākotnes – bērnu veselību. Neesi vienaldzīgs – uzraksti pašvaldībai!