Ja esat iepazinušies ar partiju programmām un ekspertu viedokli par tām, tad izvēlei vēlēšanās vajadzētu būt vienkāršākai. Lai izvēli padarītu vēl vienkāršāku, uzdevām visām pretendējošajām partijām trīs jautājumus par aktuālām pilsētvides problēmām – Skanstes tramvaja līniju, Aleksandra Čaka ielas ietvju sašaurināšanas projektu un jautājumu par veloinfrastruktūru.
Kā pirmās publicējam partiju un mēra amata kandidātu atbildes uz jautājumu par Skanstes tramvaja līniju. Jau iepriekš esam vēstījuši par to, cik tramvaja maršruts ir nepārdomāts un ka projekta ietveros ir paredzēts darīt pilsētvidi degradējošas darbības – likvidēt ietves Senču ielā un likvidēt kastaņu aleju Pērnavas ielā. Ja tramvaja līniju ierīkos pēc pašreizējā uzņēmuma “Rīgas satiksme” izstrādātā projekta, tad Pērnavas ielas izskats mainīsies līdz nepazīšanai:
Visām partijām lūdzām mēra amata kandidātu atbildi uz šādu jautājumu:
Kāds ir Jūsu viedoklis par plānoto Skanstes tramvaja līniju, kuras ietvaros „Rīgas satiksme” paredzējusi likvidēt abas ietves Senču ielā un izcirst kastaņu aleju Pērnavas ielā?
Mēs esam par to, ka pilsētā jāattīsta sliežu transporta infrastruktūra, papildinot jau esošās un izveidojot jaunas tramvaja līnijas, nevis jābūvē šī tramvaja līnija, kuras lietderību Rīgas dome nevar pamatot. Sevišķi nepieciešama ir tramvaja līnija uz Purvciemu, Pļavniekiem un Ziepniekkalnu, kur dzīvo liela daļa Rīgas iedzīvotāju.
Ne partija, ne mēra amata kandidāts uz uzdoto jautājumu neatbildēja.
Ne partija, ne mēra amata kandidāts uz uzdoto jautājumu neatbildēja.
Ievads:
Man ir žēl, ka Rīgas pilsēta nav izveidojusi saprātīgu komunikācijas platformu ar sabiedriskajām organizācijām par attīstības plānošanu. Es domāju, ka Jūsu organizācija ir viens no upuriem šai pilsētas nespējai uzrunāt sabiedrību. Šobrīd pilsētas attīstības apspriešanā tiek iesaistītas tikai būvniecības elites. Kā piemērs šai problēmai ir nule notikusī konference “Rīgas Forums”, kurā dalības maksa bija 150 eiro. Līdz ar to pēc formālas apspriešanas sabiedrība ir nolemta sagaidīt kārtējo elites lēmumu par Rīgas attīstību.
Mūsu partijas mērķis ir ieviest jaunu sabiedriskās apspriešanas standartu Rīgas pilsētā, izmantojot attīstīto valstu piemērus (skat. pievienotās vadlīnijas, kas definē labo praksi komunikācijā ar sabiedrību). Tātad mēs apņemamies izstrādāt un ieviest Rīgai piemērotu komunikācijas standartu, apmācīt Rīgas amatpersonas par tā izmantošanu. No jums un citiem aktīviem nodokļu maksātājiem sagaidām, ka tiks pieprasīta standarta izmantošana.
Tomēr man ar nožēlu ir jāsecina, ka Jūsu komunikācija ar politiķiem, arī mani, šobrīd atgādina šantāžu. Jūs vēlaties pirms vēlēšanām rakstveidā saņemt solījumus, lai pēc vēlēšanām tos izmantotu gadījumos, kad politiķu rīcība atšķiras no solītā. Tās ir Jūsu tiesības. Tomēr vēlos uzsvērt, ka man personīgi tas liekas negaumīgi.
Atbilde uz jautājumu:
Par šo jautājumu nav notikusi saprātīga sabiedriskā apspriešana. Ja juridiski tas būs iespējams, mēs projekta realizāciju apturēsim un sagatavosim tā sabiedrisko apspriešanu saskaņā ar jauno komunikācijas standartu.
Rīgā dzīvojošo un strādājošo labā vairāk ir vajadzīgi tramvaja līniju pagarinājumi uz Berģiem un Rumbulu, kas būtu savienoti ar stāvparkiem šo līniju galapunktos. Joprojām nav pārliecinošu argumentu, kādēļ Eiropas nauda tiks izlietota Kapu tramvajam. Nav atspēkotas aizdomas par Skanstes attīstītāju lobija ietekmi uz lēmumu pieņemšanu Rīgas pašvaldībā par tramvaja līnijas būvi.
Rīgā līdz 2021. gadam ir plānots pabeigt Austrumu maģistrāles izbūvi – savienot Dienvidu tilta galu Pļavniekos ar Sarkandaugavu. Plānots izbūvēt Vienības gatves un Dienvidu tilta savienojumu – Zemgales virziena maģistrālo mezglu.
Jāvaicā, vai tas rada priekšnoteikumus, tramvaja trase Senču ielā ietu pa esošo ielas trasējumu? Atbilde ir – jā! Līdz ar to nav nepieciešamības izcirst kokus. Līdz ar Austrumu maģistrāles pabeigšanu samazināsies Senču ielas maģistrālā funkcija.
Ir jāturas pie Rīgas attīstības stratēģijā izvirzītā – atslogot pilsētas centru no privātā transporta. Gājējs, velosipēdists, sabiedriskais transports ir nākotnes pārvietošanās veidi pilsētas centrā.
Ne partija, ne mēra amata kandidāts uz uzdoto jautājumu neatbildēja.
a) Uzskatām par lietderīgāku būvēt tramvaja līniju caur Purvciemu uz Dreiliņiem un galapunktā to kombinētu ar stāvparku. Tramvaja līnijas ir ekonomiski pamatotas tur, kur ir daudz potenciālo pasažieru šādā gadījumā šo līniju varētu izmantot ne tikai 60 tūkstoši Purvciema iedzīvotāju, bet arī Pierīgas iedzīvotāji, kuri katru rītu iebrauc Rīgā no Vidzemes puses ar autotransportu.
b) Ja t.s. “Skanstes tramvaja” projektu būs iespējams apturēt, tikai zaudējot Eiropas fondu līdzfinansējumu (75 miljonus eiro), mēs mainīsim tā maršrutu, virzot šo līniju pa Skanstes ielu līdz Valdemāra ielai, tālāk to novirzot pa Upes ielu līdz Brasas tiltam, kur to varētu savienot ar 11. tramvaja maršrutu. Šādi tiks pasargāti Lielie kapi, gājēju ietves Senču ielā un kastaņu aleja Pērnavas ielā.
Partija „No sirds Latvijai” jau vairākkārtīgi ir paudusi savu viedokli, ka esam par tramvajiem kā zaļāku ST veidu, tomēr iestājamies PRET tramvaja līnijas ierīkošanu Skanstē. Ir acīmredzams, ka maršruta izvēlē dominē politiskie kritēriji un ir jūtams spēcīgs pašvaldības un attīstītāju lobijs. Rezultāti par labu Skanstes maršrutam ir bezkaunīga iedzīvotāju maldināšana. Tā vietā, lai vispirms, izstrādājot jaunas tramvaja līnijas būvprojektu, organizētu sabiedrisko apspriešanu un izdiskutētu visas nianses, un tikai tad iesniegt projektu CFLA, RD sasteidza procesu, un ar ZZS atbalstu (Finanšu un Satiksmes ministrija) iesniedza projektu.
Tātad bez izvērtēšanas, vai tramvaja līnija nebūtu lietderīgāka Berģu, vai Purvciema un Dreiliņu iedzīvotājiem, Rīgas domes Satiksmes departaments CO2 izmešu samazināšanas vārdā papildus iedzīvotājiem neaktuālam tramvaja maršrutam piedāvā arī “bonusa paku” – izcirst 31 koku Pērnavas ielā, brutāli skart Lielo kapu teritoriju un likvidēt ietves Senču ielā. Partija “No sirds Latvijai” vērš uzmanību arī tam, ka projekta izmaksas ir ap 95 mln EUR, ar ES līdzmaksājumu 70 mln. Tas nozīmē, ka par Skanstes tramvaju, kas gadā apkalpos ap 700 000 pasažieru (uzziņai: 6 tramvajs apkalpo 9 mln pasažieru), rīdzinieki samaksās 25 mln EUR jeb 260 EUR par šīs līnijas centimetru! Neatbalstām!
Skanstes tramvaju līnijas (Kapu tramvaja) projekts nav jārealizē. Šis projekts ir jāpagriež Purvciema un Pļavnieku virzienā, kur ievērojamam skaitam rīdzinieku tiks uzlabota nokļūšana centrā un citos Rīgas rajonos ierīkojot tramvaja līniju un nodrošinot, ka nav jāstāv sastrēgumos. Tas ir pirmais darbs, ko izdarīsim pēc Rīgas domes vadības pārņemšanas.
Līnija nav pārdomāta. Vienkārša Eiropas fondu līdzekļu apguve. Nav izvērtēta ieguldīto līdzekļu atguve. Nav izvērtēts, cik izmaksās šīs līnijas uzturēšana. Tiek uzsvērti ieguvumi, kas ir diskutabli, bet nav izskaidroti zaudējumi. Nav skaidrota transporta caurlaidība Senču un Pērnavas ielā. Pašreiz tās ir jau ļoti noslogotas un vienas no būtiskām sastrēgumu vietām pilsētā. Nav skaidrots, kādas transporta plūsmu izmaiņas tiks veiktas, jo tramvaju līnija radīs papildu sastrēgumus. Faktiski nav dots novērtējums ne no transporta plūsmas, ne līnijas uzturēšanas viedokļa. Nav veikts transporta plūsmas izvērtējums Pērnavas un Kr. Barona ielas krustojumā, kur būs tramvaju līniju pagriezieni, līdz ar to būtiski palēnināsies transporta plūsma. Tāpat pilnībā ignorētas tādu pilsētas satiksmes dalībnieku kā gājēju un riteņbraucēju tiesības uz pārvietošanos šajos ielu posmos.
Skanstes tramvaja līnijas projekts ir pašreizējās Rīgas domes valdošās koalīcijas politiski lobēts projekts, kura pamatojumā ir saskatāma apzināta manipulēšana ar aprēķiniem. Paredzētais Skanstes tramvaja līnijas projekts nedos Rīgai ieguvumu nedz ekonomiskajā, nedz vides, nedz sabiedriskā transporta infrastruktūras jomā. Tieši pretēji, Skanstes tramvaja līnijas projekts Rīgas pilsētas videi ir kaitīgs, bet veids kādā šis projekts tiek realizēts (manipulējot ar aprēķiniem, neuzklausot sabiedrības viedokli) ir saskatāmas pazīmes, ka atsevišķas Rīgas domes amatpersonas ir personiski ieinteresētas Skanstes tramvaja līnijas projekta realizēšanā.
1.1. Skanstes tramvaja līnijas projekts ir nelietderīgs, jo tas neuzlabos Rīgas sabiedriskā transporta infrastruktūru.
Skanste ir starp mazākajām Rīgas apkaimēm – 2015.gadā Skanstē bija reģistrēti 1305 iedzīvotāji, viņu lielākā daļa ir ekonomiski labi situēti un ikdienā ērtībai izmanto savu personisko transportu. Tādēļ ir mazticami, ka šie cilvēki būtu gatavi ikdienā izmantot sabiedrisko transportu. Savukārt to Skanstes iedzīvotāju vai apmeklētāju, kuri izmanto sabiedrisko transportu, vajadzības pilnībā apmierina arī esošie risinājumi: 24. maršruta autobuss, kurš darbdienās veic 51 reisu dienā, transports Kr.Valdemāra ielā. Publiski nav zināma informācija par to, ka no iedzīvotājiem būtu bijušas sūdzības vai lūgums palielināt 24.autobusa kursēšanas biežumu. Paredzētā Skanstes tramvaja līnija, turpretim, būtu iedzīvotājiem neparocīgs risinājums, jo, lai nokļūtu centrā, tramvajs met loku un tas ir ilgāks brauciens salīdzinot ar 24. maršruta autobusu.
Tāpat jāņem vērā, ka Skanstes tramvaja līnijas maršruts darba dienās ir ļoti noslogota maģistrālā iela, jo pa to virzās kravas mašīnu plūsma uz ostu, kā arī vieglo mašīnu plūsma no Skanstes un Sarkandaugavas uz Purvciemu, Pļavniekiem un Salu tiltu. Ja šajā plūsmā iekļauj vēl tramvaja līniju, tas attiecīgi radīs papildu sastrēgumus, jo īpaši Brīvības/Pērnavas ielas krustojumā. Apbūve šajā krustojumā neļauj veidot papildu tramvaja joslas, līdz ar to veidojas tā saucamais “pudeles kakls”.
Salīdzinājumam, Rīgā šobrīd ir vietas, kur tramvaju līnijas infrastruktūra būtu daudz lietderīgāka. Piemēram, visaktuālākais Rīgā šobrīd ir maršruts ” Purvciems, Pļavnieki, Dreiliņi”, bet Skanstes tramvaja līnijas nepieciešamības pamatošanai izmantotajā “Daudzkritēriju analīzes metodē” (turpmāk arī- DKA) šī līnija nav vērtēta vispār. Tiek minēts, ka jaunajai tramvaja līnijai, lai tā saņemtu Eiropas Kohēzijas fonda finansējumu, it kā esot jāatrodas degradētā teritorijā, kaut gan šādu prasību ir ieviesusi pati Rīgas dome. Turklāt arī Skanstes kā degradētas teritorijas statuss ir vairāk kā apšaubāms, jo šādiem kritērijiem daudz labāk atbilst citas Rīgas apkaimes, piemēram, Maskavas priekšpilsēta, atsevišķas teritorijas Sarkandaugavā, Grīziņkalnā, Čiekurkalnā.
Tāpat, analizējot minētos DKA kritērijus, ir saskatāma, iespējams, apzināta manipulēšana ar datiem, jo aprēķinos ir būtiskas metodoloģiskas kļūdas, kuru dēļ, piemēram, atsevišķās kategorijās nav vērtēti maršruti, kas ir iekļauti plānošanas dokumentos (Berģi, Lidosta, Rumbula, Ziepniekkalns, Lucavsala), 50 procentus no punktiem aprēķinos dod kritēriji, kurus nosaka Rīgas domes politiskās prioritātes, bet aprēķinos prognozētais pasažieru pārvietojums ir radīts no pārmērīgi optimistiskām prognozēm par iedzīvotāju skaita pieaugumu Skanstē.
Tādējādi secināms, ka, ja DKA analīze būtu veikta objektīvi, tad Skanstes tramvaja līnijas maršruts, domājams, nebūtu ieguvis vislielāko punktu skaitu un nebūtu atzīts par nepieciešamāko.
1.2. Abu ietvju likvidēšanas Senču ielā un tai sekojoša gājēju un velosipēdistu plūsmas novirzīšana caur kapiem ir amorāla un neatbilst normatīvo aktu prasībām
Paradoksāli, bet finansējums Skanstes tramvaja līnijas projekta realizēšanai tiek piešķirts programmas ar nosaukumu “”Attīstīt videi draudzīgu sabiedriskā transporta infrastruktūru (sliežu transports)” ietvaros. Tomēr Skanstes tramvaja līnija, ja tāda tiks ieviesta, apkārtējo vidi neuzlabos, bet gan to sabojās.
Viena no ielām, caur kuru ir paredzēts izbūvēt Skanstes tramvaja līniju, ir Senču iela, kur vienā pusē atrodas Lielie kapi, bet otrā pusē – Pokrova kapi.
Rīgas pašvaldības oficiālajā mājaslapā ir norādīta informācija, ka Skanstes tramvaja līnija kursēšot garām kapiem un nevis tiem cauri, tomēr, no Rīgas pašvaldības SIA “Rīgas satiksme” iesniegtās (pārstrādātās) tramvaja projekta dokumentācijas izriet, ka Senču ielā tiks likvidētas ietves abās ielas pusēs, bet gājējiem un velosipēdistiem būs jāpārvietojas caur kapiem, proti: ietves un veloceļi ielā nav paredzēti vispār, to vietā ārpus esošajām ielas robežām shēmā iezīmēti “esošie gājēju ceļi” Lielajos un Pokrova kapos. Šeit jānorāda, ka Pokrova kapos vispār nav gājēju ceļu, kas ietu paralēli Senču ielai, bet Lielajos kapos esošais gājēju ceļš iet līkločos, aptuveni 40 metru attālumā no Senču ielas.
To, ka gājēju plūsma pa Senču ielu būtu novirzāma caur līkločos ejošiem kapu celiņiem, uzskatām par absurdu un pilnībā nepieņemamu risinājumu, kas nekādā veidā neveicinās gājēju plūsmas pārvietošanos šajā ielas posmā, jo īpaši tumšajos diennakts laika posmos. Bez tam gājēju un velosipēdistu plūsmas novirzīšana caur kapiem, mūsuprāt, arī nozīmē necieņas izrādīšanu kapos apbedīto mirušo piemiņai.
Turklāt jāuzsver, ka šāds risinājums ir parādījies tikai Centrālai finanšu un līgumu aģentūrai (CFLA) iesniegtajos projekta grozījumos un Valsts vides dienestā (VVD) nemaz nav vērtēts. Jebkurā gadījumā no CFLA iesniegtās dokumentācijas neizriet, ka VVD šos projekta grozījumus būtu vērtējis. Risinājums ir pretrunā Rīgas domes saistošo noteikumu prasībām par to, ka Rīgas vēsturiskajā centrā abās ielas pusēs ir jābūt ietvei, bet ietves platumu drīkst mainīt tikai tad, ja to atļāvusi Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija.
1.3. Kastaņu alejas izciršana Pērnavas ielas posmā ir pretlikumīga un aizskar cilvēku tiesības uz labvēlīgu vidi
Pilsētas teritorijā augošie koki ir ļoti svarīga pilsētas vides sastāvdaļa. Tie samazina gaisa piesārņojumu, ražo skābekli, samazina oglekļa dioksīdu, uzsūc nokrišņus, vasarās samazina uz ielas karstumu utt. Līdz ar to koka nociršana pilsētas teritorijā ir attaisnojama tikai ar īpašiem apstākļiem, kas konkrētā gadījumā nepastāv.
Secīgi, Valsts vides dienesta Lielrīgas reģionālās pārvaldes 2016.gada 9.augustā izdotajos Tehniskajos noteikumos Nr. RI16TN0337 (turpmāk arī- Tehniskie noteikumi) norādītajās vides aizsardzības prasībās Skanstes tramvaja līnijas būvniecībai 1.punkta trešajā teikumā ir norādītas prasības “(..) Saglabāt un saudzīgi izturēties pret kokiem. (..)”, savukārt aktuālajā projekta pieteikumā Pērnavas ielas posmā no Krišjāņa Barona ielas līdz Brīvības ielai paredzēts likvidēt ievērojamu koku aleju. Savukārt likvidēto koku vietā neko stādīt nav paredzēts, jo tiem shēmā vieta nav paredzēta.
Paradoksāli, ka tramvaja līnijas projekts, kura mērķis ir radīt videi draudzīgu transporta infrastruktūru, paredz nocirst koku aleju, kuri ražo skābekli un samazina oglekļa dioksīdu.
Minētie fakti, mūsuprāt, uzskatāmi parāda to, ka Skanstes tramvaja līnijas projekta realizētāji noklusē par vides uzraudzību atbildīgajām valsts iestādēm tos faktus kā Skanstes tramvaja līnijas projekts ietekmēs apkārtējo vidi.
No CFLA iesniegtās Projekta precizējumu dokumentācijas neizriet, ka minētās koku alejas likvidēšana būtu saskaņota ar Valsts vides dienestu un citām atbildīgajām uzraudzības iestādēm un līdz ar to secināms, ka jebkāda koku izciršana Pērnavas ielas posmā būs pretlikumīga.
1.4. Sakarā ar iepriekš minētajiem apstākļiem, Jaunā konservatīva partija (JKP) jau šobrīd dara visu iespējamo, lai apturētu Skanstes tramvaja līnijas projekta tālāku realizēšanu.
2017.gada 12.maijā JKP biedrs Juris Jurašs ir vērsies ar rakstveida iesniegumiem Latvijas Republikas institūcijās, kas vērtē Eiropas fondu finansējuma piešķiršanu Skanstes tramvaja līnijas projektam- Finanšu ministrijā un CFLA lūdzot lūdzu atsaukt Eiropas Komisijai nosūtīto Skanstes tramvaja līnijas projektu un nevirzīt to tālākai apstiprināšanai Eiropas Komisijai.
Tāpat 2017.gada 12.maijā Juris Jurašs ir vērsies ar rakstveida iesniegumu pie Eiropas Komisijas Reģionālās politikas un pilsētpolitikas direktorāta vadītājas ar iesniegumu, kuros detalizēti aprakstīti visi apstākļi, kāpēc Skanstes tramvaja līnijas projekts nedrīkst tikt apstiprināts Eiropas fondu finansējuma piešķiršanai. Bez tam, pastāvot aizdomām, ka aiz Skanstes tramvaja līnijas projekta stāv atsevišķu Rīgas domes amatpersonu personiskās intereses, iesniegums ir adresēts arī Eiropas Komisijas Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanā, kurā lūgts uzsākt izmeklēšanu sakarā ar iesniegumā norādītajiem apstākļiem.