Kā ceturtais veloceļš, kurā veicām auditu, ir veloceļš “Centrs – Berģi”. Šis ir pirmais un pagaidām vienīgais veloceļš, kurš ved cauri pilsētas centrālajai daļai – apkaimēm, kur veloinfrastruktūras trūkums izjūtams visvairāk. Nav nekāds brīnums, ka Centram tuvākajā daļā veloceļš ir kļuvis ļoti populārs un caur Skolas ielu sastrēgumstundas laikā izbrauc vairāk velosipēdistu nekā automašīnu.
Veloceļš izbūvēts 2010. gadā, piesaistot ES finansējumu, līdz ar to teorētiski varētu sagaidīt, ka tas būs izbūvēts atbilstoši labākajai Eiropas praksei, bet vai tā tiešām būs?
“Centrs – Berģi” veloceļa kopējais garums RDSD veidotajā veloceļu kartē ir 12,8 km. Interesanti, ka savā mājaslapā RDSD gan norādījuši, ka veloceļa garums ir 14 kilometri, cerēsim, ka tā ir tikai drukas kļūda. Visdrīzāk gan departamenta darbinieki dubultā saskaitījuši posmu, kur veloceļš atrodas abās Brīvības gatves pusēs, lai tikai iegūtu vairāk teorētiskos kilometrus, ar ko pēc tam lielīties atsevišķiem Rīgas domes politiķiem.
Lai stāsts būtu uztveramāks, tāpat kā iepriekš, veloceļu esam sadalījuši posmos un pēc katra apskatītā posma būs posma novērtējums. Vērtējumu sastāda trīs daļas – veloinfrastruktūras tips, platums un seguma kvalitāte. Vērtēta tiek katra tipa veloinfrastruktūra atsevišķi, pēc tam vērtējums tiek sareizināts ar posmu garumu un tiek izvilkts vidējais vērtējums. Detalizētāku novērtējuma algoritmu skatīt šeit.
Veloceļš “Centrs – Berģi” Rīgas domes Satiksmes departamenta veloinfrastruktūras kartē.
Veloceļa sākums meklējams turpat, kur veloceļam uz Jūrmalu – Bastejkalnā. Diemžēl sākums ne par ko labu neliecina – veloceļš ierīkots uz jau tā šauriem gājēju ceļiem un pie tam ved cauri parkam. Kā jau vēstījām iepriekšējā auditā par veloceļu Ķengaraga promenādē, veloceļus nekādā gadījumā nevajadzētu veidot rekreācijas zonās – parkos un promenādēs, ja vien tie nav pilnībā nodalīti no gājēju kustības. Šādās vietās cilvēki nāk atpūsties, nevis satraukties par velosipēdistiem, kuri steidz uz darbu, skolu vai citu vietu.
Veloceļa sākums meklējams Bastejkalnā. Par to liecina ceļa zīmes un neievērojamas baltas līnijas uz gājēju ceļa.
Veloceļš ved cauri parkam, sadalot uz pusēm jau tā šaurās ietves. Tiesa, ceļa zīme šeit liecina par ko citu - kopīgu gājēju un velosipēdu ceļu.
Velosipēdistiem iezīmētā ceļa daļa ir pārāk šaura, lai pa to varētu ērti un droši samainīties divi velosipēdisti.
Turpinājumā veloceļš pa diagonāli šķērso gājēju ceļu - rītos un pievakarēs šeit jābūt ļoti uzmanīgiem.
Arī turpinājumā veloceļa platums atbilst minimālajam vienvirziena nevis divvirziena veloceļa platumam.
Gājējiem, kas iet pa ietvi, pat prātā neienāk, ka kāds "gudrinieks" Satiksmes departamentā būs izdomājis daļu ietves padarīt par veloceļu.
Turpinājumā beidzot sākas fiziski nodalīts veloceļš. Diemžēl šeit ēkas remontdarbu laikā satiksmes organizētāji izdomājuši veloceļu apvienot ar gājēju ceļu, tā vietā, lai likvidētu 3 autostāvvietas...
Gājēju un velosipēdistu plūsma šeit ir ļoti liela, tāpēc atkal jābūt ļoti uzmanīgiem.
Vietā, kur drošība un ērtības ir vissvarīgākās - krustojumā fiziski nodalītais sarkanais veloceļš pazūd un pārvēršas ar baltu krāsu izkrāsotā ietvē ar apmalēm.
Turpinājumā jāizbrauc cauri vēl vienam parkam - šoreiz Esplanādei. Parka sākumā esošā ceļa zīme vēsta, ka priekšā ir kopīgs gājēju un velosipēdu ceļš.
Šāda veida ceļš pārlieku neatgādina par maģistrālo velosavienojumu "Centrs - Berģi"...
Esplanādes vidū ceļa zīme vēsta, ka pēkšņi kopīgais gājēju un velosipēdu ceļš pārvēršas dalītā. Tiesa, baltas sadalošās līnijas uz seguma nav...
Pirms krustojuma uzstādīts interesants kāju balsts. Tiesa, labāk veloceļus veidot tādus, ka šādi speciāli veidoti balsti nav nepieciešami - velosipēdistu ērtībām tikpat labi noder standarta apmales starp velojoslu un ietvi.
Turpinājumā Skolas ielā ir no ietves un brauktuves fiziski nodalīts veloceļš, kurš diemžēl svarīgākajā vietā - krustojumā pārtrūkst.
Lai arī šis veloceļš Rīgas centrā ir labākais piemērs satiksmes nodalīšanas ziņā, tomēr tas ir tālu no pilnības. Divvirzienu veloceļi blīvi apdzīvotās vietās nav ieteicami no drošības viedokļa.
Tāpat veloceļš ir pārlieku šaurs un starp to un autostāvvietu nav ierīkota drošības zona, līdz ar to vēl vairāk sašaurinot veloceļa drošo braukšanas zonu.
Ja pasažieris vēlas, piemēram, iekārtot bērnu sēdeklītī, viņam nākas atrasties uz veloceļa.
Divvirzienu veloceļi apbūvētās apkaimēs nav ieteicami arī tādēļ, ka gājēji, šķērsojot brauktuvi, aizmirst, ka pēc vienas galvas pagrozīšanas pa labi un pa kreisi pēkšņi būs vēl kāda vieta, kur jāskatās pa labi un pa kreisi. Arī no šī aspekta velojoslas/veloceļi katrā ielas pusē ir labākais variants blīvi apdzīvotās vietās.
Veloceļš ir noderīgs ne tikai velosipēdistiem - arī citi nemotorizētie transportlīdzekļi uz riteņiem ir laipni gaidīti uz veloceļa.
Ja pretī brauc velosipēdists, tad gribot negribot nākas braukt bīstamajā durvju zonā. Ja kāds autobraucējs jau atvēris durvis, tad nākas apstāties un gaidīt, kamēr pretim braucošie velosipēdisti pabrauc garām.
Vēl kāda nepieminēta bīstamība divvirzienu veloceļam ir iebrauktuves pagalmos - autovadītāji parasti rēķinās, ka kāds velosipēdists varētu braukt no aizmugures, taču aizmirst, ka šis ir divvirzienu veloceļš un nepaskatās, kas brauc no priekšpuses un rodas sadursmes risks. Attēlā redzams arī tas, ka pirms iebrauktuves nav ievērots 5 m brīvas zonas.
Turpinājumā veloceļš atkal "samiksējas" ar ietvi un jānogriežas pa kreisi uz Bruņinieku ielu. Patiesībā - nekur citur nemaz braukt saskaņā ar CSN nedrīksti - to aizliedz nepārtrauktā baltā līnija, kurai šeit vajadzētu būt raustītai...
Turpinājumā veloceļš īsu posmu ved pa Bruņinieku ielu - šeit pietrūkst fiziska nodalījuma starp brauktuvi un veloceļu.
Lai arī veloceļa turpinājums Bruņinieku ielā šķita visnotaļ cerīgs – līdzīga veida veloceļš kā Skolas ielā, tomēr turpinājumā veloceļš ir, šķiet, sliktākais Rīgā. Proti – tas pilnībā sastāv no agrāk normāla platuma ietvēm, uz kurām uzkrāsotas baltas līnijas, ierīkojot standartiem un veselajam saprātam neatbilstoša platuma veloceļus un gājējiem atstājot tik maz vietas, ka tiem nākas iet teju kā armijā – kolonnās, lai nepārkāptu CSN un neiekāptu velosipēdistiem paredzētajā ceļa daļā.
Tālāk jānogriežas pa labi un jābrauc pa Kr. Valdemāra ielas... senāk normāla platuma ietvi, kuru kāds ļoti "gudrs" cilvēks Satiksmes departamentā izdomāja sadalīt divās daļās.
Šoreiz iekrāsotā divvirzienu veloceļa platums neatbilst pat minimālam vienvirziena veloceļa platumam.
Šādas iezīmētas veloceļa trajektorijas pierāda, ka tas cilvēks, kurš projektēja šo veloceļu, pats ar velosipēdu, visticamāk, nepārvietojas.
Tālāk jāšķērso Aristīda Briāna iela, lai varētu turpināt ceļu pa Kr. Valdemāra ielu.
Pie pieturas risinājums pat ļoti interesants - gājējiem un velosipēdistiem vienam otra trajektorija jāšķērso divas reizes.
Turpinājumā jāšķērso Kr. Valdemāra ielas brauktuve.
Arī turpinājumā pagriezienu pa labi izpildīt, iekļaujoties tam paredzētajās līnijās, var izpildīt tikai ļoti profesionāls velosipēdists.
Līnijas gadu gaitā gan ir krietni pabālējušas un jācer, ka šogad paredzētās ielas seguma atjaunošanas laikā neatgriezīsies - ietve ir pārlieku šaura, lai tās platumu samazinātu...
Ēku izvirzījumi - kāpnes, pagraba lūkas utt. gājējiem paredzēto daļu sašaurina pat līdz apkaunojošiem 90 centimetriem.
Divatā ejot pa ietvi, ir visnotaļ grūti izvairīties no iekāpšanas velosipēdistiem paredzētajā ceļa daļā...
Gājējiem paredzētais ceļa platums vairākās vietās der būtībā vienam gājējam - lai "samainītos" otrs gājējs ir spiests iekāpt veloceļā.
Turpinājumā veloceļš maina atrašanās vietu - no atrašanās tuvāk brauktuvei uz atrašanos tuvāk ēkām.
Tiesa, tāds princips: velo-gājējs-auto nav pareizs un vienmēr būtu jāievēro secība gājējs-velo-auto, jo tieši gājējam jāatrodas tuvāk ēkām, to fasādēm, skatlogiem, ieejas durvīm visnotaļ loģisku iemeslu dēļ.
Uz šāda veida "uzkrāsotiem" veloceļiem ļoti regulāri var novērot gājējus, kas to nav ievērojuši. Tādēļ veloceļi vienmēr jāveido fiziski nodalīti - vai nu ar dažādiem materiāliem vai līmeņa starpību, lai gājēji fiziski sajūt un intuitīvi saprot, ka ir iekāpuši citā teritorijā.
Turpinājumā dalītais gājēju un velosipēdistu ceļš pārvēršas kopīgā.
Un tālāk viena maza zīmīte vēsta par to, ka tālāk jābrauc pa labi. Veloceļiem būtu jābūt redzamiem un pašsaprotamiem visā to garumā, nevis tādiem, kuri ceļa vidū ir jāmeklē.
Jāšķērso parasta gājēju pāreja.
Un turpinājumā jābrauc taisni pa Zirņu ielu, kā to vēsta ceļa zīme.
Šeit un turpmākajos krustojumos un iebrauktuvēs uzkrāsots neatbilstošs ceļu horizontālais apzīmējums - tāds nedrīkst atrasties uz ietvēm un kopīgajiem gājēju un velosipēdu ceļiem.
"Veloceļa" veidotāji nav pat pacentušies no kopīgā gājēju un velosipēdu ceļa aizvākt ceļa zīmes, tās pārvietojot uz blakus esošo zaļo zonu.
Arī reklāmas stends izrādījies svarīgāks par no šķēršļiem brīvu veloceļu.
Būtiska problēma, ar ko saskarsimies visā veloceļa garumā - pie iebrauktuvēm uz blakusteritorijām un uz mazāk svarīgām ielām veloceļš un ietve teju vienmēr "pārtrūkst".
Ietvei un veloceļam uz galvenā ceļa būtu jābūt nepārtrauktam, tādējādi nodrošinot gan gājējiem, gan velosipēdistiem droši un ērti šķērsot ceļu. Šeit komplektā nedrošajam krustojuma šķērsojumam nāk diezgan augsta un bīstama apmale.
"Veloceļš" - bez komentāriem...
"Veloceļš" - bez komentāriem...
Turpinājumā jāšķērso Senču iele un izmisīgi jāmeklē ceļa zīme ap stūri, kas pateiktu priekšā, kur jābrauc tālāk.
Jā, esam uz pareizā ceļa - jāturpina braukt pa Brīvības ielas ietvi uz priekšu.
Ietve ir šaura un darbadienu rītos un pievakarēs - gājēju un velosipēdistu pilna.
Ceļš ved cauri arī pieturai
Tālāk jābrauc pa labi.
Tālāk beidzot kāda redzama izmēra ceļa zīme, kas norāda, kurp jādodas tālāk.
Turpinājumā ap visnotaļ bīstamu stūri, kur saskrējušies ne viens vien velosipēdists, sākas dalīts gājēju un velosipēdu ceļš.
Tiesa, ceļš ir ierīkots, šķiet, ņirgājoties par gājējiem - tiem atvēlētas praktiski nekādas ceļa daļas un jāšķērso augstas apmales.
Turpinājumā velosipēdistiem jāšķērso viens no nervozākajiem veloceļa posmiem – VEF tilts. Tilta vidusdaļā tas ir tik šaurs, ka braucot var itin viegli aizķert pretimbraucēju. Rīgas dome sola šo posmu sakārtot jau vismaz 10 gadus, bet nekā. Tāpēc brauksim prātīgi!
Turpinājumā veloceļš pārtrūkst un velosipēdistiem un gājējiem jāšķērso, iespējams, nepatīkamākais tilts Rīgā.
Tilta ietves ir tik šauras, ka gājēji cenšas izspraukties starp apgaismes stabiem un betona apmali, lai netrāpītos ceļā steidzīgākam velosipēdistam.
Ja pa ietvi kāds velosipēdists brauc pretī, tad tā ir pieklājības un laimes spēle - starp apgaismes stabiem izbraukt var tikai viens velosipēdists.
Savukārt pašā tilta augšpusē ietve ir tik šaura, ka samainīties braucot jau kļūst bīstami, tādēļ labāk ir piebremzēt.
Turpinājumā velosipēdistiem jāšķērso divas brauktuves, lai turpinātu ceļu pa it kā galveno ceļu. Nedrošs un nepareizs risinājums, ko absolūtais vairums velosipēdistu nemaz neievēro.
Turpinājumā atsākas dalīts gājēju un velosipēdistu ceļš. Lai arī šeit tikai pērn notika seguma nomaiņa, diemžēl nekādas pozitīvas pārmaiņas nenotika - joprojām gājējus no velosipēdistiem atdala baltas krāsas līnija.
Pirms pieturvietas dalītais gājēju un velosipēdu ceļš pārtrūkst un pārvēršas kopējā. Acīmredzams, ka Satiksmes departamentam arī pērn pietrūka intelektuālās kapacitātes, lai izdomātu, kā šajā posmā ierīkot veloceļu...
Tā vietā, lai beidzot sakārtotu satiksmi, RDSD nolēma atstāt visu pašu gājēju un velosipēdistu rokās. Tāds nu, lūk, izskatās maģistrālais "veloceļš"...
Dīvaini, ka uz brauktuves Satiksmes departamenta speciālisti tomēr uzkrāsojuši veloceļa marķējumu.
Turpinājumā jāizbrauc cauri vēl vienai pieturai.
Un atsākas dalīts gājēju un velosipēdistu ceļš.
Diemžēl arī šeit departamenta speciālisti nav pratuši ierīkot standartiem atbilstošu veloceļu - to divās vietās sašaurina reklāmas stendi.
Liela problēma, ko jau iepriekš esam aprakstījuši rakstā, ir veloceļa luksoforu darbība. Ja velosipēdists nenospiedīs pogu, tad viņam būs sarkanais, kamēr gājējiem - zaļais.
Turpinājumā vēl viens stabs tieši uz veloceļa. Visnotaļ skumji, apzinoties, ka pērn šeit bija iespējams visas kļūdas izlabot...
Šajā vietā veloceļš iet tieši cauri vietai, kur gājēji gaida zaļo luksofora signālu brauktuves šķēršošanai. Grūti saprast, ar ko domāja tas RDSD darbinieks, kurš pērn izdomāja, ka šis varētu būt labs risinājums.
Labā lieta šeit, atšķirībā no Skolas ielas veloceļa daļas ir, ka krustojumos veloceļš nesaplūst ar ietvi, bet gan turpina būt fiziski nodalīts ar apmali no ietves.
Nav gan arī tā, ka RDSD speciālisti neko nebūtu uzlabojuši - vairākās vietās, kur agrāk veloceļš pārtrūka un bija apmales, tās pērn tika likvidētas un noasfaltēts nepārtraukts veloceļš.
Turpinājumā veloceļš sašaurinās četru nestrādājošu lampu dēļ.
Lampas vajadzētu nodot metāllūžņos un veloceļu noasfaltēt iepriekšējā platumā.
Lampas nestrādā jau ilgu laiciņu...
Diemžēl Satiksmes departaments pērn nebija spējīgs apmales likvidēt visās iebrauktuvēs...
Tāpat arī pat uz mazākajām šķērsielām veloceļš pārtrūkst un jāšķērso apmales un brauktuve. Visnotaļ lieks risks un neērtības...
Diemžēl ne visi autovadītāji novieto automašīnu atbilstoši - tā jānovieto tā, lai tās gabarīti neatrastos ne uz ietves, ne veloceļa daļas.
Esam nonākuši jau līdz Lielvārdes ielai. Arī tālāk - ceļš tikai taisni!
Lai arī turpinājumā veloceļš turpinās salīdzinoši labā kvalitātē, tomēr uz tā netrūkst dažādas kļūdas un bīstamas vietas, kuras vajadzētu izlabot.
Turpinājumā jābrauc taisni.
Pieturvietas nojume ierīkota drošībai nepiemērotā vietā, aizsedzot gājēju un velosipēdistu savstarpējo redzamību.
Kā redzams, šeit pērnā gada remontu laikā apmales iebrauktuvei likvidētas, diemžēl "amerikāņu kalniņš" - saglabāts.
Savukārt šajā vietā apgaismes stabs ir tieši uz veloceļa un veloceļa piktogramma - tieši aiz staba.
Šajā vietā daudzi velosipēdisti nogriežas uz t/c "Alfa", diemžēl izbraukājot zālienu, jo ietvi bloķē ceļa zīmju, "stop" pogu un elektrības stabi.
Tālāk veloceļš uz īsu brīdi sadalās divās daļās, jo pa vidu ir metāla stabs. Nav gan īsti saprotams, kādēļ tā, redzot, cik daudz brīvas vietas ir veloceļa labajā pusē. Ziemā šāds šaurums sagādā problēmas, tīrot sniegu.
Pie t/c "Alfa" regulāri novērojami gājēji, kas iet pa veloceļu.
Pie t/c "Alfa" nesen veikti remontdarbi un atjaunotā asfalta seguma kvalitāte ir ļoti zemā līmenī.
Turpinājumā jāšķērso viena no bīstamākajām iebrauktuvēm. Šeit priekšroka ir velosipēdistiem, diemžēl infrastruktūra par to neliecina.
Arī šeit priekšroka ir velosipēdistiem, bet iebrauktuve liecina par pretējo.
Turpinājumā līdz pat Juglai veloceļš sašaurinās par veselu metru.
Arī piktogrammu meistari nav bijuši uzdevumu augstumos un tā vietā, lai atjaunotu nodilušās velosipēdu piktogrammas, vienkārši uzklāj jaunas tām blakus.
Turpinājumā jāšķērso Šmerļa iela - pa labi teorētiski atrodas veloceļš uz Mežciemu, diemžēl nezinātājs to nevar iedomāties, jo nav ne ceļa zīmes, ne paša veloceļa.
Turpinājumā veloceļam pērn uzkrāsota bieza baltā termoplasta līnija, bez kuras veiksmīgi iztika iepriekšējos 6 veloceļa pastāvēšanas gadus un kura pēc pirmās ziemas jau sāka sadalīties "reizinātājos".
Iebrauktuve benzīntankā ir ļoti bīstama, jo autovadītāji šeit iegriežas no abām Brīvības ielas pusēm, neievērojot, ka šķērso veloceļu. Šeit, tāpat kā pie citām iebrauktuvēm, veloceļam būtu jābūt līmenī nepārtrauktam.
Baltā un nevajadzīgā līnija acīmredzot ilgi neizturēs...
Arī šajā mazajā iebrauktuvē veloceļš "pārtrūkst" ar apmalēm un pazeminājumu.
Kārtējā vieta, kur veloceļš pirms iebrauktuves "pārtrūkst".
Kārtējā vieta, kur veloceļš pirms iebrauktuves "pārtrūkst".
Kārtējā vieta, kur veloceļš pirms iebrauktuves "pārtrūkst".
Tālāk veloceļš un gājēju ceļš sašaurinās un kļūst par kopīgu velosipēdistu un gājēju ceļu.
Lai gan vietas šeit būtu atliku likām nodalītam veloceļam, Satiksmes departaments pērn izvēlējās neko lietas labā nedarīt un atstāt visu pa vecam.
"Veloceļš"
"Veloceļš"
Arī šeit svarīgāks par nepārtrauktu veloceļu bijis reklāmas stends.
Ceļa vidū luksoforu stabs
Ceļa vidū elektrības vadu stabs
Tālāk jābrauc taisni, lai arī neviena ceļa zīme par to neliecina. Jāšķērso gājēju pāreja.
Turpinājumā jābrauc cauri tuneļu labirintiem, kuri acīmredzot nav būvēti velosatiksmei, jo ir šauri, nepārredzami un bīstami.
Ar aptuveni 5 cm augstām apmalēm...
Tālāk jābrauc lejā no kalna.
Gar ļoti nepārredzamu sienu - jābrauc ļoti uzmanīgi un lēni, jo turpinājumā esošie "labirinti" acīmredzami nav paredzēti velosatiksmei.
Turpinājumā, kā vēsta mazā velomaršruta ceļa zīme, jābrauc pa kreisi.
Tuneļu labirinti ir ļoti nepārredzami, tādēļ pirms pagriezieniem jābrauc ļoti lēni - gājēja ātrumā, lai nesaskrietos ar citu cilvēku.
Turpinājumā nav saprotams, kur tālāk jābrauc pa ceļu labajā vai kreisajā pusē. Šeit nepieciešamas virzienu norādes.
Vēl viens bīstams un nepārredzams tunelis.
Izbraucot velomaršruta ceļa zīme vēsta, ka jādodas pa kreisi.
Turpinājumā ir iespēja izvēlēties - braucot pa šosejas labo pusi, sasniegsim Brīvdabas muzeju, savukārt pa kreiso pusi - ātrāk nokļūsim Berģos.
Turpceļā brauksim pa labo pusi.
Lai arī ceļa zīmes vēstīja, ka šeit ir kopīgs gājēju un velosipēdu ceļš...
...pēkšņu uz asfalta parādās sadalošās baltās līnijas un velosipēdu piktogrammas.
Lieki piebilst, ka, šādi sadalot ceļu, minimālajiem standartiem neatbilst ne gājējiem, ne velosipēdistiem paredzētās daļas platums.
Turpinājumā jānogriežas pa kreisi.
Un tad pa labi jāšķērso brauktuve, uz kuras nav iezīmēta ne gājēju pāreja, ne velosipēdu ceļš.
Esam nonākuši teju līdz Brīvdabas muzejam. Gājējiem atvēlēts mazāk kā 1 metrs. Nav saprotams, ar ko domājuši šo balto līniju projektētāji.
Turpinājumā dosimies uz šosejas kreiso pusi, lai nokļūtu Berģos.
Ceļu horizontālais marķējums nesakrīt ar ceļa zīmē norādīto.
Kā vēsta velomaršruta ceļa zīme, turpinājumā būs jādodas pa labi pāri šosejai.
Pārbraucot šoseju mūs sagaida šaurs divvirzienu veloceļš, uz kura samainīties diviem velosipēdistiem ir visnotaļ bīstami pagrieziena un gar veloceļu esošo šķēršļu dēļ.
Autobraucējiem uzstādīta brīdinoša ceļa zīme, ka priekšā būs jāšķērso veloceļš...
... kaut gan patiesībā nekā tāda nav - veloceļš izbeidzas...
...un ceļa tālākajā daļā ielai nav izbūvētas pat ietves, par veloceļu nerunājot. RDSD kartē gan iezīmēts, ka veloceļš turpinās pa Suitu ielu līdz pilsētas robežai, bet ceļa zīmes ne par ko tādu neliecina.
Atpakaļceļš šosejas kreisajā pusē ir teju identisks labajai pusei - arī šeit kādu posmu ceļš ar baltas krāsas līniju sadalīts divās daļās, līdz pēkšņi marķējums pazūd.
Turpinājumā jābrauc pa labi, kā vēsta mazā velomaršruta ceļa zīme.
Jāizbrauc caur tuneli...
...un esam nokļuvuši atpakaļ vietā, kur veloceļš uz Brīvdabas muzeju labajā šosejas pusē un veloceļš uz Berģiem kreisajā šosejas pusē sadalījās.
Kopvērtējumā veloceļš no maksimālajiem 109008 punktiem ieguvis 36674 punktus, kas dod tam 3 balles no 10. Vēlreiz jāpiebilst, ka šis novērtējums sevī ietver tikai trīs ļoti vienkāršus raksturlielumus – veloinfrastruktūras tipu, platumu un seguma kvalitāti. Vērtējumā netika ietverts tas, ka daļa no veloceļa ir parastas ietves, kurām vienkārši uzstādīta jauna ceļa zīme, netika ietvertas neatbilstošas ceļa zīmes un tas, ka pirms VEF tilta veloceļš vienkārši pārtrūkst.
Rezumējot auditu, varam droši apgalvot, ka RDSD mājaslapā pieejamā veloceļa karte nav precīza. Veloceļš atbilstoši standarta minimālajām prasībām realitātē ir izbūvēts tikai atsevišķos posmos Brīvības gatvē un Skolas ielā. Ja RDSD publicētajā kartē veloceļa kopējais garums ir 12,8 km, tad pēc veiktā audita noskaidrojām, ka reālais veloceļa kopgarums ir uz pusi mazāks – 6,1 km. Kartē tas izskatās šādi:
Kā būtu jābūt
Jau pašā veloceļa sākumā projektētāji pieļāvuši būtisku kļūdu, maģistrālo veloceļu ierīkojot divos pilsētas parkos. Parki ir vieta atpūtai un rekreācijai, kur cilvēkiem nebūtu jāsatraucas, kur spert kāju, lai tikai nepakļūtu zem kāda ātri braucoša velosipēdista. Tāpat tālāk veloceļš met teju kilometru lielu apkārtceļu, kas pateicoties lielākam skaitam ar luksoforu regulētu krustojumu nozīmē vismaz 5-10 minūtes ilgāku ceļā pavadīto laiku, nekā tas būtu, ja veloceļš vestu pa īsāko iespējamo maršrutu – Brīvības ielu. Tādēļ Rīgas domei beidzot jāizpilda Rīgas mēra pirms trijiem gadiem izteiktais solījums un jāierīko velojoslas Brīvības ielā.
Runājot par veloceļa posmu Skolas ielā, būtiski pieminēt, ka, lai arī tas atbilst standarta minimālajām prasībām, tas ir pārlieku šaurs divvirzienu velosatiksmei (2,1 m), lai uz tā varētu veikt drošus apdzīšanas manevrus. Tāpat draudus satiksmes drošībai rada autostāvvietas, jo starp tām un veloceļu nav drošības zonas tā sauktajai “durvju zonai”. Un visbeidzot – blīvi apdzīvotās vietās nav ieteicams veidot divvirzienu veloceļus tikai vienā ielas pusē, jo uz tādiem notiek vairāk ceļu satiksmes negadījumu. Tādēļ labākais variants Skolas ielā būtu ierīkot velojoslu “pret spalvu”, un centra virzienā samazinot maksimālo atļauto ātrumu līdz 30 km/h, tādējādi uzlabojot satiksmes drošību.
Savukārt veloceļa turpinājumā Brīvības gatvē lielākās problēmas sagādā luksoforu iestatījumi, kuri velosipēdistiem lielāko daļu laika rāda sarkanu signālu, kamēr tajā pašā virzienā braucošajiem autovadītājiem ir zaļais luksofora signāls. Par šo problēmu rakstījām jau pirms gada rakstā “Kāpēc gājēji un velosipēdisti neievēro luksofora signālus?”.
Pēdējā svarīgā lieta, ko šoreiz pieminēsim, būs veloceļa un ietvju nepārtrauktība krustojumos un iebrauktuvēs blakusteritorijās. Vēl pērn pirms Brīvības gatves remonta veloceļš pārtrūka pie katras mazākās iebrauktuves. Pēc mūsu ierosinājuma Rīgas domes Satiksmes departaments solīja šo problēmu risināt, bet izdarīja tikai daļēji un vairākās iebrauktuvēs veloceļš joprojām pārtrūkst. Veloceļi un ietves jāveido pār iebrauktuvēm un mazāk svarīgām ielām ir jāveido nepārtraukti – vienā līmenī, jo tas, pirmkārt, uzlabo gājēju un velosipēdistu drošību, darbojoties kā neliels ātrumvalnis un, otrkārt, krietni uzlabo braukšanas kvalitāti, jo vairs nav jākratās pa nebeidzamajām apmalēm. Tāpat arī krustojumos ar vienādes nozīmes ielām veloceļam nedrīkstētu veidot apmales – tas jāsavieno ar brauktuvi pakāpeniski, bez bortakmeņa.
Augšpusē – “Centrs – Berģi” veloceļš, apakšpusē – kā būtu jābūt. Velc aiz līnijas, lai atklātu vienu vai otru attēlu
Rīcība
Lai uzlabotu situāciju uz veloceļa, Rīgas domes Satiksmes departamentam būtu pašam jāauditē šis veloceļš un jāsagatavo rīcības plāns, iepriekš pieļauto kļūdu novēršanai un izlabošanai. Tā kā mums nav itin nekādu cerību, ka viņi ko tamlīdzīgu darīs, mēs sagatavojām oficiālu iesniegumu ar problemātiskajām vietām ar lūgumu kļūdas labot.
Kā nākamie veloceļi, kurus auditēsim, būs veloceļi Šmerļa, Augusta Deglava, Juglas un Mstislava Keldiša ielās, tādēļ sekojiet mūsu mājaslapai un Facebook kontam, lai nepalaistu to garām!
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"), atbilstoši mūsu Privātuma politikai. Turpinot lietot šo tīmekļa vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē.Pieņemt un turpinātVairāk informācijas