Mīts:
Velojoslas ir tukšas un pa tām neviens nebrauc!
Patiesībā:
Šis mīts radās līdz ar velojoslu uzkrāsošanu Rīgas ielās, kad pirmajos velojoslu mēnešos to pretinieki – autoentuziasti Atis Jansons un Pauls Timrots vairākos sižetos stāstīja, ka velojoslas neviens velosipēdists neizmanto. Ir visnotaļ saprotams, ka pirmajā mēnesī veloinfrastruktūrai neparādīsies lietotāji, ja iepriekš tie tur nav braukuši. Tomēr, mēnešiem ejot, gan gājēji, gan autobraucēji ievēroja velojoslu un nu jau velojoslas var lepoties ar vairākos simtos mērāmu lietotāju skaitu pat vēsajos rudens mēnešos tikai stundas laikā (sk. video raksta beigās).
Tomēr jāatzīst, ka nereti velojoslas izskatās tukšas. Tas, ka uz veloceļiem un velojoslām neredzam velosipēdistu sastrēgumus, pierāda to, cik efektīvs transporta līdzeklis ir velosipēds. Dzelzceļa sliedes mēs tukšas redzēsim vēl biežāk nekā velojoslas, jo sliežu transports ir pats efektīvākais veids, kā pārvadāt cilvēkus. Nenoliedzami, pie veiksmīgi izbūvēta veloceļu tīkla var sākt rasties sastrēgumi arī velosipēdistiem, kā to var novērot, piemēram, Kopenhāgenā vai Amsterdamā, bet sastrēguma beigās esošie velosipēdisti parasti aizbrauc vienas – divu luksofora ciklu laikā.
Lai velojoslas izmantotu maksimāli liels iedzīvotāju skaits, ir svarīgi izveidot savstarpēji savienotu velojoslu tīklu. Rīgas velojoslu un veloinfrastruktūras tīkls kā tāds šobrīd ir ļoti sadrumstalots un velojoslas praktiski nav savienotas savā starpā, kā to var apskatīt Rīgas veloceļu kartē. Šobrīd Rīgas centrā velojoslas ir tikai trīs ielās (Elizabetes, Lāčplēša un Dzirnavu), pie tam divās no ielām tās ir izmantojamas tikai vienā virzienā. Divas no šīm velojoslām savieno veloceļš Skolas ielā, trešā velojosla ir pilnībā nodalīta no pārējām. Izveidojot neko nesavienojošu velojoslu, velosipēdists iegūst iespēju pārvietoties turp un atpakaļ pa vienu ielu. Bet, ja velojoslas tiek saslēgtas tīklā, tad velosipēdistam pieejamā platība palielinās vairākkārtīgi.
Otrs ne mazāk būtisks faktors velojoslu maksimālas izmantošanas sasniegšanai ir drošība. Šobrīd regulāri varam novērot ainas, kad uz velojoslām ir novietotas automašīnas. Ja pa brauktuvi braukt pieredzējušam velosipēdistam visbiežāk nav problēmu šādi novietotas automašīnas apbraukt, tad, piemēram, skolēniem uz skolu vecāki pa šādām joslām braukt visticamāk neatļauj, jo pastāv risks pakļūt zem braucošas automašīnas. Tādēļ ir svarīgi velojoslas no brauktuves norobežot fiziski – vai nu ar stabiņiem, betona apmalēm vai puķupodiem, tādējādi nodrošinoties pret autovadītāju patvaļu. Velojoslām jābūt izveidotām tā, lai pa tām skolēni varētu braukt uz skolu un viņu vecākiem nebūtu ne mazāko bažu par bērnu drošību.
Noskaties video no kāda rudens darbadienas rīta, kurā saskaitījām, cik velosipēdistu vienas stundas laikā izbrauc Lāčplēša un Kr. Barona ielas krustojumu.
Stundas laikā aptuveni 23% no krustojumu šķērsojošajiem transportlīdzekļiem bija tieši velosipēdi. Vai ievēroji, ka automašīnas video bija redzamas visu laiku, bet velosipēdi teju nebija ievērojami? Viens no iemesliem, kāpēc šķiet, ka automašīnas valda pār Lāčplēša ielu ir ne tikai automašīnu izmērs, bet arī tas, ka teju visas ielas garumā ir ierīkotas autostāvvietas ielas malā. Toties velonovieņu skaits vienīgajā Rīgas centra ielā, kur velojoslas ir abās ielas pusēs, ir apaļa 0.
Video uzskatāmi var arī novērot, ka pa velojoslām nebrauc teju neviens skolas vecuma bērns, kas tikai apliecina iepriekšminētos tagadējo velojoslu trūkumus. Vai beidzot nav pienācis laiks attīstīt jau izveidoto velojoslu potenciālu, tās savienojot tīklā, padarot drošākas un pieejamākas, lai tās varētu izmantot visi rīdzinieki?