Daudzi lauzīs šķēpus, vērtējot velojoslu eksperimentu Aleksandra Čaka un Marijas ielā. Iepriekš mēģinājām apkopot sabiedriskā transporta maršrutu izmaiņu laikus, tad parunājām ar vietējiem iedzīvotājiem un uzņēmējiem, tagad, kad velojoslas ielā ir jau pusgadu, aplūkosim statistiku.
Sāksim ar, mūsuprāt, svarīgāko satiksmes aspektu – drošību.
Iela ir kļuvusi drošāka!
*Pēc raksta publikācijas saņemta informācija, ka Iekšlietu ministrijas vietnē publicētā statistika iespējams ir nepilnīga. “Pilsēta cilvēkiem” par minēto lūgs Iekšlietu ministrijas komentāru.
Iekšlietu ministrijas vietnē http://gis.ic.iem.gov.lv/giswebcais/ ir pieejama statistika par ceļu satiksmes negadījumiem. Apskatot datus par pēdējiem 6 gadiem, ir redzams fakts: Marijas, Aleksandra Čaka ielas un Zemitāna tilts ir kļuvuši drošāki visiem ceļu satiksmes dalībniekiem.
Ja iepriekš (2014.-2020. gads), laika posmā no decembra līdz maijam, vidēji 9 cilvēki mēnesī iekļuva avārijā ar negatīvām sekām veselībai, tad šogad šis skaitlis ir apaļa nulle, savukārt ceļu satiksmes negadījumu skaits ir sarucis 3 reizes. Katrs no jums var pārbaudīt mūsu savāktos datus un pārliecināties par rezultātiem un secinājumiem, ko esam ieguvuši.
Statistiku pārbaudījām posmā, kur ir ierīkotas velojoslas: no Marijas-Elizabetes krustojuma līdz Ieriķu un G.Zemgala un Dzelzavas un Braslas ielu krustojumam.
Lai salīdzinātu atbilstošus datus, apskatīsim datus par šo ceļa posmu no 1. decembra līdz 20. maijam.
Pirmajā grafikā var redzēt ceļu satiksmes negadījumu skaitu, kas tika reģistrēti policijā:
Atgādināsim, ka saskaņā ar Ceļu satiksmes likumu par ceļu satiksmes negadījumu jāziņo policijai, ja ir cietušie, ja transportlīdzekļiem radušies bojājumi, kuru dēļ tie nevar pārvietoties, vai, ja ir cietis trešo personu īpašums.
Grafikā ir redzams COVID-19 un velojoslu ieviešanas rezultāts, 2019.-2020.gadu A.Čaka ielas remonta iespaids un vidējais negadījumu skaits posmā no 2014. līdz 2019. gadam. Salīdzinot ar parasto stāvokli posmā, 2014.-2019.gadā Marijas un A. Čaka iela ir kļuvusi 3,5 reizes drošāka.
Apskatot iesaistītos ceļu satiksmes negadījumā un traumu smagumu, var redzēt, ka velojoslu ieviešana no ceļu satiksmes drošības viedokļa strādā nevainojami: nav reģistrēti ceļu satiksmes negadījumi, kuros iesaistīts gājējs vai riteņbraucējs, kā arī neviens cilvēks nav guvis traumas.
Tālāk mēģināsim salīdzināt ābolus ar apelsīniem: 6 mēnešu vidējo negadījumu ar cietušo skaitu ar vidējiem rādītājiem no 2014.gada 1.decembra līdz 2020.gada 1.decembrim. Lai dati būtu kaut cik salīdzināmi, grafikā ir doti vidējie skaitļi mēnesī.
No minētās statistikas varam secināt, ka ceļu satiksmes negadījumu skaits ir sarucis gandrīz 4 reizes.
Autobraucēji varēs apliecināt, ka viens no sastrēgumu iemesliem ir negadījumu sekas uz ceļiem. Šim skaitlim sarūkot četras reizes, satiksme Čaka ielā kļūst prognozējamāka.
Iesaistīto pušu un cietušo skaits nav salīdzināms (ar nulli dalīt nevar), tāpēc varam vien redzēt, cik daudz cilvēku ir paglābti šī pusgada laikā: 12 viegli cietušie, gandrīz viens smagi cietušais, trīs iesaistīti riteņbraucēji un pieci gājēji.
Ar prieku secinām, ka Marijas un A. Čaka iela ir kļuvusi drošāka mums visiem.
Velosipēdistu skaita statistika
Veicot satiksmes dalībnieku skaitīšanu, jāsecina, ka velojoslas A. Čaka ielā izmanto arvien vairāk cilvēku. Satiksmes skaitīšanu veicām A. Čaka ielas posmā starp Avotu un Lāčplēša ielu 7. un 8. jūnijā sastrēgumu laikā no plkst. 17.00 – 19.00. Ikvienam ir iespēja pašam pārskaitīt un pārliecināties par statistiku – video no 7. jūnija un video no 8. jūnija.
Kopā šajā laikā uz ielas saskaitījām 922 velosipēdistus, 2166 automašīnas un 93 motociklus, tātad velobraucēju skaits sasniedzis jau gandrīz pusi no automašīnu skaita!
Viens no svarīgākajiem velojoslu nepieciešamības iemesliem ir ietvju atbrīvošana no velosipēdistiem, elektrisko skrejriteņu vadītājiem utt. – lai gājējiem uz ietves būtu patīkami, ērti un droši uzturēties. Arī šajā ziņā ir panākts vērā ņemams uzlabojums – 93% velosipēdistu brauc pa velojoslām, nevis ietvēm.
Protams, vēl ir daudz darāmā, lai panāktu to, ka arī atlikušie 8% velosipēdistu pa ietvēm vairs nebrauktu, tostarp skaidrojošais darbs, tādēļ jau šajā nedēļā kopā ar CSDD rīkojam informatīvu kampaņu Čaka ielā, aicinot velosipēdistus un elektrisko skrejriteņu vadītājus pārvietoties pa velojoslām, nevis ietvēm.
Viens no iemesliem, kāpēc velosipēdisti brauc pa ietvēm, ir uz velojoslām novietotas vai pa velojoslām braucošas automašīnas, kas daļu velosipēdistu, kas šādās situācijās nejūtas droši (te tomēr situācija “2-tonnīga metāla kaste pret trausliem cilvēka kauliem”), attur no braukšanas pa velojoslām. Skaitīšanas laikā saskaitījām 49 automašīnas, kas bija vai nu novietotas stāvēšanai uz velojoslas, vai arī pa velojoslu apbrauca stāvošās automašīnas, lai veiktu labo pagriezienu. Aplūko dažas no situācijām:
A. Čaka ielas nākotne – cerīga!
Un visbeidzot trešā labā ziņa no A. Čaka ielas ir – beidzot uzsākts darbs pie sabiedriskā transporta prioritātes nodrošināšanas – nevienam nav noslēpums ka ~2 stundas dienā, vakara sastrēgumstundu laikā, sabiedriskais transports A. Čaka ielā mēdz kavēties. Identiska situācija ir arī K. Valdemāra ielā, kur šī problēma arī būtu jāsāk risināt.
Labas ziņas! Šobrīd izskatās, ka velojoslas Čaka ielā ir uz palikšanu. Šobrīd @rdsvc kopā ar @citiesforpeople strādā pie Čaka ielas nākotnes attīstības scenārijiem, uzlabojot sabiedriskā transporta plūsmu un saglabājot veloinfrastruktūru. pic.twitter.com/NQltly236j
— Oto Ozols (@otucis) June 12, 2021
Turpinām vērot un priecāties par A. Čaka ielas pārvērtībām – jau tuvākajā laikā sāksies ielas labiekārtošanas darbu pirmā daļa, bet jau šobrīd iela ir pārvērtusies līdz nepazīšanai. Vai spēj iedomāties iespēju vecajā A. Čaka ielā uz ielas pasēdēt āra kafejnīcā? Šobrīd ielā tādas jau ir vairākas!
