CSDD, Rīgas dome – ir pienācis laiks ko mainīt! Nīderlandē tik zems bojāgājušo gajēju skaits ir ne jau tāpēc, ka tur visi naktīs staigātu nokārušies ar atstarotājiem. Tas ir tik zems tādēļ, ka gan ceļu satiksmes noteikumi, gan gājēju un velosipēdistu infrastruktūras būvēšanas standarti ir radīti ar domu – aizsargāt gājējus, nevis ceļu padarīt ērtāku autovadītājiem.
Pilsētās gājēji tiek nogalināti visvairāk – gluži loģiski, jo te tie dzīvo. Autovadītājiem savukārt ir otrādi – tie visvairāk tiek nogalināti ārpus apdzīvotām vietām, kur tie drīkst braukt ar ātrumu 90 km/h.
Darba ir ļoti daudz, sākot no likuma par obligātu ietves un veloceļa izveidošanu topošiem ceļiem, beidzot ar satiksmes nomierināšanu blīvi apdzīvotās teritorijās. Nav labi, ka uz tik gājēju blīvām ielām kā A. Čaka, Brīvības, Kr. Valdemāra, Kalnciema, automašīnas var un brauc ar ātrumu 60-70 km/h. Prioritātei būtu jābūt gājēju drošībai, nevis autovadītāju ērtībām.
Šis ir piemērs, kādiem būtu jāizskatās krustojumiem un gājēju pārejām – gājēju daļa ir piepacelta, tā izveidojot “guļošo policistu” un liekot automašīnām piebremzēt līdz 30 km/h vienmēr. Tas ir labi arī pašu autovadītāju drošībai, jo risks smagi ciest braucot ar tādu ātrumu tiek samazināts līdz minimumam.