Augstas apmales, domājams, dzīves laikā ietekmē teju visus cilvēkus – tās traucē gan bērnu ratiņiem, gan invalīdu ratiņiem, gan senioriem, kas vairs nespēj gana augstu pacelt kājas, gan velosipēdistiem. Tās ne tikai ir neērtas, bet var būt arī bīstamas satiksmes drošībai, jo, mēģinot uz tām uzbraukt, velosipēdisti vai invalīdi var piedzīvot pat kritienus.
2010. gadā Rīgas domes Satiksmes departaments (RDSD) uzsāka akciju “Nolīdzini apmales”, kurā aicināja iedzīvotājus ziņot par vietām, kur būtu nepieciešams nolīdzināt apmales. 2011. gadā RDSD pat izveidoja interaktīvu mājaslapu, kurā jebkurš varēja interaktīvā kartē atzīmēt vietas, kur nepieciešams nolīdzināt apmales. 2011. gadā apmales tika nolīdzinātas vairāk nekā 100 vietās, Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājs Vadims Baraņņiks 2011. gadā izteicās šādi:
Šis ir veiksmīgs piemērs, kā, atvēlot salīdzinoši nelielus līdzekļus, var izdarīt labas lietas. Sabiedrības līdzdalības rezultātā esam panākuši, ka cilvēki ratiņkrēslos var daudz ērtāk pārvietoties pa pilsētu.
Interesanti, ka apmaļu nolīdzināšanas programma savus vērienus uzņēma tieši pirms pašvaldību vēlēšanām 2013. gadā – 2012. gadā vien nolīdzinātas apmales 700 krustojumos, vismaz tā Rīgas dome vēstīja savā twitter kontā:
Pēc vēlēšanām gan visi darbi šķietami noklusa, interaktīvā RDSD apmaļu nolīdzināšanas mājaslapa beidza savu eksistenci. Atbildot uz šī gada pavasarī uzdoto jautajumu, Rīgas dome gan atbildēja, ka 2015. gadā nolīdzinātas apmales 200 metru garumā, tādu pašu apjomu plānots nolīdzināt arī šogad. Jāpiezīmē, ka, lai arī 200 metri skan iespaidīgi, realitātē tie ir tikai aptuveni 10 krustojumi.
Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi nosaka:
181.1.3. ietves augstums pie ielas braucamās daļas ir vismaz 0,15 m. Gājēju pārejās bērnu un invalīdu ratiņiem, kā arī velosipēdu ceļu pārejās ietves apmales veido vienā līmenī ar ielas segumu; (RD 18.06.2013. saistošo noteikumu Nr.219 redakcijā)
Palūkosimies, kā tad RDSD ir veicies ar šo noteikumu ievērošanu pēdējos gados veiktajos ielu seguma atjaunošanas vai izbūves projektos!
Gājēju pāreja 2013. gada nogalē jaunizbūvētajā Nameja krastmalā. Apmales augstums ir 2-3 cm
Velosipēdu ceļa pāreja 2013. gada nogalē rekonstruētajā Raņķa dambī. Apmale ir 2-3 cm augsta.
Gājēju pāreja pie 6. tramvaja galapunkta Juglā, jaunizbūvēta 2013. gada sliežu tīkla rekonstrukcijas projekta ietvaros. Apmales augstums 4 cm.
Tā paša sliežu rekonstrukcijas projekta ietvaros rekonstruētā ietve. Ietves turpinājums pie iebrauktuves blakusteritorijā. Apmales augstums 2-3 cm.
Tā paša sliežu rekonstrukcijas projekta ietvaros rekonstruētā ietve. Ietves turpinājums pie iebrauktuves blakusteritorijā. Apmales augstums 3 cm.
Tā paša sliežu rekonstrukcijas projekta ietvaros rekonstruētā ietve. Gājēju pāreja Brīvības / Šmerļa ielā. Apmales augstums 3 cm.
Lienes un Avotu ielas krustojumā. Šeit apmales ir nolīdzinātas korekti, bet vieta, kur paredzēts iet gājējiem, izveidota pāri neērtajam bruģa laukumam, nevis asfaltam. Tā kā šeit 2014. gadā notika ielas pilnīga rekonstrukcija, nav saprotams, kādēļ netika izveidots cilvēcīgāks risinājums.
2014. gadā tika atjaunots ietves segums arī Jāņa Asara ielai. Šajā krustojumā ar Artilērijas ielu, apmales gan netika nolīdzinātas. Apmaļu augstums ir 5 cm. Interesanti, ka pirms ietvju seguma atjaunošanas apmales bija zemākas. Par to katrs var pārliecināties Google Maps.
Identiska aina ir gājēju pārejas otrā pusē.
Jāņa Asara ielas krustojumā ar Tallinas ielu gājēju pārejā apmaļu augstums 5 cm. Ietves segums atjaunots 2014. gadā.
Jāņa Asara ielas krustojumā ar Tallinas ielu gājēju pārejā apmaļu augstums 5 cm. Ietves segums atjaunots 2014. gadā.
Jāņa Asara ielas krustojumā ar Tallinas ielu gājēju pārejā apmaļu augstums 5 cm. Ietves segums atjaunots 2014. gadā.
Sparģeļu un Krāsotāju ielas krustojumā. Šeit apmales ir nolīdzinātas korekti, bet vieta, kur paredzēts iet gājējiem, izveidota pāri neērtajam bruģa laukumam, nevis asfaltam. Tā kā šeit 2014. gadā notika ielas pilnīga rekonstrukcija, nav saprotams, kādēļ netika izveidots cilvēcīgāks risinājums.
Krāsotāju un Artilērijas ielu krustojumā. Apmales augstums vairāk par 5 cm. 2014. gadā šeit notika ietves seguma maiņa.
Krāsotāju un Artilērijas ielu krustojumā. Apmales augstums vairāk par 5 cm. 2014. gadā šeit notika ietves seguma maiņa.
Jāatzīst, ka pārbaudījām tikai dažas no pēdējos gados atjaunotajām ielām, vairākām ielām ar apmaļu augstumu krustojumos viss bija kārtībā (piemēram, Avotu ielai). Bet ir skaidrs, ka RDSD īsti nekontrolē šo svarīgo noteikumu punktu, ielas no būvniekiem pieņemot ekspluatācijā, tāpēc aicinām sabiedrību ziņot Rīgas domei par citām šādām nejēdzībām:
Vēl viena lieta, uz ko mēs vēlētos vērst Rīgas domes un RDSD uzmanību, ir pašas apmales un ietvju nepārtrauktības nodrošināšana.
Apmales
Krustojumos pielietotās apmales Rīgā nemaz nav paredzētas 0 cm līmeņa starpības starp ietvi un brauktuvi nodrošināšanai. Apmales, ko RDSD izmanto šajās vietās ir ar noapaļojumu ~2-3 cm rādiusā, kas paredzēts aptuveni 2-3 cm līmeņa starpībai. Jā, būvnieks var asfaltu uzklāt uz šī noapaļojuma, bet šāds risinājums nebūs ilgmūžīgs, jo asfalts laika gaitā no apmales nodrups. Pareizi šādās vietās būtu izmantot pilnīgi taisnas apmales, ap kurām būtu iespējams asfalta segumu 0 cm līmenī iestrādāt kārtīgi. Jāpiebilst, ka 2 cm līmeņa starpība invalīdam ratiņkrēslā jau ir tuvu nepārvarama, tāpēc līmeņa starpībai krustojumos būtu obligāti jābūt 0 cm.
Šādi būtu jāizskatās korekti izveidotai gājēju pārejai.
Ietvju nepārtrauktība
Otrā problēma, kas raksturīga Rīgai, ir ietvju nepārtrauktības trūkums. Ietves “pārtrūkst” pie katras mazākās šķērsielas, bieži tas “pārtrūkst” pat pie iebrauktuvēm blakusteritorijās. Kā iepriekš redzējām Lienes un Sparģeļu ielas krustojumu piemēros, ietves reizēm mēdz turpināties absurdi – pāri nelīdzenam un neērtam bruģa segumam, kaut arī turpat blakus ir asfaltsegums. Ietves šādās vietās būtu jāveido nepārtrauktas, tādējādi arī pašiem autovadītājiem, nogriežoties vai izbraucot no šādas ielas, būtu intuitīvi saprotams, kura iela ir galvenā. Tā tiktu uzlabota drošība gājējiem, jo autovadītāji, nogriežoties šajā ielā, būtu spiesti samazināt braukšanas ātrumu.
Šādi ietve turpinās ielu krustojumā Amsterdamā. Ietve visu laiku ir vienā līmenī, savukārt automašīnām, kas izbrauc no mazākas nozīmes ielas, jāuzbrauc uz rampas, kas ir pirms ietves.
Vēl viena līdzīga vieta Amsterdamā.
Līdzīgs risinājums Ženēvā.
Noslēgumā vēlamies aicināt Rīgas domes Satiksmes departamenta atbildīgos darbiniekus turpmāk krustojumiem iegādāties apmales bez noapaļojuma, kā arī turpmāk paredzētajos ielu rekonstrukciju darbos ņemt pieredzi no Rietumeiropas valstīm, kur ietves tiek veidotas nepārtrauktas, ja tās šķērso piebraucamos ceļus blakusteritorijām vai dzīvojamās ielas, pa kurām nekursē sabiedriskais transports. Tāpat aicinām RDSD pievērst pastiprinātu uzmanību, pieņemot pabeigtos remontdarbus ekspluatācijā, lai nesanāk kā, piemēram, ar Brīvības gatves tramvaja sliežu rekonstrukcijas pieļautajām kļūdām. Viena no lielākajām kļūdām, ko piefiksējām, bija ietves zemais augstums – ļoti lielā posmā ietve bija tikai 5-8 cm augsta, kaut arī tai pēc iepriekš minētajiem noteikumiem vajadzētu būt vismaz 15 cm augstai. Tāpat aicinām rīdziniekus rakstīt Rīgas domei un RDSD vēstules ar lūgumiem nolīdzināt apmales konkrētās vietās – tikai paši prasot mēs panāksim ērtāku ikdienu!
Rīgas domes e-pasts: riga@riga.lv
RDSD e-pasts: sd@riga.lv
Ziņot par šādām vietām varat arī mums: info@pilsetacilvekiem.lv