Pirms pusgada rakstā uzdevām retorisku jautājumu, vai Aleksandra Čaka ielā uzstādītie soliņi pie Ziedoņdārza ir uzstādīti neveiksmīgā vietā – ar skatu pret ielu, vai arī pati Čaka iela ir kļuvusi par neveiksmīgu vietu cilvēkiem. Pēc raksta pagājis laiciņš, soliņi nu jau ir demontēti, bet jautājums paliek – kas bija pie vainas tam, ka cilvēki soliņus neizmantoja?
Kā izrādās, vaina nebija apstāklī, ka soliņi bija pavērsti ar skatu pret ielu. Vaina bija pašā ielā. Parka otrā pusē uzstādītajos soliņos, kur tie arī pavērsti ar skatu pret ielu – Matīsa ielu – paveras pavisam cits skats. Cilvēki labprāt izmanto iespēju atpūsties ielas malā un baudīt patīkamu urbāno vidi.
MATĪSA IELA. Ietve šeit ir plaša, tranzītā braucošo automašīnu skaits – krietni mazāks nekā Aleksandra Čaka ielā, tieši tāpēc šeit ir patīkami apsēsties. Uzņēmējiem šī būtu piemērota vieta āra kafejnīcai.
Atgriežamies pie Aleksandra Čaka ielas
ALEKSANDRA ČAKA IELA. Šādi soliņi šeit atradās vēl pērnā gada rudenī. Tie gan pārsvarā bija tukši un neizmantoti.
ALEKSANDRA ČAKA IELA. Šogad soliņi tika demontēti. No vienas puses loģisks lēmums. Bet – vai nevēlamies dzīvot labākā pilsētvidē?
Soliņus izmantotu, ja iela būtu patīkama vieta, kur atrasties. Pastāv dažādi paņēmieni, kā uzlabot ielas vidi, bet pamatnosacījums ir tranzīta satiksmes ierobežošana. Pēc Dienvidu tilta satiksmes mezglu izbūves Aleksandra Čaka ielai ir parādījušās labas alternatīvas ārpus centra, tādēļ nav saprotams, kādēļ šajā ielā plānots brauktuvi paplašināt, tādējādi vēl vairāk palielinot tranzīta plūsmas ātrumu un pasliktinot ielu gājējiem, velosipēdistiem un sabiedriskā transporta lietotājiem, jo tiks sašaurinātas ietves, kuras jau šobrīd lielā daļā ielas ir pārāk šauras.
Cilvēkam, kurš dzīvo ielā ar mazu autosatiksmes plūsmu, ir trīsreiz vairāk draugu nekā cilvēkam, kurš dzīvo ielā ar intensīvu autosatiksmi.
Pagājušā gadsimta 70. gados amerikāņu pilsētvides plānotājs Donalds Aplejards [Donald Appleyard] veica pētījumus trīs dažādās ielās – ielā ar lielu autosatiksmes plūsmu (16 000 automašīnu dienā), vidēju plūsmu (8000 automašīnu dienā) un mazu plūsmu (2000 automašīnu dienā), kurā noskaidrojās, ka cilvēkam, kurš dzīvo ielā ar mazu autosatiksmes plūsmu, ir trīsreiz vairāk draugu nekā cilvēkam, kurš dzīvo ielā ar intensīvu autosatiksmi. Augstāk redzamajā shēmā attēlota ielā dzīvojošo cilvēku saskarsme ar citiem cilvēkiem. Visas līnijas apzīmē ceļus, pa kuriem cilvēki iet pie draugiem, visi punktiņi apzīmē vietas, kur cilvēki pulcējas sarunām vienam ar otru.
Aleksandra Čaka iela šobrīd atbilst ielai ar lielu autosatiksmes plūsmu un tas spilgti attainojas cilvēku saskarsmē – uz ielas nav āra kafejnīcu, vienīgās vietas, kur cilvēki pulcējas, ir sabiedriskā transporta pieturas. Tāpat uz ielas ir maz dzīvotspējīgu veikalu. Lai ielu atdzīvinātu, vajadzētu izdarīt pavisam nedaudz – samazināt tranzītsatiksmes plūsmu, piemēram, ierīkojot sabiedriskā transporta joslas. Iela pāris gadu laikā atdzīvotos. Bet šobrīd tā lemta iznīcībai.