Kad solīts makā nekrīt…

Pēc mazāk nekā gada – 2017. gada 3. jūnijā Latvijā notiks pašvaldību vēlēšanas. Partijas atkal metīsies solīt visu iespējamo un pat neiespējamo – kas vairāk pieprasīs, tam vairāk solīs. Tā kā iestājamies par Rīgas pilsētvides uzlabošanu, palūkosimies un atcerēsimies, ko pēdējo septiņu gadu Rīgas saimnieki – partiju apvienība “Saskaņas centrs / Gods kalpot Rīgai!” ar Nilu Ušakovu priekšgalā rīdziniekiem solīja pirms iepriekšējām vēlēšanām un cik daudz reāli ir izdarīts trīs gadu laikā. Ar viņu saīsināto priekšvēlēšanu programmu varat iepazīties CVK mājaslapā, pilnā programma pieejama godskalpotrigai.lv. Tāpat pētīsim, ko Rīgas dome, Rīgas domes Satiksmes departaments (RDSD) un pats Nils Ušakovs solījis dažādos plašsaziņas līdzekļos, kā viņi izmanto PR (sabiedriskās attiecības) savā labā un ko no visa solītā reāli izdara. Šajā rakstā pievērsīsimies konkrētai jomai – veloinfrastruktūrai, savukārt nākamajā rakstā pastāstīsim par solījumiem iekšpagalmu revitalizācijai, parku labiekārtošanai, ielu seguma atjaunošanai, sabiedriskā transporta pakalpojumiem un citiem pilsētvidei svarīgiem jautājumiem. Lai nezinātājs no malas labāk saprastu reālo situāciju, ieskatīsimies pagātnē.

2013. gads

Ir 6. aprīlis, dabā jau iestājies pavasaris, tuvojas pašvaldību vēlēšanas. “Saskaņas centrs” un “Gods kalpot Rīgai” sabiedrībai prezentē kopīgu deputātu kandidātu sarakstu un atskaitās par padarīto iepriekšējos gados, kā arī prezentē rīcības programmu 2013. – 2017. gadam. Tam noorganizēta pat īpaša preses konference Rīgas Stradiņa universitātes aulā. Velomīļiem sākums cerīgs – un kā nu ne, pat partijas pašvaldību vēlēšanu logotipā attēloti velosipēdi!

Partijas programmā gan īpaši daudz velosipēdistiem solīts netiek, bet vismaz to, ko solījusi, partija apņemas izpildīt – pats Nils Ušakovs stāsta, ka doti tikai tādi solījumi, kurus iespējams izpildīt:

Ekrānuzņēmums no: http://www.godskalpotrigai.lv

Ekrānuzņēmums no: http://www.godskalpotrigai.lv

 

Kas tiek solīts?

Savā oficiālajā programmā partiju apvienība velosipēdistiem ierakstījusi konkrētus darbus:

  1. Veloceļš Centrs – Dārziņi
  2. Veloceļš Vecmīlgrāvis – Vecāķi
  3. Veloceļš Vanšu tilts – Māras dīķis
  4. Veloceļš Imanta – Vakarbuļļi
  5. Veloceļš Centrs – Ziepniekkalns
  6. Velojoslas uz galvenajām ielām mikrorajonos
  7. Velojoslas uz pilsētas centra ielām, kur to ļauj drošības apsvērumi
  8. Velonovietnes pie visām publiskajām ēkām, ieskaitot skolas

Nav daudz, bet nav arī maz. Dārziņu, Vecāķu, Vecmīlgrāvja, Imantas, Bolderājas, Ziepniekkalna apkaimju iedzīvotāji, kas ikdienā pārvietojas vai vēlas pārvietoties ar velosipēdu, visticamāk, balsoja par šādiem solījumiem. Un kā nu ne – neviena cita partija šādus konkrētus solījumus neizteica – visas pārējās partijas solīja nekonkrētas lietas – “būvēsim veloceliņus visur”, “brauksim ar velosipēdiem uz domi”, “iekārtosim jaunus veloceliņus”, “salabosim esošos veloceliņus” utt.

Jāpiebilst gan, ka trīs no šiem solītajiem veloceļiem Dārziņu, Vecāķu un Māras dīķa veloceļi daļēji jau ir uzbūvēti, atliek tikai pabeigt iesāktos projektus. Tāpat jāpiebilst, ka šie trīs veloceļi ir tā sauktie rekreatīvie maršruti, kas paredzēti atpūtai un izklaidei, tātad liels labums satiksmes plūsmas sakārtošanai no tiem nebūs.

Vēlēšanas tuvojās ar katru dienu arvien straujāk. 1. maijā abu partiju līderi – Nils Ušakovs un Andris Ameriks piedalījās jau trešajā Rīgas domes rīkotajā Rīgas Velo parādē, kur sapulcējās teju 1500 velosipēdistu. Skaitlis var nešķist liels, bet, ņemot vērā, ka tas notika reizē ar jau ilgus gadus notiekošo velobraucienu “Kritiskā masa”, tad Rīgas domei izdevās noorganizēt ievērojamu pasākumu.

Foto no: http://www.godskalpotrigai.lv

Foto no: http://www.godskalpotrigai.lv

Vēl vairāk – 18. maijā, divas nedēļas pirms vēlēšanām, Rīgas centra ielās parādījās pirmās rekomendējošās velojoslas. Tiesa, iezīmētas ar grūti pamanāmu zilu krāsu un tumsā neredzamas, līdz ar to tās neviens neievēroja, bet šajā apstāklī dome vainoja valsti – “Rīgas domes Satiksmes departaments vairākkārt informējis atbildīgās institūcijas, ka ir nepieciešams veikt grozījumus normatīvajos aktos, lai tajos iekļautu rekomendējošās velojoslas.”

Foto no: http://www.veloriga.lv

Foto no: http://www.veloriga.lv

Pēc šādiem gājieniem liela daļa esošo un potenciālo velosipēdistu noteikti nodomāja: “Nu labi, tas vismaz ir kaut kas mūsu labā, dome dara, ko var! Kā var nebalsot par tik pozitīvu partiju un mēru? Nākamgad arī es pārsēdīšos uz velosipēda, tiklīdz uzbūvēs veloceļu!”

Tā nu pienāca izšķirošais 2013. gada 1. jūnijs – pašvaldību vēlēšanas. Tajās pārliecinoši uzvarēja partiju apvienība “Saskaņas centrs” un “Gods kalpot Rīgai” – viņi ieguva 58,54% rīdzinieku balsis.  “Uzvara!” nodomāja velobraucējs un laimīgs gaidīja savu veloceļu.

Pienāca 2013. gada beigas un pagaidām vēl nekas no solītā nebija izdarīts. “Veloceļi šobrīd noteikti tiek projektēti un jau nākamā gada pavasarī tos sāks izbūvēt,” nodomāja velobraucējs.

2014. gads

Jauns gads – jaunas cerības. Šis gads iesācies tik tiešām cerīgi – Rīgas dome un tās priekšsēdētājs savos oficiālajos Facebook kontos paziņoja, ka šogad tiks izveidotas velojoslas veselās 24 vietās, tostarp Brīvības, Dzirnavu, Elizabetes, Lāčplēša, Stabu, Bruņinieku, Avotu, Turgeņeva u.c. ielās. Galvenie uzstādījumi: 1. – Velojoslu realizācija ar marķējumu, bez ielas pārbūves. 2. – Velojoslas ieviest ielās, kurās jau ir pietiekošs pieprasījums – noslēgta tīkla izveide. 3. – Izvairīties no atrautu ielu realizācijas.

Jo tuvāk nāca ceļu būvniecības sezona, jo vairāk šis velojoslu plāns tika reklamēts plašsaziņas līdzekļos:

Ekrānuzņēmums: Rīgas domes oficiālā Facebook konta paziņojums par velojoslu ieviešanu

Ekrānuzņēmums: RDSD aprīlī publicētais apgalvojums, ka pirmās velojoslas tiks iezīmētas Lāčplēša, Stabu, Bruņinieku, Elizabetes un Brīvības ielā.

Ekrānuzņēmums: RDSD plašsaziņas līdzekļos aprīlī publicētais Rīcības plāns velojoslu ieviešanā 2014. gadam

Raksts no žurnāls "IR" 2014. gada 17.-23. aprīļa numura

Raksts no žurnāla “IR” 2014. gada 17.-23. aprīļa numura

Ekrānuzņēmums: Žurnālā “IR” 2014. gada 17.-23. aprīļa numura publicētais velojoslu ieviešanas plāns

Ekrānuzņēmums: RDSD plašsaziņas līdzekļos aprīlī publicētais Rīcības plāns velojoslu ieviešanā 2015.-2016. gadam

Ekrānuzņēmums: RDSD preses relīze par velojoslu ieviešanu, publicēta aprīļa beigās

Ekrānuzņēmums: riga.lv publicētā preses relīze par “Velo revolūciju”

Ekrānuzņēmums: riga.lv publicētā RVC velo infrastruktūras attīstības vīzija

Ekrānuzņēmums: mix.lv publicētā preses relīze par velojoslām

“Lattelecom” šefs Juris Gulbis pat saderēja ar Rīgas domes mēru par velojoslu ierīkošanu:

Tā nu nepagāja ne mēnesis, kad Rīgas centrā tika iekrāsota pirmā īstā velojosla – Elizabetes ielā. Interesanti, ka tā tika ierīkota tikai vienā virzienā, kaut gan pats mērs iepriekš prezentēja attēlus ar velojoslām abos virzienos. Pamatots gan būtu jautājums, kāpēc pirmā velojosla tiek iezīmēta ielā, kas neko pagaidām nesavieno – Ostu ar centru, loģiskāk būtu bijis pirmo velojoslu iezīmēt ielā, pa kuru jau pirms velojoslas iezīmēšanas pārvietojas daudz riteņbraucēju, piemēram, Brīvības ielu. Bet, ja šogad plānots iezīmēt velojoslas kopumā 24 vietās, tad īsu brīdi šādu neracionālu risinājumu var “pieciest”.

Foto no http://info.riga.lv

Gāja dienas un nedēļas, bet Elizabetes ielas velojosla kā bija vientuļa sala jūrā un tāda tā arī palika. Šķita, ka Rīgas domes Satiksmes departamentā visi darbinieki ir atvaļinājumos, tāpēc turpinājums velojoslu projektam vasarā nesekoja. Bet – pienāca augusts un nu tik sākās! Tika izveidotas velojoslas Lāčplēša un Dzirnavu ielā. Rezultātā trīs ielās, kas ir paralēlas viena otrai un nevienu apkaimi nesavieno, bija ieviestas velojoslas. Liela problēma bija sabiedrības informēšanas trūkums – netika veidotas informatīvās kampaņas par to, kādas izmaiņas satiksmes organizācijā tiek veiktas, kādēļ tās tiek veiktas un netika skaidroti ceļu satiksmes noteikumi autovadītajiem. Šī iemesla dēļ un arī stratēģiski nepareizi izvēlēto pirmo velojoslu vietu dēļ velojoslas velosipēdisti sākotnēji praktiski neizmantoja – gluži vienkārši tās īsti neko nesavienoja un uz tām regulāri bija novietotas automašīnas.

Tikai pašā rudenī Rīgas dome aktīvi sāka skaidrot, kāpēc velojoslas ir labas un nepieciešamas, tāpat domes priekšsēdētājs solīja, ka 2015. gadā velojoslas tiks ierīkotas arī uz Brīvības ielas un tiltiem. Rīgas dome pat savā oficiālajā avīzē veltīja veselus divus atvērumus velojoslu tēmai.

Rīgas domes žurnāla "RĪGA.LV" 2014. gada 7. numura vāks

Rīgas domes žurnāla “RĪGA.LV” 2014. gada 7. numura vāks

Ekrānuzņēmums no 1. atvēruma un 2. atvēruma avīzē

Ko nu daudz par pilsētas centru – lai šīs velojoslas aktīvi izmantotu, nepieciešams, lai potenciālie velosipēdisti varētu droši un ērti aizbraukt līdz centram, jo 2014. gadā vienīgais pilnvērtīgais veloceļš, kas savienotu centru ar kādu apkaimi, bija Juglas veloceļš Brīvības gatvē. Jā, teorētiski eksistēja arī veloceļi uz Imantu un Mežaparku, bet realitātē šie “veloceļi” bija vai nu sakrāsotas baltas līnijas uz ietvēm, vai uz šaurām ietvēm uzliktas zilās ceļa zīmes “Kopīgs gājēju un velosipēdu ceļš”. To, ka ir tikai viens tāds veloceļš, varēja novērot arī centra ielās – vislielākā velosipēdistu plūsma caur centru bija pa Brīvības un Skolas ielu – tās ir ielas, kas nodrošina taisnāko un ātrāko (Brīvības ielā), un drošāko (Skolas ielā) savienojumu ar Juglas veloceļu.

Diemžēl apkaimju savienošanas ziņā situācija bija bēdīgāka – vienīgais, kas apkaimju savienošanas labā 2014. gadā tika izdarīts – izbūvēts kārtējais gājēju un veloceļa “Centrs-Dārziņi” posms nieka 300 metru garumā. Labā ziņa – RDSD 2014. gada sākumā ziņoja, ka šogad projektēs veloceļus Imanta-Vakarbuļļi (caur Bolderāju) un Centrs-Ziepniekkalns. “Tātad –  visas cerības uz 2015. gadu!” – nodomāja Bolderājas un Ziepniekkalna esošie un potenciālie velosipēdisti.

2015. gads

Rīgas domes Satiksmes departaments veic “satiksmes uzlabojumus” Elizabetes un Dzirnavu ielā, nodzēšot 370 metrus garus velojoslu posmus.

Tiek izbūvēts kārtējais gājēju un veloceļa “Centrs-Dārziņi” posms, šoreiz 630 metru garumā.

Domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs “Lattelecom” vadītājam Jurim Gulbim apsola jaunas velojoslas jau šogad.

Gads noslēdzas, jaunas velojoslas nekur iekrāsotas netiek, RDSD solītie veloceļi uz Vakarbuļļiem un Ziepniekkalnu projektējot kaut kur pazuduši – departamenta mājaslapā gan veloceļi joprojām parādās kā “realizācijas stadijā esošā veloinfrastruktūra”, bet te gan veloceļam uz Vakarbuļļiem pazudis ievērojams posms un nu to plāno tikai līdz Daugavgrīvai. Tāpat Centrs-Ziepniekkalns veloceļam pazudis savienojums ar centru, un nu tas paredzēts vien līdz Torņakalnam, kas nozīmē, ka šajā gadā atklātā LU Dabaszinātņu akadēmiskā centra aptuveni 1500 studenti droši un ērti uz augstskolu ar velosipēdiem nokļūt nevarēs…

Gada nogalē departaments gan lepni paziņo un uzsāk Krišjāņa Barona ielas “maģistrālās veloinfrastruktūras” būvniecību, kas galu galā izrādīsies parasta brauktuve un tikai vienā kvartālā – no Brīvības līdz Pērnavas ielai paredzēts izbūvēt veloceļu. Par šajā gadā sasniegto Satiksmes departaments gada beigās pamanās darbiniekiem izmaksāt prēmijas 62 000 eiro apmērā, no kuriem puse izrādās nauda, kas bija ieplānota veloinfrastruktūras attīstības budžetā. Lieki piebilst, ka par šādiem līdzekļiem varētu nopirkt vairāk nekā 1000 drošas abpusējās velonovietnes 2000+ velosipēdiem.

2016. gads

Gads jau ir teju pusē un šobrīd izskatās, ka veloinfrastruktūras bilance būs šāda: 310 metri Barona ielas veloceļš un kārtējais gājēju un veloceļa “Centrs-Dārziņi” posms 500 metru garumā. Jāpiebilst, ka šādos tempos turpinot veloceļa “Centrs-Dārziņi” izbūvi, to pabeigt varētu ap 2025. gadu – vai partiju apvienība ir aizmirsusi solījumu veloceļu pabeigt šajā sasaukumā? Šķiet, ka vismaz domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs šo solījumu ir aizmirsis, jo nesenā intervijā (audio no 29:15) Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” pats atzina:

Mums [veloceļa Centrs-Dārziņi izbūves] vidējais ātrums ir 600-700 metri gadā. Ir jāsaprot, ka šie 600-700 metri nav tikai tīrā veidā asfalts un viss, tā ir arī labiekārtošana, līdz ar to vēl pēc apmēram dažiem gadiem mēs arī aizvilksim līdz Dārziņiem.

Vēl tikai jāpiebilst, ka veloceļa Centrs-Dārziņi būvniecība tika uzsākta tālajā 2011. gadā. Pagājuši pieci gadi, un veloceļš joprojām nav pabeigts pat līdz pusei. Šis veloceļš pretendē uz ilgāk būvētā veloceļa statusu pasaulē – ja viss turpināsies kā līdz šim, tad šis ~13 kilometrus garais veloceļš tiks uzbūvēts 14 gados! Iespaidīgi…

 

RDSD solījums Latvijas Radio. Ekrānuzņēmums no http://lsm.lv

Rīgas domes Satiksmes departaments gan šogad ir apsolījis beidzot savienot Dzirnavu ielas velojoslu ar Skolas ielas veloceļu un izbūvēt veloceļus Turgeņeva ielā, bet…

 

Solīts makā nekrīt.

 

Rezumējot visu iepriekš minēto, varam secināt, ka šo trīs gadu laikā ar solījumu ieviešanu dzīvē Rīgas domei veicies gaužām bēdīgi – nav izbūvēts neviens jauns apkaimes savienojošs veloceļš, divu ietekmīgu vīru derību rezultātā ir uzkrāsotas velojoslas trīs paralēlās ielās, kas nesavieno nevienu veloceļu – nav izveidots nepārtraukts velojoslu tīkls, kas ir būtiski svarīgi, lai tās izmantotu maksimāli daudz velosipēdisti. Partijas solītās velojoslas mikrorajonos tā arī nav sākts ierīkot, arī velonovietnes pie visām publiskajām ēkām ierīkot nav izdevies – pēc mūsu rīcībā esošās informācijas, pie 46 skolām vispār nav velonovietņu, kā arī pie daudzām skolām velonovietņu skaits ir pārāk mazs vai arī pašas velonovietnes ir nedrošas. Kopumā situāciju ar Rīgas domes, Satiksmes departamenta un Rīgas mēra Nila Ušakova sasolīto esam atspoguļojuši šajā kartē, kas pat neiekļauj visu sasolīto, jo nekonkrētos solījumus kā “velojoslas mikrorajonu galvenajās ielās” neesam atzīmējuši:

Kāds varētu nodomāt, ka partijas solītie 69 kilometri ir utopiski un nereāli, bet patiesība ir tāda, ka Eiropas pilsētas veloceļus veido daudz aktīvāk, jo cilvēki ir sapratuši, ka laba un kvalitatīva veloinfrastruktūra uzlabo pilsētvidi – samazina automašīnu skaitu, sastrēgumus, gaisa piesārņojumu, kā arī uzlabo drošību uz ceļa, nodalot trīs būtiski atšķirīgu ātrumu satiksmes dalībniekus – gājējus, velosipēdistus un autotransportu. Piemēram, Oslo (618 683 iedz.) tuvāko 10 gadu laikā plāno izbūvēt 510 kilometrus jaunu veloceļu, savukārt Parīzē (2 240 621 iedz.), kuras platība ir pat mazāka par Rīgas platību, līdz 2020. gadam plānots palielināt velojoslu skaitu par 700 kilometriem. Pat ne tik bagātajā Krievijā ir pilsēta, kas šogad vien izbūvē 50 kilometrus jaunu veloceļu – tā ir Aļmetjevska (146 393 iedz.).

Vēl gan līdz vēlēšanām partiju apvienībai “Saskaņas centrs / Gods kalpot Rīgai!” atlicis nepilns gads, tādēļ vēl nevaram apgalvot, ka viņiem neizdosies īstenot sasolīto, bet pašreizējā situācija Rīgas domes Satiksmes departamentā, kad, redzot to, cik daudz darāmā velosatiksmes sakārtošanas un drošības uzlabošanas ziņā ir Rīgā, tur nav pat nodaļas, kas būtu atbildīga par jautājumiem, kas saistīti ar veloinfrastruktūras attīstību, vedina uz domām, ka līdz vēlēšanam tā arī nekas nemainīsies…