Pašvaldību vēlēšanas notiks pēc mazāk nekā diviem mēnešiem – 2017. gada 3. jūnijā.  Partijas jau metušās solīt visu iespējamo un pat neiespējamo – kas vairāk pieprasīs, tam vairāk solīs. Tā kā iestājamies par Rīgas pilsētvides uzlabošanu, palūkosimies un atcerēsimies, ko pēdējo astoņu gadu Rīgas saimnieki – partiju apvienība “Saskaņas centrs / Gods kalpot Rīgai!” ar Nilu Ušakovu priekšgalā rīdziniekiem solīja pirms iepriekšējām vēlēšanām un cik daudz reāli ir izdarīts teju četru gadu laikā. Ar viņu saīsināto priekšvēlēšanu programmu varat iepazīties CVK mājaslapā, pilnā programma pieejama godskalpotrigai.lv. Tāpat pētīsim, ko Rīgas dome, Rīgas domes Satiksmes departaments (RDSD) un pats Nils Ušakovs solījis dažādos plašsaziņas līdzekļos, kā viņi izmanto PR (sabiedriskās attiecības) savā labā un ko no visa solītā reāli izdara. Iepriekšējā rakstā stāstījām par solīto un reāli padarīto veloinfrastruktūras labā – toreiz noskaidrojām, ka, neskaitot bēdīgi slavenās neko nesavienojošās velojoslas trīs paralēlajās ielās, pēdējo četru gadu laikā Rīgas vadība tā arī velosipēdistiem neko nav uzbūvējusi, bet solīt sola katru gadu. Arī pērn RDSD velosipēdistiem solīja gan velojoslas Dzirnavu ielā savienojumu ar Skolas ielas veloceļu, gan veloceļus Turgeņeva ielā, bet tā arī neko neuzbūvēja. Šajā rakstā pētīsim tēmu, kas svarīga visiem, kas izmanto ielas – gan velosipēdistiem, gan gājējiem, gan autovadītājiem. Bedres Rīgas ielās.

Solījums

2013. gadā solījums par ielu remontu bija kā viens no galvenajiem. Tas tika iekļauts 4000 zīmju priekšvēlēšanu programmā, savukārt pilnajā programmā partiju apvienība norādīja, ka iepriekšējā sasaukumā viņu investīciju galvenā prioritāte bija skolas un bērnudārzi, savukārt sākot no 2013. gada prioritāte būs ceļu un tiltu remonti.

Šāds solījums – savest kārtībā Rīgas ielas var šķist neticams, bet tā nebūt nav. Lai saprastu, kā tiek remontētas ielas un kāpēc veidojas bedres, vispirms pastāstīsim vienkāršā valodā par ielu seguma atjaunošanu Rīgā.

Ielas bez bedrēm

Lai ielas būtu labā stāvoklī, to asfalta virskārta vidēji ik pēc 7-9 gadiem ir jāatjauno [1] [2] [3] [4]. Ja to nedara, tad segumā pastiprināti sāk veidoties risas, plaisas un bedres. Ja asfalta virskārta nav mainīta 12 un vairāk gadus, tad bedres jau veidojas viena pie otras, un ar atsevišķu bedrīšu remontiem ielu kvalitatīvi salabot vairs nav iespējams.

Rīgā ielu kopējais garums uz šo brīdi ir 1200 kilometri 10 098 497 m² platībā. Tas nozīmē, ka, lai ielas būtu labā stāvoklī, katru gadu seguma virskārta jāatjauno vismaz 1 122 055 m² platībā.

Ielu seguma atjaunošanas aktuālās 2017. gada izmaksas ir 47,32 EUR/m² (šogad segumu atjaunos 245 000 m²  platībā, tam tērējot 11 593 071 EUR).

Zinot šos skaitļus varam aprēķināt, ka Rīgas domei ielu seguma atjaunošanai gadā būtu jāiegulda aptuveni 53,1 miljoni eiro. Šogad remontos ieguldīs vairāk nekā četras reizes mazāku naudas apjomu, nekā būtu nepieciešams.

Salīdzinājumam – Rīgas dome katru gadu kredīta maksājumā par pirms 9 gadiem uzbūvēto Dienvidu tiltu maksā 53,9 miljonus eiro. Tātad summa nebūt nav “nepaceļama”, tas ir tikai jautājums par prioritātēm. Jāatzīmē gan arī tas, ka daudzās ielās būtu nepieciešams veikt ielas rekonstrukciju, kas izmaksā dārgāk, citādāk rezultāts var sanākt līdzīgs Krišjāņa Barona ielas bēdīgajam rezultātam, kur, veicot tikai seguma atjaunošanu, jaunais bruģis teju visā ielas garumā bija saplaisājis jau pēc pirmās ziemas. Bet iesākumā pilsētai būtu jāspēj nodrošināt pats elementārākais – regulāra seguma atjaunošana.

Turpinājumā aplūkosim, kā Rīgai ir veicies ar Rīgas domes priekšsēdētāja nosprausto prioritāti 2013.-2017. gadam – ceļu un tiltu remontiem.

2013. gads

Pēc salīdzinoši aktīvā 2012. gada – tad tika izbūvēta Dienvidu tilta 3. kārta, rekonstruēts Daugavgrīvas un Kr. Valdemāra ielas satiksmes mezgls, vēlēšanu gadā ielu remonti acīmredzami nebija prioritāte. Tika veikti pēdējie labiekārtošanas darbi Daugavgrīvas ielas satiksmes mezglam, ko Rīgas mērs svinīgi atklāja rudenī, savukārt visādi citādi tika atjaunotas mazas ieliņas vai lielāku ielu īsi posmi.

Kopumā asfaltsegums tika atjaunots 60 669 m² platībā, savukārt ielas rekonstruētas 39 620 m² platībā. Kopumā salaboti 100 289 m² ielu, kas no kopējā Rīgas ielu platuma 9 965 026 m²  sastāda nedaudz vairāk par vienu procentu. Aplūko kartē, kādās vietās notika seguma atjaunošana:

 

2014. gads

Nākamais gads izcēlās ar ko visnotaļ dīvainu – Satiksmes departaments septembra vidū paziņoja, ka ir izstrādājis jaunu seguma atjaunošanas programmu un turpmāk ielas remontēs nevis vienmērīgi visā pilsētā, bet tikai noteiktās apkaimēs. 2014. gadā tā būšot Pārdaugava, bet nākamajā gadā – centrs. Jāpiebilst, ka no satiksmes organizācijas viedokļa tas šķiet pagalam aplami, jo daudz vieglāk ir organizēt satiksmi, ja darbi ir izkaisīti visā pilsētā, nevis koncentrēti konkrētā apkaimē. Steigšus tika uzsākti 15 Pārdaugavas ielu remontdarbi, kurus pabeidza jau rudenī.

Kopumā ielu segums tika atjaunots 195 895 m² platībā, savukārt ielas rekonstruētas 41 065 m² platībā. Kopumā salaboti 236 960 m² ielu, kas no kopējā Rīgas ielu platuma 10 000 967 m²  sastāda jau teju divarpus procentus.

 

2015. gads

Kā solīts iepriekšējā gadā, 2015. gadā lielākā daļa ielu remontdarbu notika pilsētas centrālajās ielās. No nozīmīgākajiem darbiem jāpiemin Salu tilta rekonstrukcija un Avotu ielas seguma atjaunošana.

Kopumā ielu segums tika atjaunots 36 920 m² platībā, savukārt ielas rekonstruētas 45 654 m² platībā. Kopumā salaboti 82 574 m² ielu, kas no kopējā Rīgas ielu platuma 10 016 521 m²  nesastāda pat vienu procentu.

 

2016. gads

Šajā gadā ielu atjaunošanas darbi skāra trīs visnotaļ nozīmīgas Rīgas ielas – Brīvības, Barona un  Lāčplēša ielu. Ņemot vērā Brīvības ielas platumu un garumu, procentuālais nomainītā seguma lielums bija pat lielāks nekā citus gadus, kad tika atjaunotas vairākas mazākas ieliņas. Darbus uzsāka vien vasaras vidū, tos veica sasteigti un haotiski, radot milzīgus satiksmes sastrēgumus, nenodrošinot drošu ceļu gājējiem un velosipēdistiem. Remontdarbu dēļ Rīgas mērs Nils Ušakovs no amata atbrīvoja Satiksmes departamenta direktoru Vitāliju Reinbahu. Viņa vietā tika iecelts līdzšinējais RDSD darbinieks Emīls Jakrins, solot, ka pēc būvniecības sezonas beigām tiks izvērtēta arī citu RDSD darbinieku atbildība, lai nākamgad kļūdas neatkārtotos.

Kopumā ielu segums tika atjaunots 308 868 m² platībā, savukārt ielas rekonstruētas 31 775 m² platībā. Kopumā salaboti 340 643 m² ielu, kas no kopējā Rīgas ielu platuma 10 016 521 m²  sastāda gandrīz trīsarpus procentus.

 

Nākotne?

2017. gadā Rīgas dome turpinās savu visnotaļ interesanto taktiku remontēt tikai pilsētas centrālās ielas. Rīgas mērs intervijā TV jau rīdziniekus brīdinājis, ka būs ļoti lieli sastrēgumi un kā nu ne – visas remontējamās ielas atrodas Rīgas centrālajās apkaimēs. Ārpus centra šogad segumu neatjaunos itin nevienā ielā.

Papildus tam jāmin, ka solītā Satiksmes departamenta darbinieku atbildības izvērtēšana tā arī nenotika – visi iepriekšējā gada haosa organizētāji joprojām strādā RDSD vadītāju amatos. Tāpat acīmredzams, ka RDSD direktora p.i. Emīls Jakrins nespēj organizēt ielu remontdarbus loģiskā kārtībā. Kamēr, piemēram, “Latvijas valsts ceļi” jau marta beigās uzsākuši ceļu seguma atjaunošanas darbus vai, piemēram, Daugavpilī, kur arī aprīļa sākumā sākti ielu seguma atjaunošanas darbi, tikmēr Rīgā  ielas plānots sākt remontēt tikai pēc vēlēšanām. Īsti nav saprotams, kādēļ kaut vai pa vienai ielai remontus nevarētu veikt jau šobrīd – aprīlī un maijā, tādējādi samazinot potenciālos sastrēgumus vasarā.

Kopumā ielu segumu šogad plānots atjaunot/rekonstruēt 245 000 m² platībā, kas no kopējā Rīgas ielu platuma 10 098 497 m²  sastāda gandrīz divarpus procentus.

 

Rezultāts

Nila Ušakova partijas solījums “četru gadu laikā ceļi Rīgā būs saremontēti” un “tiks nomainīti 2 000 000 m² asfalta seguma” bijuši vien tukši vārdi. Grūti saprast, vai rakstot programmu partija vispār veica kādus aprēķinus, jo realitātē šo četru gadu laikā no iepriekšējām vēlēšanām līdz šī gada vēlēšanām būs nomainīti vien 740 446 m² asfalta jeb nedaudz vairāk par trešdaļu no solītā. Rīgas dome pēdējā sasaukuma laikā nav salabojusi pat desmito daļu ielu – salaboti 7,53% ielu seguma.

Šāds ielu atjaunošanas apjoms neļauj labā stāvoklī atjaunot pat pilsētas galvenās, maģistrālās ielas, savukārt lielākā daļa mazo ieliņu uz seguma atjaunošanu šajā gadsimtā var pat necerēt, jo nauda līdz tām gluži vienkārši netiks – tā būtībā pietiks tikai maģistrālo ielu seguma atjaunošanai.

Vēl pieminēšanas vērts fakts ir tas, ka Rīgas priekšsēdētājs vainu par sliktajiem Rīgas ceļiem noveļ uz valdību, apgalvojot, ka no valdības neviens cents Rīgas ielās netiek ieguldīts (Youtube video 3:53; ekrānuzņēmums no video). Tā ir absolūta nepatiesība, jo, piemēram, šogad  ielu remontam no valsts budžeta Rīgai atvēlēti gandrīz 10,4 miljoni eiro mērķdotācijā pašvaldības autoceļiem un ielām, no kuriem 3 miljoni tiks tērēti tieši ielu seguma atjaunošanai. Situācija ar valsts finansējumu Rīgā nav unikāla – visām Latvijas pašvaldībām savi ceļi ir jāuztur par pašvaldības līdzekļiem, savukārt valsts uztur valsts autoceļus. Interesanti, ka pārējos remontiem nepieciešamos 8,6 miljonus eiro dome ņems kā aizņēmumu. Ceļi par kredīta līdzekļiem tika remontēti arī pagājušogad, kas nudien nav prātīga saimnieka rīcība, zinot, ka ceļi jāremontē katru gadu.

 

Arī sociālajos tīklos iedzīvotāji vērš uzmanību uz dramatisko Rīgas ielu stāvokli:

 

50 Shades of Grey #Merķeļaiela pic.twitter.com/oLi99e2fjE

— Nepareizais (@Nepareizais) February 23, 2017

Merķeļa iela (2017. gada marts) Video: https://twitter.com/Nepareizais/

 

Nekā īpaša. Pirmdiena. Braucu pa Krasta ielu, fonā skan radio Skonto pic.twitter.com/841TN5Yl9x

— Nepareizais (@Nepareizais) February 27, 2017

Krasta iela (2017. gada februāris)

 

 

Lai arī Rīgas domes priekšsēdētājs ar visnotaļ interesantu taktiku ir panācis to, ka liela daļa sabiedrības domā, ka nu Rīgā ielas remontē kā vēl nekad agrāk, patiesībā tā nebūt nav. Piemēram pērn, kad Rīgā bija vēl nepieredzēti sastrēgumi un haoss remotdarbu laikā, saremontēja par 19% mazāk ielu nekā 2008. gadā. Atšķirība bija remontdarbu organizācijā – ja 2008. gadā ielas remontēja izklaidus visā Rīgā, tad pērn tika remontētas praktiski tikai centra ielas, pie tam – vienlaikus.

 

Kā redzams grafikā, saremontēto ielu kopējā platība pēdējo 10 gadu laikā kopumā (oranžā tendences līkne) ir kļuvusi arvien mazāka un mazāka, kamēr ielu tīkls kļuvis pat lielāks. Tādējādi varam secināt, ka Nila Ušakova un viņa partijas solījums, ka 2017. gadā Rīgas ielas būs savestas kārtībā, ir bijuši vien tukši vārdi. Kāda būs prioritāte nākamajiem četriem gadiem?

 

Raksta veidošanā izmantotie informācijas avoti:

RDSD sniegtā informācija par ielu remontdarbiem un ielu platību 2004.-2016. gadā

RDSD sniegtā informācija par ielu remontdarbiem 2010.-2017. gadā

Politisko partiju apvienība “Saskaņas Centrs / Gods kalpot Rīgai” priekšvēlēšanu programma

Latvijas Valsts ceļu un RDSD mājaslapās pieejamā informācija par seguma atjaunošanu.

Rīgas pilsētas pašvaldības konsolidētā investīciju programma 2017. gadam

Rīgas pilsētas pašvaldības 2017.gada pamatbudžeta ieņēmumu un izdevumu atšifrējums pa programmām