Vakar portālā TVNET lielu ažiotāžu sacēla raksts par to, ka Tallinas ielā nav kur novietot automašīnas, jo stāvvietu vietā ir sniega kupenas. Mēs tomēr vēlētos uz šo lietu paskatīties arī no otras puses, nevis tikai no autovadītāju skatpunkta. Parunāsim par divām lietām – par to, kur stāvvietas patiesībā ir ierīkotas un kur šo sniegu varētu likt.
Sāksim ar sniega izvešanas cenu – tā Rīgā iepriekšējā gadā, kad bija daudz sniega, esot bijusi ~9 EUR kubikmetrā. Tā kā sniegu uz brauktuves kausē ar sāli, tad izvešanai atliktu sniegs, kas atrodas uz ietves – valnī (kupenā) ietves kreisajā malā, kur to saskaņā ar likumu ir jānovieto pieguļošās mājas apsaimniekotājiem. Tātad visai viegli var aprēķināt, cik vidēji sniega būtu jāatrodas vienā autostāvvietas sniega kupenā: Ietves kopējais platums (apmēram 4m) jāsareizina ar autostāvvietas garumu (5m) un jāsareizina ar uzsnigušā sniega daudzumu (0,55m). Rezultātā no vienas autosttāvietas aizvācamā sniega daudzums ir 11 kubikmetri. Vai autovadītāji, kas vēlas automašīnas novietot bezmaksas stāvvietās, ir gatavi maksāt 100 EUR par nodrošinātu stāvvietu ielas malā? Diez vai… Tādēļ sakarīgākais šī brīža variants būtu sniegam atvēlēt daļu no autostāvvietām, lai pārējās autostāvvietas būtu tīras un viegli pieejamas. Tad no autostāvvietām uz brauktuves un ietvēm neveidotos šī brūni pelēkā sniega-smilšu masa, kas ir slidena un nepievilcīga.
No otras puses, neviens no šiem autovadītājiem neaizdomājas par gājējiem un velosipēdistiem. Šīs stāvvietas vairākās vietās ir traucējošas un ierobežo ērtu pārvietošanos. Autovadītāji, iespējams, uzskata, ka ietves ir ļoti platas, tādēļ tur ir vieta automašīnām, bet realitāte ir krietni citādāka – ietves efektīvo (kustībai izmantojamo) platību krietni sašaurina dažādas ēku trepes, ceļazīmes, sabiedriskā transporta pieturas u.c. vides objekti. Likums nosaka, ka ietves efektīvais platums nedrīkst būt mazāks kā 120 cm. Loģika nosaka, ka ietves platumam būtu jābūt tādam, lai pa to braucot būtu iespējams brīvi pabraukt garām diviem bērnu vai invalīdu ratiņiem, kas ir aptuveni 70 cm plati, tatad minimālajam ietves platumam vajadzētu būt 150 cm. Tas ir minimālais ietves efektīvās daļas platums. Optimālais ietves platums jau ir aprēķināms sarežģītāk – pēc gājēju intensitātes, bet jāņem vērā, ka šī ir maģistrālā iela, kurā ir samērā daudz gājēju, kā arī jāņem vērā, ka gājējiem ietve jādala ar velosipēdistiem, ar kuriem pagaidām, kamēr ielā nav izbūvēta atsevišķa vieta velosipēdiem, vieta ir draudzīgi jāsadala. Bet kā ir patiesībā – to varat apskatīt galerijā zemāk…
Cita starpā, pirms vairāk kā gada Rīgā ir veikts pētījums, kur secināts, ka trīs ceturtdaļas Rīgas centra ielu nav ērtas gājējiem un velosipēdistiem, bet ir pārspīlēti ērtas autovadītājiem. Ļoti iesakām visiem mūsu lasītājiem šo rakstu izlasīt, sevišķi autovadītājiem.
Vēl tikai gribam piebilst, ka šajā pašā Tallinas ielas kvartālā ir veselas divas maksas autostāvvietas, kā arī divus kvartālus tālāk ir liela daudzstāvu maksas autostāvvieta. Mēs esam par sakārtotām autostāvvietām, bet ielām vajadzētu būt paredzētām satiksmei un īstermiņa stāvvietām (piegādēm, pasažieru izlaišanai utt.), nevis ilgtermiņa stāvvietām.