Padomju gados Rīgā tika radīti mikrorajoni – dzīvojamie rajoni, kuri radīti ar domu, ka ikdienā nepieciešamie pakalpojumi tajos būs gājiena attālumā. Ēkas tika būvētas tā, lai uz tām nekristu citu ēku ēna un ēkas tika veidotas maksimāli funkcionālas, aizmirstot par jebkādu estētisko baudījumu.
Sabrūkot Padomju Savienībai, sabruka arī mikrorajonu struktūra un kārtība, bet kaut kāda “odziņa” šajos mikrorajonos tomēr ir – piedāvājam ielūkoties mikrorajonu 21. gs. dzīvē un vīzijās, kādi tie varēja būt.
Mikrorajons ar klintī izcirstu maģistrāli (kur vidū vajadzēja būt arī tramvajam, tika izbūvētas pat pieejas no gājēju tiltiem un tuneļiem) Tallinā
Seniores izbauda pavasara novakari Juglā
Makšķernieku ciemats Juglā
Divi cilvēki izbauda pavasara pēcpusdienu Teikā, kamēr fonā top "Jaunā Teika" dzīvojamais masīvs
Mežciema gājēju promenāde
Dienas vidus Mežciemā
Pļava aiz jaunajiem projektiem Mežciemā
Šajā pļavā paredzēts būvēt Dreiliņu tramvaja galapunktu un tikai uz autovadītājiem mērķētu tirdzniecības centru "Kaiva retail park" ar bērnu spēļlaukumu autostāvlaukuma vidū
Dreiliņu iedzīvotāju "masas" plūst starp dzīvojamo masīvu un autobusa pieturu
Dzīve Ulbrokas ielas dzīvojamajā masīvā
Juglā tēvs ar meitu baro pīles
Mikrorajoni pielāgojušies kapitālismam
Ziepniekkalna "Lielais Ķīnas mūris"
Vīzija krasta ielas apbūvei
Vīzija Maskavas forštates apbūvei
Mežciems
Vīzija Purvciema apbūvei