Plata vai šaura ietve?

Kopš A. Čaka ielā ierīkotas eksperimentālās velojoslas, esam saņēmuši daudz jautājumu, kāpēc velojoslas nevarēja ierīkot uz A. Čaka ielas it kā platajām ietvēm. Plata vai šaura – cik cilvēku, tik viedokļu, tādēļ šajā rakstā pastāstīsim, kā A. Čaka un citu Rīgas ielu ietves izskatās no satiksmes un pilsētplānošanas viedokļa.

Efektīvais ietves platums

Lai saprastu, vai ietve ir plata vai šaura, vispirms jāsaprot ietvju uzbūve. Daudziem šķiet, ka ar ietvēm ir līdzīgi kā ar automašīnu joslām – ja ietves platums no bortakmeņa līdz fasādei ir 3 metri, tad tie visi arī ir pieejami gājēju satiksmei. Tomēr patiesībā gājēju satiksmei izmantojamais ietves platums blīvi apdzīvotās vietās gandrīz nekad nav vienāds ar ietves platumu no bortakmeņa līdz fasādei. Tas tā ir tāpēc, ka ietves pilsētā tiek izmantotas arī dažādām citām funkcijām. Vispirms tās ir inženiertehniskās funkcijas – uz ietvēm var atrasties apgaismes, ceļa zīmju un luksoforu stabi, pagrabu vēdlūkas, pakāpieni, sabiedriskā transporta pieturvietu nojumes utt. Tāpat uz ietvēm var atrasties āra kafejnīcu galdiņi, koku dobes, soliņi, velonovietnes utt.

Plānojot ietves, arhitekti un ielu inženieri tās cenšas sadalīt trīs zonās.

Drošības zona no ēkas primāri ir fasādes durvju zona – līdzīgi kā skolas gaiteņos, arī uz ielas mēs negribam, lai notiktu negadījumi, kad kāds ieskrien tikko atvērtās durvīs, tādēļ šī zona netiek paredzēta gājēju kustībai. Šajā zonā parasti tiek izvietoti arī kafejnīcu galdiņi.

Drošības zona no brauktuves ir vieta, kur parasti tiek paredzēta visu stabu, velonovietņu, soliņu, koku un citu objektu novietošanai. Tāpat šī zona darbojas kā drošības buferis un gājējus pasargā no tuvu braucošiem transportlīdzekļiem un peļķu šļakatām.

Bezšķēršļu zona –  gājējiem palikusī vieta pa vidu starp šīm abām zonām. Uz šīs ietves daļas nedrīkst atrasties nekādi šķēršļi un tās minimālajam platumam būtu jābūt vismaz 2 metriem. Tas ir platums, kurā ērti var samainīties divi viens otram pretī braucoši cilvēki ratiņkrēslos vai vecāki ar bērnu ratiņiem:

Tomēr ielās ar intensīvu gājēju satiksmi 2 metru platums ir pārāk mazs un ieteicamais platums ir vismaz 2,5-3,6 metri. Ērtā un cilvēkiem draudzīgā pilsētvidē gājēji neies viens aiz otra kolonnā kā armijā. Ietves platumam ir jānodrošina, ka ērti var samainīties ģimene ar bērniem ar pretīm nākošu pāri.

Šādā veidā uzskatāmi ietves tiek veidotas Berlīnē. Ietves drošības zonas tiek veidotas ar raupju granīta bruģa segumu, bet bezšķēršļu zona tiek veidota no gluda bruģa:

Ietves Rīgas centrā

2013. gadā uzņēmums “Solvers” pēc Rīgas domes pasūtījuma veica pētījumu par gājēju un velosatiksmes plūsmu novērtējumu Rīgas centrā. Šī pētījuma ietvaros tika novērtēts, cik ērtas ir ietves vairāk nekā 50 Rīgas centra ielās. Ietves tika novērtētas ar vērtējumu no A (augstākais servisa līmenis) līdz F (zemākais servisa līmenis).

A līmeņa ietvei bezšķēršļu zona ir atbilstoša platuma maksimālajai gājēju plūsmai, kur gājēji arī sastrēgumstundu laikā var ērti pārvietoties, netraucējot viens otram.

F līmeņa ietvei bezšķēršļu zona ir ļoti maza vai vispār nav un gājēji ir spiesti pārvietoties līkločiem, manevrējot starp stabiem, automašīnām un citiem gājējiem.

Pētījumā konstatēts, ka 77% no novērtētajām ietvēm gājēju servisa līmenis bija slikts (vērtējums D-F).

Pilsētas centrā, izņemot Vecrīgu, 86% ietvju bezšķēršļu zonas platums ir mazāks par pusotru metru. Kartē atzīmēti pētītie ielu posmi. Sarkana krāsa – F līmenis, oranža krāsa – E līmenis, dzeltena krāsa – D līmenis, dzeltenzaļa krāsa – C līmenis, salātzaļa krāsa – B līmenis un tumši zaļa krāsa -A līmenis. Spied uz kartes, lai atvērtu to maksimālā izmērā (2645px X 2204px)

Daudzās ielās kopš pētījuma veikšanas ir veikta ielu seguma atjaunošana, bet seguma atjaunošana pēc būtības ietvju platumu nav mainījusi. Atsevišķās vietās no ietvju efektīvās zonas ir aizvākti ceļa zīmju stabi, kas noteikti uzlabo gājēju servisa līmeni, tomēr šaurās ietves pašas par sevi pat bez šķēršļiem ir ar sliktu servisa līmeni gājējiem. Tāpat 2013. gada pētījumā šādi viegli likvidējamie šķēršļi netika ņemti par piemēru, nosakot ietves šaurāko vietu, tam tika izmantoti stacionārie šķēršļi (apgaismes stabi, luksoforu stabi, ēkas daļas, energosadales skapji utt.), tātad varam uzskatīt, ka kopš 2013. gada ietvju servisa līmenis nav mainījies.

Lai salīdzinātu esošo situāciju ar optimālo situāciju, pētījuma autori kā piemēru izvēlējušies Dzirnavu ielu. Tabulas rindā ar nosaukumu “Dzirnavu iela” parādīta esošā situācija – kopējais ietves platums 1,84m un efektīvais ietves platums 0,35m. Tabulas rindā ar nosaukumu “TRB2010” parādīts, kādiem minimālajiem platumiem Dzirnavu ielā būtu jābūt – kopējais ietves platums 3,5m un efektīvais ietves platums 2,0m

Šajā attēlā uzskatāmībai esam iekrāsojuši Dzirnavu ielas ietves bezšķēršļu zonu un drošības zonas. Kā redzams, ietves efektīvais platums tik tiešām ir ap pusmetru…

A. Čaka iela

A. Čaka ielā un tās turpinājumā Marijas ielā tika veikta 7 ielas segmentu analīze un nevienā no pētītajiem kvartāliem nebija apmierinošs servisa līmenis gājējiem. Šādi ir ietvju novērtējumi dažādos ielas posmos:

Pērses – Dzirnavu iela(K): F
Dzirnavu – Avotu iela (L): E
Merķeļa iela – Raiņa bulvāris(K): F
Alfrēda Kalniņa – Merķeļa iela(K): D
Merķeļa – Elizabetes iela(L): D
Ģertrūdes – Stabu (L): D
Ģertrūdes – Stabu (K): E

Kā redzams, nevienā vērtētajā ietves posmā vērtējums nav apmierinošs. Lai gan kopējais ietves platums šķiet liels – atsevišķās vietās pat 3-4 metri, tomēr jāatceras, ka gājējiem izmantojama ir tikai bezšķēršļu zona. A. Čaka ielā lielu daļu no ietvēm aizņem ēku izvirzījumi – kāpnes:

Tāpat A. Čaka un Marijas ielā nedrīkst aizmirst par krustojumiem un sabiedriskā transporta pieturām, kur ir tā sauktās gājēju uzkrāšanās zonas, kur gājēji stāv un gaida vai nu luksofora zaļo signālu vai trolejbusu.

Viss iepriekšminētais liek secināt, ka, lai gan atsevišķos lokālos un īsos ielas posmos teorētiski ir iespējams ierīkot velojoslas uz ietves, tomēr, skatoties kompleksi, visas ielas garumā no tā nebūtu jēgas, jo 50 metrus tālāk ietve jau atkal būtu tik šaura, ka tā nav ērta pat gājējiem, kur nu vēl, lai uz tās ierīkotu atdalītu velojoslu.

Jāatceras, ka uz ietvēm tiks izvietoti arī labiekārtojuma elementi – soliņi, velostatīvi un apstādījumi. Savukārt atsevišķās platajās vietās jādod iespēja uzņēmējiem iznākt uz ielas ar galdiņiem vai stendiem.

Tāpat ietves ir pārāk šauras un uz tām ir pārāk daudz gājēju, lai uz tām varētu kopīgi draudzīgi sadzīvot gājēji un riteņbraucēji. Aplūko video, kā izskatās brauciens ar velosipēdu pa A. Čaka ielas ietvi:

Nobeigumā jāpiebilst, ka A. Čaka ielas stāstam nevajadzētu būt “kā šeit ietilpināt maksimāli daudz transporta vienību?”. A. Čaka ielas stāstam jābūt par cilvēkiem patīkamas pilsētvides izveidošanu. Šādas pilsētvides pamatu pamats ir ērta un droša infrastruktūra gājējiem. Lai pa ielu būtu gan ērti un droši iet, gan ielas malā būtu iespējams ērti gaidīt sabiedrisko transportu vai vienkārši uzkavēties kādā āra kafejnīcā, kas A. Čaka pēdējos 20 gados ir bijusi ārkārtīgi reta parādība tā iemesla dēļ, ka iela nav ērta un patīkama gājējiem. Novirzot velosipēdistus nost no ietves, kā arī atvirzot trokšņaino autotransportu nost no ietves malas, iela kļuvusi daudz patīkamāka gājējiem un tas ir priekšnoteikums, lai ielā atgrieztos arī āra kafejnīcas, veikaliņi un viss pārējais cilvēcīgais, kas agrāk šajā ielā jau ir bijis.