Rīga pret Viļņu: tik tuvu, bet tik tālu

Pirms diviem gadiem rakstā “Mācāmies no citiem: Viļņa” aplūkojām mūsu kaimiņvalsts galvaspilsētas satiksmes infrastruktūru. Tā laika galvenie secinājumi bija – Viļņa ir pilsēta autovadītājiem, kur par gājējiem tiek domāts mazliet vairāk nekā Rīgā. Savukārt veloinfrastruktūras un velosipēdistu skaita ziņā Viļņa no Rīgas tobrīd pat ļoti atpalika. Bet laiki mainās un Viļņa divu gadu laikā ir apsteigusi Rīgu veloinfrastruktūras ziņā un nedomā apstāties! Šajā rakstā aplūkosim, kādas tad ir galvenās atšķirības, kas Viļņu padara par veiksmes stāstu, bet Rīgu – stagnācijas objektu.

Ilgtspējīga transporta nodaļa

Rīgā jau vairākus gadus cenšamies pievērst domes uzmanību faktam, ka Satiksmes departamentā nav pat neviena pilnas slodzes darbinieka, kura pienākums būtu plānot un organizēt veloinfrastruktūras attīstību. Pirms aptuveni 10 gadiem šāds darbinieks Rīgā bija, bet saistībā ar krīzi šādu amatu likvidēja. Lai gan 2015. gadā Rīgas domes apstiprinātajā Rīgas pilsētas velosatiksmes attīstības koncepcijā ir ierakstīta pilna laika velosatiksmes projektu darbinieka vismaz vienas štata vietas izveide, tomēr Rīgas domes Satiksmes departaments tā arī šādu štata vietu nav spējis izveidot.

Tikmēr Viļņā kopš 2016. gada ir atsevišķa ilgtspējīga transporta nodaļa, kurā strādā trīs pilnas slodzes darbinieki. Šīs nodaļas uzdevums ir plānot un veicināt ilgtspējīga transporta infrastruktūru. Tā kā Viļņā pirms šīs nodaļas izveides veloinfrastruktūras praktiski nebija, tad šobrīd nodaļa strādā pamatā pie veloinfrastruktūras plānošanas un projektēšanas, reizē domājot arī par gājēju infrastruktūras uzlabošanu.

Investīcijas

Šāda nodaļa bez reālām investīcijām būtu nulles vērtībā, jo visi labie projekti paliktu uz papīra, tādēļ viena no svarīgākajām lietām ir investīcijas. Un šajā jomā lietuvieši nevar sūdzēties – 2017. gadā Viļņa ieguldīja 3 miljonus eiro veloinfrastruktūras būvniecībā, izbūvējot 12 kilometrus veloceļu. Šogad Viļņa, visticamāk, izbūvēs 30 kilometrus jaunu veloceļu, bet līdz 2020. gadam Viļņā plānoti 233,7 kilometri veloinfrastruktūras. To, ka plāni nav tikai uz papīra un tukšas fantāzijas, pierādīja šogad Viļņā uzstādītās 1500 velonovietnes. Rīgā pēdējo trīs gadu laikā uzstādītas vien trīs velonovietnes – Stabu ielā pie Skolas ielas, Tērbatas ielā un Aspazijas bulvārī pie Latvijas Nacionālās operas. Viļņa vienā pavasarī vairākkārtīgi apsteidza Rīgu:

Sabiedrības iesaiste

Būtisks aspekts veloinfrastruktūras plānošanā un ielu pārveidošanā ir sabiedrības iesaistīšana. Viļņā tas notiek nesalīdzināmi labāk nekā Rīgā. Ja Rīgā visa veida plānus un projektus iespējams apskatīt tikai iepriekš piesakoties Rīgas domes Satiksmes departamenta kabinetos un departaments nav atvērts šo projektu pārskatīšanai un uzlabošanai, tad Viļņā ir otrādi. Visiem brīvi pieejama ir jebkura projekta attīstības stadija laika joslā:

Pieejama arī karte. Oranžajā krāsā iezīmēti mēneši, kuros plānota projektēšana, zaļajā krāsā iezīmēti mēneši, kuros plānotas dažādas iepirkuma procedūras un visbeidzot sarkanajā krāsā iezīmēti mēneši, kuros notiek veloinfrastruktūras būvniecība.

Mājaslapā brīvi pieejami arī plānoto veloceļu projekti – tos ikviens var apskatīt un sūdzību vai ierosinājumu gadījumā sazināties ar atbildīgajām personām. Piemēram, projektēšanas stadijā esošo Linkmenu ielas veloceļa projektu var detalizēti aplūkot ikvienā pasaules vietā un iesūtīt savu kritiku vai gluži pretēji – uzslavu par plānoto projekta risinājumu. Konkrētajā gadījumā mēs uzslavētu to, ka veloceļš un gājēju ietve ir veidoti pacelti un nepārtraukti attiecībā pret šķērsielu. Savukārt kritiku ir pelnījis risinājums, kur veloceļš atrodas ēku fasādes pusē, bet ietve atrodas starp brauktuvi un veloceļu – tas nav droši un labi. Savukārt Rīgas domes Satiksmes departamenta vienīgā piedāvātā karte, piemēram, Ziepniekkalna veloceļam, piedāvā aplūkot raustītu zaļu strīpiņu, kura ļauj vien aptuveni nojaust maršrutu, pa kuru vedīs veloceļš:

Viļņas pašvaldība saprot, ka labākā iespēja, kā apzināt pilsētas infrastruktūras problēmas, ir uzklausīt iedzīvotājus, tādēļ viņiem ir izveidota īpaša mājaslapa un aplikācija, kurā ikviens Viļņas iedzīvotājs kartē var atzīmēt jebkādu ar infrastruktūru saistītu problēmu un saņemt atbildi uz to, kas tiek darīts lietas labā. Piemēram, šajā gadījumā kāds iedzīvotājs 24. jūlijā ziņojis par ceļa zīmi, kas neatbilst marķējumam un lūdz to noņemt:

Svarīgi, ka šajā mājaslapā iespējams ne vien ziņot par problēmu, bet arī redzēt savu un citu problēmu statusu – vai to jau novērš, vai novērsīs tuvākajā laikā, kad to plāno novērst utt.

Lielākā daļa sūdzību mājaslapā ir par nepareizi novietotām automašīnām zaļajās zonās uz ietvēm un veloceļiem, bet arī tas ir lielisks palīgs pašvaldībai, norādot uz vietām, kur, iespējams, nepieciešams uzstādīt norobežojošus stabiņus, lai autovadītāji nepārkāptu ceļu satiksmes noteikumus.

Tikmēr Rīgā vienīgais variants, kā oficiāli ziņot pašvaldībai par problēmu un saņemt uz ziņojumu atbildi, ir rakstot oficiālu iesniegumu portālā Latvija.lv vai rakstot uz pašvaldības e-pastu.

Inovācijas

Viļņā nebaidās eksperimentēt un ieviest mūsu reģionam inovatīvas lietas. Piemēram, šobrīd tiek projektēta Baltijā pirmā veloiela – iela, kas īpaši projektēta, lai uz tās priekšroka būtu velosipēdistiem, bet auto ir ciemiņš. Tāpat nesen pārmaiņas piedzīvoja Islandes iela, kurā uz brauktuves uzstādīti puķupodi, velonovietnes, soliņi un izveidota stāvvieta piegādātājiem, ielu pilnībā pārvēršot par gan velosipēdistiem, gan iedzīvotājiem, gan mazajam biznesam draudzīgu:

 

Tikmēr Rīgā jau 2 gadus tiek marinēts projekts veloceļam Turgeņeva ielā, kur projektētāji sākotnēji bija paredzējuši labu un modernu risinājumu krustojumiem, nodrošinot drošu un nepārprotamu veloceļu visā krustojumā. Rīgas domes Satiksmes departaments lika projektu pārstrādāt, krustojumos veloceļu vienkārši pārtraucot un saglabājot Rīgai raksturīgo haosu:

 

Kopsavilkums

 

Rezumējot iepriekš minēto, var secināt tikai to, ka Viļņā pašvaldība un satiksmes departaments strādā pēc labākajiem Rietumeiropas un Ziemeļeiropas paraugiem – caurspīdīgi un atklāti plāno veloinfrastruktūru, iesaistot sabiedrību. Viļņā tiek investēts veloinfrastruktūras attīstībā, kas rezultējas desmitos kilometru jaunas veloinfrastruktūras. Mērķtiecīgais darbs un plānošana nozīmē to, ka Viļņa neguļ uz viena gada lauriem un katru gadu plāno un projektē arvien jaunu veloinfrastruktūru.

Rīgā viss diemžēl notiek pretēji – lai sabiedrība varētu iepazīties ar veloceļu projektiem, ir bez maz vai jālūdzas un jāiet uz Satiksmes departamenta biroju, projekti nav pieejami internetā. Rīgā nevalda atklātība, vairākus gadus tiek solīti vienu un to pašu veloceļu būvniecība, patiesībā bremzējot šo veloceļu projektu virzību. Tā rezultātā Rīgā pēdejos četros gados nav izbūvēts neviens veloceļš un netiek arī plānota un projektēta jauna veloinfrastruktūra. Satiksmes departaments pēdejos trīs gadus katru gadu sola vienus un tos pašus veloceļus – uz Ziepniekkalnu, uz Bolderāju un Turgeņeva ielā. Bet, kā mēs zinām – solīts makā nekrīt.

Jauna veloinfrastruktūra Viļņā 2017. un 2018. gadā42 km
Jauna veloinfrastruktūra Rīgā 2017. un 2018. gadā0,7 km

Titulbilde no: https://www.lrt.lt