Noslēdzoties šī gada ielu remontdarbiem, apskatīsim kā tās ir atjaunotas, kādi uzlabojumi vai varbūt gluži pretēji – pasliktinājumi veikti. Lai gan domes vadība solīja remontus pabeigt jau uz 1. septembri, tos jau otro gadu pēc kārtas RDSD neprofesionalitātes dēļ uzsāka novēloti un sasteigti centās pabeigt, bet tā arī nepabeidza arī līdz 1. oktobrim.
Bet lielākoties remontdarbi ir pabeigti un būvniekiem atliek vien veikt labiekārtošanas darbus – uzstādīt velonovietnes, apstādījumu podus un soliņus, tāpēc varam novērtēt būtiskāko.
15. oktobrī devāmies Rīgas ielās un nu pastāstīsim, kādas izmaiņas, jaunievedumi veikti remontētajās ielās un kas no tā ir lieliski un kas – galīgi garām. Rakstā klikšķini uz mazajām bildēm, lai redzētu tās pilnā izmērā un redzētu konkrēto situāciju aprakstu!
Ceļazīmes
Ideja: lieliska | Izpildījums: lielisks
Brīvības ielas centra pusē varam novērot, ka vēl pagājušogad ceļa zīmes tika atstātas ietves vidū, tādējādi traucējot pārvietoties gājējiem un izšķirot romantiskus pārīšus:
Šogad remontētajās ielās ceļazīmes pārvietotas uz ielas malu, kas nozīmē krietni ērtāku ceļu visiem, kas pārvietojas pa ietvi:
Tiesa, atsevišķās vietās ceļazīmes nez kāpēc nav pārvietotas uz ietves malu, bet ceram, ka tās tomēr tiks pārvietotas:
Kopumā šo ideju varam novērtēt kā lielisku un varam tikai nožēlot, ka RDSD to neveica jau iepriekšējo gadu ielu remontdarbos. Tā kā ceļazīmju pārvietošana neprasa lielas investīcijas, aicināsim departamentu ieplānot budžeta līdzekļus un paredzēt ceļa zīmju pārvietošanu nākamgad – iepriekšējos trīs gados atjaunotajās ielās (Avotu, Lāčplēša, Kr. Barona utt.).
Lietusūdens teknes
Ideja: garām | Izpildījums: garām
Viena no briesmīgākajām idejām, ko pērn departaments iesāka realizēt Kr. Barona ielā un nu turpina visās pārējās Rīgas ielās, ir lietusūdens tekņu iezāģēšana ietvēs. Šāda ideja ir pilnīgs arhaisms un nav saprotama, jo jau 90. gadu beigās Rīgā ēku lietusūdens novadīšanas sistēmas tika iebūvētas pazemē, zem ietvēm, savienojot tās ar pazemes notekūdens aizvadīšanas sistēmām. Kāpēc 2017. gadā aizmirsts loģiskais problēmas risinājums un ir sākts būvēt tādu risinājumu, kādu Eiropas pilsētās šādā izpildījumā praktiski neredzēsim?
Lietusūdens teknes ietvēs bieži tiek iestrādātas pārāk zemu, tādējādi pamatīgi apgrūtinot pārvietošanos cilvēkiem invalīdu ratiņos. Tās ir arī ļoti neizturīgas slodzēm – ja tām regulāri pāri brauc automašīnas, tās ar laiku saplīst un metāla režģi no tām nokrīt. Un visbeidzot – tās patiesībā nemaz nerisina problēmu ar lietusūdens straumes nokļūšanu uz ietvēm, jo visbiežāk lietusūdens no ēku caurulēm nemaz pilnībā nenokļūst renēs, jo caurules bieži vien nav savienotas ar renēm. Pareizi būtu bijis uzdot ēku īpašniekiem izbūvēt lietusūdens novades caurules zem zemes, kā tas ticis darīts līdz šim un šādas renes nebūvēt, jo to mīnusi ir krietni lielāki par plusiem. Jāatzīmē, ka Rīgas domes Satiksmes departaments pirms remontdarbu sākuma solīja, ka notekas tiks izbūvētas zem zemes, kā arī lietusūdens tiks novadīts arī uz koku saknēm. Solīts makā nekrīt?
Šim Dzirnavu ielas namam lietusūdens novades caurule ir iebūvēta pazemē. Pazudušā vāciņa dēļ būvnieki nodomājuši, ka pa apaļo caurumu tek ūdens, tāpēc izbūvējuši lietusūdens tekni arī šeit.
Lielisks risinājums, kā novadīt lietusūdeni, neapgrūtinot pārvietošanos gājējiem, redzams nupat remontētajās Maskavas ielās:
Taktilie risinājumi neredzīgajiem
Ideja: laba | Izpildījums: garām
Lai arī šķiet, ka autori ir mācījušies no pērnā gada izgāšanās ar taktilo bruģi Kr. Barona ielā, tomēr kaut kas līdz galam izdomāts nav. Taktilais bruģis šogad atrodas ietves efektīvās zonas abās malās, tādējādi neredzīgais ērti var saprast, kur ir iespējams pārvietoties droši, un kur sākas šķēršļu zona. Diemžēl šī principa ievērošana atšķiras kvartālu no kvartāla. Vietām taktilais bruģis pat nav izbūvēts, vietām uz ietves efektīvās zonas daļēji novietoti reklāmas stendi. Tāpat neredzīgajiem apmulsumu izraisīs kanalizācijas aku vāki, kas nez kāpēc arī ir apstrādāti ar taktilo bruģi.
Savukārt pirms gājēju pārejām un ielu krustojumiem ir iestrādātas taktilās vadlīnijas, kuras arī neizceļas ar vienotu un kvalitatīvu izpildījumu. Vienā ielā tās krustojumā ir nepārtrauktas, savukārt citviet tās ir ar pārtraukumiem.
Kopumā jāsecina, ka, salīdzinot ar pērnā gada vājprātīgo Kr. Barona ielas taktilo risinājumu pieredzi, ir uzlabojumi, bet joprojām ir liels daudzums mazāku kļūdiņu. Šķiet, ka ne projektētāji, ne būvnieki šim jautājumam vērību pievērsuši nav.
Autostāvvietas
Ideja: garām | Izpildījums: garām
Iesākumā jāatzīmē labais – Stabu ielā pie Ceļu policijas ēkas ir likvidēta iespēja automašīnas novietot starp kokiem, bojājot to saknes, bet Elizabetes ielā likvidētas tik ļoti traucējošās autostāvvietas uz ietvēm starp Kalpaka bulvāri un Nikolaja Rēriha ielu. Nu tūristi varēs bez problēmām iemūžināt ielas skaisto jūgendstila arhitektūru, nebaidoties uzskriet virsū uz ietves novietotajām automašīnām (velc līniju, lai atklātu kā ietve izskatījās pirms/pēc remontdarbiem):
Bet ar to diemžēl labais beidzas, jo citviet autostāvvietas ierīkotas šķietami visos iespējamos veidos – vienota koncepta nav. Piemēram, vienā vietā automašīnas jānovieto starp kokiem, kur jau šobrīd apdobē esošā melnzeme ir izbraukāta. Citās vietās paredzēti atšķirīgi risinājumi, kā autovadītājiem šajās autostāvvietās uz ietves paredzēts uzbraukt – kādā vietā izbūvētas slīpas apmales, citur autovadītājiem jābrauc uz nepazeminātas, kantainas augstās apmales, vēl citur – apmales ir pazeminātas, savukārt vēl citā vietā autostāvvietas izveidotas tā, kā tām būtu jābūt – atsevišķā līmenī no brauktuves un ietves.
Veloinfrastruktūra
Ideja: laba | Izpildījums: garām
Šī gada jaunievedums – vairākās vietās veloceļi, kas atrodas uz ietvēm, pārveidoti nodalīti ar apmali, nevis vienkārši atdalīti ar baltas krāsas līniju. Veloinfrastruktūras nodalīšana ir laba ideja, bet bez dalījuma atšķirīgos līmeņos gan tas nav nekas labāks par līdzšinējo risinājumu, pie tam Kr. Valdemāra ielā šī ideja ir sevišķi nejēdzīga, jo normāla platuma ietve sadalīta divās daļās un nu uz vienas no tām izvietots jebkādiem standartiem neatbilstošs divvirzienu veloceļš. Ja vienvirziena veloceļam šāds platums vēl būtu pieņemams, tad divvirzienu veloceļam pusotrs metrs ir krietni par maz. Īpaši bēdīgi tas šķiet tādēļ, ka Kr. Valdemāra ielas posmā no A. Briāna līdz Duntes ielai brauktuves joslas ir gana platas, lai veloceļus ierīkotu uz tās, nesačakarējot ietves gājējiem. Savukārt citviet pie veloinfrastruktūras risinājumiem projektētāji nav pat centušies piedomāt un velosipēdistiem ar bultiņas palīdzību norādījuši, ka jābrauc pa ietvi, pretēji Ceļu satiksmes noteikumiem, kas paredz velosipēdistiem braukt pa brauktuvi.
Aku vāki
Ideja: garām | Izpildījums: garām
Gaužām nesaprotams ir šī gada risinājums apakšzemes komunikāciju aku vāku iestrādāšanai ietvēs. Līdzenie aku vāki apstrādāti ar raupjo un ļoti nelīdzeno granīta bruģi, tādējādi izceļot katru mazāko vāciņu. Šāds risinājums, pirmkārt, ir traucēklis invalīdiem – tas mulsina neredzīgos, kuri domā, ka priekšā ir šķērslis, savukārt cilvēkiem invalīdu ratiņkrēslā šajā bruģī var iestrēgt mazie ritentiņi un braukšana pa šādu bruģi ir ļoti nepatīkama. Savukārt veseliem cilvēkiem var nākties nepatīkami paklupt vai atdauzīt kāju pirkstus pret pēkšņo negludo bruģi gludās ietves vidū:
Papildus galvenajām problēmām šādi apstrādāti aku vāki arī vizuāli izskatās ne pārāk labi, jo lieki izceļ aku vākus un rada iespaidu, ka ietves sastāv no vieniem ielāpiem:
Daudz labāks risinājums būtu aku vākus iestrādāt tajā pašā bruģī, kas klāj visu ietvi, lai tie lieki neizceltos un netraucētu pārvietošanos. Interesanti, ka Stabu ielā tieši tā arī aku vāki vispirms tika iestrādāti:
Tāpat aku vāki iestrādāti Krišjāņa Valdemāra ielā 2016. gadā atjaunotā Latvijas Nacionālā mākslas muzeja pakājē:
Reklāmas stendi
Ideja: garām | Izpildījums: garām
Reklāmas stendu saglabāšana ietves efektīvajā zonā lieku reizi apliecina Rīgas domes prioritātes. It kā nepietiktu ar to, ka Rīgas dome uzdāvinājusi reklāmdevējiem visas sabiedriskā transporta pieturvietas Rīgā, tā ļauj tiem novietot reklāmas stendus arī uz ietvēm vietās, kur tas var traucēt gājējiem un noteikti traucē neredzīgajiem un vājredzīgajiem. Acīmredzams, ka ielu atjaunošanas projekta autori nav pat domājuši par reklāmas stendu pārvietošanu, pārbīdīšanu vai pārmaiņu pret cita dizaina stendiem, kas netraucētu gājējiem:
Iebrauktuves
Ideja: lieliska | Izpildījums: viduvējs
Otrs šī gada lieliskais jaunums ir tā saukto amerikāņu kalniņu neveidošana ietvju zonā pie iebrauktuvēm iekšpagalmos. Šis jaunievedums nozīmē daudz ērtāku pārvietošanos gājējiem, sevišķi tiem, kas pārvietojas ar dažāda veida ratiņiem, kā arī mazāk lauztus kaulus un sasitumus ziemā, jo ietves nu ir krietni līdzenākas. Tiesa, izpildījumā arī šoreiz neiztikt bez trūkumiem – slīpais bortakmens diemžēl izveidots no pavisam gluda betona, kas nozīmē grūtāku uzbraukšanu lietus un apledojuma laikā. Tāpat šaubas raisa uzbrauktuves bortakmeņa slīpums, jo ir bijušas vairākas autovadītāju sūdzības par to, ka braucot pār to skrāpējas apakšdaļa. Tāpat vienā vietā iebrauktuve izbūvēta pie vārtiem, kur nemaz ar automašīnu nav iespējams iebraukt. Bet kopumā šāda veida risinājums ir uzteicams un ceram, ka arī turpmākajos gados ietves tiks remontētas, izmantojot līdzīgu risinājumu:
Diemžēl netrūkst arī iebrauktuvju, kurās ir saglabāti amerikāņu kalniņi vai pārtrauktas ietves. Pat ja šajās vietās nebija iespējams izveidot ietvi vienā līmenī, tomēr nav piedodams tas, ka ietve tiek pazemināta tik stāvi, radot jaunus amerikāņu kalniņus. Šādā gadījumā līmeņa kritumu vajadzēja veidot vismaz 2 vai 3 metru garumā, tādējādi slīpums gājējiem, sevišķi invalīdiem ratiņkrēslos netraucētu.
Jau nākamajā rakstā pastāstīsim par šī gada ielu remontdarbos neizmantotajām iespējām uzlabojumiem, tādēļ seko mums Twitter un Facebook, lai nepalaistu to garām!