Šobrīd sabiedriskajā apspriešanā nodoti Rīgas teritorijas plānojuma dokumenti. Viens no dokumentiem ir “Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi” un, kā minēts nosaukumā, nosaka visu par un ap apbūvi un teritorijas izmantošanu. Īpaši svarīgs šis dokuments ir attīstītājiem, jo, lai realizētu projektus, ir jāievēro tajā rakstītie noteikumi. Dokumenta otrajā pielikumā ir saraksts, cik autostāvvietu un velonovietņu jābūt dažādām iestādēm, kā arī dzīvokļiem. Problemātiskais noteikums – uz vienu dzīvokli jāierīko 0,7 autostāvvietas un tām jāatrodas uz zemesgabala, kur atrodas ēka.
Kāda problēma autostāvvietu minimumam?
- Pirmkārt, neviens cits (arī ne Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments) labāk par attīstītājiem nezinās, cik viņu klientiem autostāvvietas vajadzīgas, lai klienti pirktu dzīvokļus attiecīgajā projektā. Nav reti gadījumi, kuros attīstītājs jau pats uzbūvē vairāk autostāvvietu, nekā noteikts dokumentos, ja tēmē uz auditoriju, kurai automašīnas ir vajadzīgas.
- Otrkārt, netiek dota iespēja ierēķināt apkaimē jau esošās autostāvvietas.
- Treškārt, obligātais autostāvvietu minimums sadārdzina visu projektu, tātad par dzīvokļiem jāmaksā vairāk un par autostāvvietām jāmaksā arī tiem, kas ar automašīnu nemaz nebrauc.
Un viss tas nāk kombinācijā ar to, ka autostāvvietām jāatrodas tieši pie ēkas. Teorētiski, būvējot daudzu ēku projektu, varētu uzbūvēt autostāvvietu visa projekta malā un ēku apkārtni uztaisīt zaļu. Bet, tā kā katra ēka atrodas uz sava zemesgabala, tas nav iespējams, jo atceramies, ka autostāvvietām ir jāatrodas uz tā paša zemesgabala, kur ēka. Tādēļ ēkas teritorijā tiek ierīkoti nevis ar apstādījumiem izdaiļoti, bērniem droši un patīkami pagalmi, bet gan viss tiek noklāts ar asfaltu, lai varētu izvietot RDPAD pieprasītās autostāvvietas uz konkrētā zemesgabala.
Attīstītāji šo nejēdzīgo situāciju var risināt divos veidos:
- izstrādājot detālplānojumu. Taču detālplānojuma izstrāde ilgst vēl papildus 2 gadus, un reti kuram uzņēmumam ir laiks un līdzekļi ieildzināt visa projekta izveidi uz 2 gadiem;
- būvējot autostāvvietas zem zemes. Taču tas ir dārgi un padarītu dzīvokļus nepieejamus daudziem cilvēkiem, kas nevar atļauties maksāt par dzīvokli pārdesmit tūkstošus vairāk.
Šādi izskatās projekts, kurā attīstītājs izstrādāja detālplānojumu:
Detālplānojuma izstrāde (2 gadus ilgs process) deva attīstītājam iespēju uzbūvēt daudzstāvu autostāvvietu projekta malā, bet pagalmus izveidot zaļus un patīkamus.
Kā padarīt pagalmus skaistus un zaļus?
Lai novērstu jauno projektu tapšanu par asfalta laukiem, būtu svarīgi, lai Pilsētas attīstības departaments veic dokumentos šādas izmaiņas:
- Atļaut attīstītājiem pašiem lemt par autostāvvietu skaitu.
- (Vai vismaz sākumam) – atcelt autostāvvietu piesaisti zemesgabalam.
Arvien vairāk tiek atcelti autostāvvietu minimumi arī citās valstīs/pilsētās:
- Berlīnē publiski pieejamām ēkām jānodrošina tikai autostāvvietas cilvēkiem ar kustību traucējumiem un velonovietnes;
- Hamburgā obligātais autostāvvietu minimums tika atcelts 2013. gadā;
- Bādenē-Virtembergā attīstītājam ļauj samazināt autostāvvietu skaitu, ieviešot vairāk velonovietnes;
- Bufalo no autostāvvietu minimuma atvadījās 2017. gadā.
Šeit var redzēt pilsētas Amerikas Savienotajās Valstīs, kurās ir atcelti autostāvvietu minimumi vismaz daļā pilsētas vai kur tiek veidoti dokumenti, lai tos atceltu.
Teritorijas attīstības dokumenti no pagājušā gadsimta
Svarīgs aspekts, kuru Pilsētas attīstības departaments pilnībā nav ņēmis vērā, ir jaunās tendences un tehnoloģijas. Ir audzis ne tikai velosipēdu, bet arī citu mikromobilitātes rīku (e-skrejriteņu, vienriteņu u.c.) skaits. Arvien populārāki kļūst koplietošanas auto. Tas nozīmē, ka dokumentos rakstītie noteikumi ir pilnībā novecojuši.
