Koplietošanas elektroskrejriteņi un citi mikromobilitātes rīki atvieglo pārvietošanos pilsētā. Attālumos līdz 4 kilometriem elektroskrejriteņi ir viens no ērtākajiem pārvietošanās veidiem, tie aizņem mazāk vietas nekā automašīna un arī velosipēdi. Varētu šķist, ka šie mikromobilitātes rīki ir ieguvums pilsētai un tās videi.
Diemžēl tam traucē 2 nopietnas problēmas, kuru risināšanu jāuzņemas gan Rīgas pašvaldībai, gan komersantiem, kuri nodarbojas ar mikromobilitātes rīku nomu. Sekojošās problēmas šobrīd faktiski nav risinātas:
1) traucējoši novietoti elektroskrejriteņi uz ietves (gan pašvaldības, gan nomas komersantu, gan lietotāju atbildība);
2) veloinfrastruktūras trūkums (pašvaldības atbildība).
Pat ja skrejriteņi tiktu novietoti ietves malā, ietve bieži vien ir pārāk šaura, tādēļ tie traucēs gājējiem vai velosipēdistiem un mikromobilitātes rīku izmantotājiem, kas bieži pārvietojas pa ietvi
Elektroskrejriteņu novietošana
Elektroskrejriteņi bieži tiek novietoti ietves vidū. Tas traucē gājējiem, it īpaši vecākiem ar bērnu ratiņiem un cilvēkiem ratiņkrēslos. Gājēji jau tā ir nostādīti bīstamā situācijā, jo Rīgā trūkstošās veloinfrastruktūras dēļ pa ietvēm brauc arī velosipēdisti un citi mikromobilitātes rīku lietotāji. Atstāt šos rīkus uz ietves ir papildu šķērslis gājējiem. Turklāt Rīgā ietves nereti ir pat šaurākas nekā minimālais ietves platums (2m). Tas nozīmē, ka uz ietves novietots braucamrīks traucē pat tad, ja ir novietots ietves malā. Kas būtu jādara? Pašvaldībām, kuru plānošanas vīziju dokumentos tiek noteikts, ka gājējs ir prioritāte un mikromobilitāte ir svarīga autosatiksmes samazināšanai pilsētā, būtu beidzot arī pašai jāveic vairāk pasākumu, lai atbalstītu un kontrolētu mikromobilitāti un vienlaikus novērstu iepriekš minētās problēmas.
Kādi ir risinājumi? Pilsētā ir jāizveido mikromobilitātes punkti, un tiem jābūt vismaz vienam katrā kvartālā. Autostāvvietas ir ideālas vietas, kur tos izveidot, it īpaši pilsētas centrā. Vienas autostāvvietas vietā ietilpst līdz pat 20 mikromobilitātes rīkiem, tātad līdz pat 20 reizes efektīvāka pilsētas telpas izmantošana. Rīga no citu valstu pilsētām šajā jautājumā atpaliek. Piemērs no Ķelnes, kur e-skrejriteņu novietošanas punkti autostāvvietu vietā izveidoti jau 2021. gadā.
Ķelnes mikromobilitātes stāvvietas
Plašāku galeriju ar citu valstu pilsētu labajiem velonovietošanas piemēriem (kādus var taisīt arī e-skrejriteņiem), skaties ŠEIT.
Piedāvājums mikromobilitātes sniedzējiem – ja elektroskrejriteņu lietotāji neatstāj rīku norādītajās vietās, brauciens nevar tikt pabeigts, vai arī tiek piemērota paaugstināta maksa, piemēram, 2€.
Līdzīgu veidu, kā panākt kārtīgu braucamrīku novietošanu, jau ilgāku laiku piekopj koplietošanas velosipēdu uzņēmums Nextbike, kas darbojas arī Rīgā. “Nextbike” uzņēmējs Mārcis Blumbergs pats sameklējis vietas pilsētā, dažkārt arī uz privātas zemes, piemēram pie lielveikaliem, kur „virtuāli“ ierīkojis novietošanas punktus. Šie punkti nav autostāvvietu vietās, kaut arī Mārcis to uzskata par pareizāku risinājumu, bet gan vietās, kur ir lieli plašumi uz ietvēm. Tas tādēļ, ka, pretēji Ķelnei, Rīgas pašvaldība vēl nav ķērusies pie problēmas risināšanas.
Pagaidām Ķelnes pašvaldība mikromobilitātes punktus ierīkojusi pašā centrā, taču plānots tos ieviest visā pilsētā. Līdzīgi rīkojas arī Parīzē, kur elektroskrejriteņu novietošana uz ietvēm ir aizliegta jau kopš 2019. gada, taču tos atļauts novietot autostāvvietās.
Parīzē ļoti daudzi brauc ar e-skrejriteņiem. Bet tie nekur nav atstāti ietves vidū. Jo nomātos var paņemt un atstāt tikai to stāvvietās, kas izkaisītas visā pilsētā, viegli atrodamas mob.lietotnēs, dažus simtus metrus viena no otras.
Kāds ir 1 iemesls, lai tā nebūtu arī Rīgā? pic.twitter.com/4Y3n6OvKi2— Nepareizais (@realNepareizais) July 1, 2021
Patiesībā komersantiem kontrolēta elektroskrejriteņu novietošana nestu būtiskus ieguvumus. Nebūtu jāpatērē tik liels laiks, apbraucot visas vietas, kur novietoti skrejriteņi, lai nomainītu tiem baterijas. Tāpat skrejriteņus ierobežotā skaitā varētu izmantot arī ziemā. Šobrīd uz ietvēm atstāti skrejriteņi traucētu tīrīt sniegu ziemas periodā.
Apvienība „Pilsēta cilvēkiem“ 9. augustā ir nosūtījusi Rīgas domes Satiksmes departamentam (RDSD) un “Rīgas satiksmei” (RS) lūgumu izveidot mikromobilitātes punktus autostāvvietu vietā centrā. Ceram uz operatīvu RDSD un RS rīcību!
Tāpat mikromobilitātes punkti jāizvieto arī ārpus pilsētas centra, kur tam ir daudz vietas uz ietvēm, netraucējot gājēju komfortam, piemēram, pie lielākajiem veikaliem, tirgiem, sabiedriskajām iestādēm, dzelzceļa stacijām utt. Arī mikromobilitātes pakalpojumu sniedzējiem ir dati, kas var palīdzēt noteikt, kur šādi punkti ir nepieciešami vairāk. Šādas mikromobilitātes stāvvietas ir izvietotas, piemēram, Tallinā.
Veloinfrastruktūras trūkums
Velosipēdi uz ietves jau tā ir nevēlami, jo traucē gājējiem. Tagad pa ietvēm brauc arī e-skrejriteņu un citu mikromobilitātes rīku lietotāji. Šiem rīkiem paātrinājums ir lielāks, tādēļ var vēl vairāk apdraudēt gājējus.
Šobrīd medijos no politiķiem un citiem cilvēkiem nākas dzirdēt jau sen ierastos pseidorisinājumus, piemēram, samazināt elektroskrejriteņu ātrumu līdz 20 km/h vai pat 10 km/h, mikromobilitātes rīku lietotājiem liekot obligāti vilkt ķiveres, vai pat aizliegt šo rīku lietošanu.
Šādi ierosinājumi tikai ierobežo mikromobilitātes attīstību, kura pilsētai taču būtu jāveicina, bet nerisina problēmu – veloinfrastruktūras trūkumu. Tieši drošas veloinfrastruktūras izbūvēšana ir risinājums, lai mazinātu mikromobilitātes rīku braukšanu pa ietvēm, padarot visiem pārvietošanos gan drošāku, gan ērtāku. Rīgā attīstību šobrīd kavē gan domes deputātu bažas, gan Satiksmes departamenta kompetences trūkums. Īpaši bēdīgi redzēt, ka velojoslas netop tur, kur tās mierīgi varētu izveidot, pat nenoņemot nost nevienu autojoslu. Šādas vietas, kur brauktuve ir pārāk plata, tātad perfekta velojoslas ierīkošanai, Rīgā nav retums. Piemēram, Aristīda Briāna, Biķernieku, Gaiļezera iela un citas ielas.
Šajā piemērā no Šarlotes ielas var redzēt, cik daudz vietas būtu veloinfrastruktūras izveidei
Apkopojot rakstā minēto, vēlreiz atgādinām darbības, kuras jāveic, lai mikromobilitātes rīki būtu pilsētvides uzlabojums, nevis traucēklis:
1) autostāvvietu vietā un vietās, kur to iespējams izdarīt uz platām ietvēm, ierīkot e-skrejriteņu novietošanas vietas (pašvaldības uzdevums, sadarbojoties ar komersantiem);
2) par nenovietošanu attiecīgajās vietās, iekasēt no lietotāja papildu naudu vai turpināt iekasēt naudu līdz rīks tiek novietots pareizi (komersanta uzdevums);
3) droša, fiziski atdalīta veloinfrastruktūra vismaz galvenajos pārvietošanās maršrutos (pašvaldības uzdevums).