Pēc cik gadiem Brīvības ielas veloceļs sniegotā ziemas rītā varētu izskatīties kā šis veloceļš Kopenhāgenā? Droši vien uz to varēsim sākt cerēt tikai tad, kad Rīgā gājēju un velosipēdistu infrastruktūru tīrīs vismaz tikpat labi kā brauktuves. Ziema nav sķērslis velobraukšanai, šķērslis ir nenotīrīti ceļi. To pierāda tas, ka Kopenhāgenā ziemā ar velosipēdu turpina braukt vairāk kā 80% no vasarās braucošajiem velosipēdistiem.
Tiem, kas vēl nekad nav braukuši ziemā pa sniegu/ledu, pāris ieteikumi braucienam:
1. Brauc ar minimālo rekomendēto spiedienu riepās – iegūsi labāku saķeri ar ceļu.
2. Ieteicamas riepas ar protektoru, nevis gludas riepas (t.s. “sliki”), bet – nav obligāti, galvenais ir ievērot nākamos divus punktus.
3. Ķermeņa svaru balsti vairāk uz velosipēda aizmuguri, nespied no augšas ar rokām uz stūres, sevišķi, ja esi piecēlies kājās. Visdrošāk ir braukt sēdus pozīcijā.
4. Pagriezieni jāveic pakāpeniski, stūri griežot minimāli. Bremzēt vajadzētu tikai taisnos ceļa posmus – pirms pagrieziena. Bremzējot spēcīgāk jāspiež aizmugurējās bremzes, ar priekšējām jābūt uzmanīgam.
5. un pats galvenais punkts – maršrutam izvēlies notīrītus ceļus, kur maksimālais sniega segas biezums ir 5 cm. Ja biezums būs lielāks – braukšana būs ļoti apgrūtināta.
Cilvēki no rīta dodas uz darbu Kopenhāgenā. Kā redzams, sniegs nav šķērslis, jo tas ir notīrīts.
Tikmēr šādi par gājējiem rūpējas Rīgā. Sarkandaugava.
Vairākas valsts iestādes mums ir atbildējušas, ka ziemā nav tik intensīva velosipēdistu plūsma, lai vajadzētu tīrīt velostāvvietas. Šeit var redzēt, kāpēc tā – jūs brauktu pa šādu “veloinfrastruktūru”?
Šādi veloinfrastruktūru tīra citur. Veloceļi ir šaurāki – attiecīgi šaurāks traktors. Bez problēmām.