Rīgas ielas pēdējos gados kļūst arvien pelēkākas. Statistika ir skaudra – pēdējo piecu gadu laikā Rīgas ielās nozāģēti 2626 koki, bet iestādīti tikai 198 jauni koki. Galvenais arguments koku nestādīšanai – naudas trūkums. Kā izrādās, Rīgā apstādījumu uzturēšanai un kopšanai vispār nav budžeta – praktiski vienīgā nauda, kuru RD Vides pārvalde var izlietot koku apsaimniekošanai, ir no koku ciršanas nodevām. Tas nozīmē to, ka jaunu koku Rīgā var iestādīt tikai tad, ja tiek nocirsti vairāki citi koki, jo par šo naudu Vides pārvaldei ir ne vien jāstāda jauni koki, bet arī jākopj vecie koki un jāzāģē nokaltušie koki. Šāda situācija ir absurda, un vienīgais veids, kā to labot, ir beidzot budžetā paredzēt finansējumu ielu koku uzturēšanai.
Tomēr ir vēl kāds svarīgs arguments koku nestādīšanai – apakšzemes inženierkomunikācijas. Tie ir visa veida kabeļi, gāzesvadi, ūdens & kanalizācijas caurules u.tml., kas atrodas pazemē zem brauktuves un ietvēm. Rīgā tiek izvēlēts visvieglākais ceļš – vietas, kur agrāk auga koki, bet nu koks ir gājis bojā un dobes tuvumā ir inženierkomunikācijas, tiek aizbruģētas vai noasfaltētas. Tāpat inženierkomunikācijas tiek piesauktas arī kā galvenais iemesls, kāpēc ielu renovācijas ietvaros tajās netiek stādīti jauni koki.
Lai labāk saprastu, vai tik tiešām Rīgas ielās veiksmīgi iestādīt koku ir neiespējamā misija un to, cik sarežģīti ir iestādīt koku atbilstoši labākajiem standartiem, jūnijā nolēmām sākt organizēt koku paraugstādīšanu Rīgā, Tērbatas ielā pie Brīvības bulvāra. Šeit viena koka dobe ir tukša, bet otrā atrodas koks ar nolauztu galotni. Google Street View ielas vēsturiskajās fotogrāfijās var redzēt, ka jau vismaz kopš 2011. gada šajās vietās esošie koki būtībā nīkuļoja – arī palikušais koks ar nolauzto galotni 8 gadu laikā praktiski nav audzis.
Projektēšana
Lai iestādītu koku šādā vietā, kur blakus atrodas inženierkomunikācijas, tas jāsaskaņo ar šo inženierkomunikāciju turētājiem. Pateicoties dažādiem mūsdienu risinājumiem, kokus var stādīt tiešā tuvumā inženierkomunikācijām, koku saknes vai nu novadot tām apkārt, vai arī vispār nelaižot klāt:
Savukārt ar modulāro sakņu aizsargsistēmu pazemes inženierkomunikācijas iespējams novietot tieši tajās, tās “paslēpjot” tādā kā tunelī, kas nodrošina, ka saknes komunikācijas netraumēs nekādā veidā, kā arī nodrošina to, ka gadījumā, ja konkrētā inženierkomunikācija būs jāmaina, to būs iespējams izdarīt, nebojājot koka saknes.
Priecājamies, ka dažādie inženierkomunikāciju turētāji jaunās tehnoloģijas saprot un atbalsta, un bija pretīmnākoši, saskaņojot koku stādīšanas projektu.
Bedre
Viena no vissvarīgākajām lietām, stādot koku pilsētvidē, kur visapkārt ir viens vienīgs bruģis un asfalts, ir bedres, kurā koks augs, sagatavošana. Vispirms ir svarīgi saprast, ka saknes, pretstatā populāram mītam par to, ka koka saknes pazemē ir kā koka stumbra un zaru apgriezts spogulis, neaug tik ļoti dziļumā, cik platumā – to platums var būt pat krietni lielāks par koka vainagu:
Patiesībā vairāk nekā 90% no koka saknēm, tostarp visas lielākās koku balstošās saknes, atrodas augsnes pirmajos 60 centimetros un gandrīz visas saknes visbiežāk atrodas ne dziļāk par 2 metriem.
Ja koku stāda pļavā, pagalmā vai citā zaļajā zonā, kur visapkārt ir viena viena vienīga augsne – tur koks jutīsies lieliski, jo saknes varēs brīvi augt uz visām debess pusēm, kā redzams iepriekšējā attēlā. Pavisam citādi apstākļi ir pilsētas centrā. Tur labākajā gadījumā kokam ir atvēlēta zaļās zonas nodalījuma josla, bet visbiežāk gan atvēlēta aptuveni metru reiz metru plata dobe. Apkārt dobei atrodas asfalts vai bruģis un atbilstoši mūsdienu būvniecības tehnoloģijām zeme zem bruģa un asfalta tiek noblietēta tā, ka koka saknes tur nevar augt (tām tur arī augt nevajadzētu, lai neradītu seguma bojājumus.) Tā rezultātā koks pilsētvidē atrodas tādā kā puķu podā, kur saknēm īsti nav vietas, kur izplesties. Kokam augot, tam nepieciešams arvien vairāk un vairāk nenoblietētas augsnes. Pieaugušam kokam sakņu diametrs ir pat trīsreiz lielāks par koka vainaga rādiusu. Atkarībā no koka sugas, tā sakņu sistēmai nepieciešams kā minimums 12 m³ zemes, bet ieteicams vismaz 25 m³ zemes.
Metru reiz metru platā dobē, kurā tiek izrakta vien ~metru dziļa bedrīte, bet visapkārt ir noblietēta pamatne asfalta un betona segumam, koka saknēm tiek nodrošināts tikai 1 m³ nenoblietētas zemes, kas ir krietni par maz, lai koks spētu izaugt. Tas ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc bieži vien pilsētā jaunie iestādītie koki nīkuļo un neaug – tiem gluži vienkārši ir pārāk maz vietas saknēm, lai tie varētu augt lielāki. Viens no redzamākajiem piemēriem Rīgā, kur koki tiek stādīti un zāģēti, stādīti un zāģēti ir K. Valdemāra iela, kur koki daudzās vietās stādīti vairākkārt, līdz dome atmetusi ar roku un daudzas koku dobes aizbruģējusi. Papētot Google Street View ielas fotogrāfijas dažādos gados (2011-2018), var labi redzēt, ka koki sasniedz noteiktu augstumu un augstāki vairs neaug un sāk nīkuļot.
Diemžēl Rīgā joprojām koki lielākoties tiek stādīti pēc principa “cerēsim uz to labāko” (att. – 1. bedre). Stādot kokus šādā veidā, daži koki dzīvos, bet lielākoties rezultāts ir koku nociršanas un stādīšanas nebeidzams cikls. Īstermiņā šādi stādot kokus, varam ietaupīt naudu, bet ilgtermiņā tas nozīmē vienus vienīgus izdevumus bez rezultāta.
Lai tā nenotiktu un koki augtu lieli un vairākas paaudzes priecētu iedzīvotājus, šādās vietās nepieciešams sagatavot kokam paredzēto bedri, izmantojot īpašu modulāru sistēmu (att. – 2. bedre), kas imitē kokam ideālus augšanas apstākļus, tajā pat laikā ļaujot virs koka saknēm braukt gan automašīnām, gan staigāt gājējiem. Darbības princips ir vienkāršs – lielākā platībā ap paredzēto koka dobi tiek izrakta aptuveni pusotru metru dziļa būvbedre, kurā tiek uzstādīti īpaši rāmji. Šie rāmji tiek piepildīti ar kokam piemērotu augsni. Kad tie ir ar augsni kompakti piepildīti, rāmji tiek aizvērti un tiem pa virsu tiek ieklātas šķembas un segums – bruģis, asfalts vai cita veida segums. Noskaties animāciju, kā notiek šādas sistēmas uzstādīšana:
Šī sistēma nodrošina to, ka pat automašīnu (pieļaujamā slodze līdz 15 tonnām uz asi) radīta slodze tiek novirzīta uz pamatni zem auglīgās auksnes, savukārt pa vidu kokam var brīvi augt saknes. Ja sistēmas zonā atrodas apakšzemes inženierkomunikācijas, sistēmu iespējams ar tām savienot.
Koks
Kad bedre stādīšanai ir sagatavota, pienākusi procesa skaistākā daļa – koka stādīšana. Koka sagādāšana gan sākās jau labu laiciņu pirms reālajiem stādīšanas darbiem kokaudzētavā. Pilsētas centrā ir sevišķi svarīgi stādīt jau lielus dižstādus, kas jau pirmajā gadā var pildīt kokam tik svarīgās funkcijas pilsētvidē – pasargāt no saules, “karstuma salas” efekta, mazināt gaisa un trokšņu piesārņojumu utt. Tāpat svarīgi, lai koka stumbrs būtu taisns. Zaru augstumam jābūt vismaz 2,20 metrus no zemes virsmas, lai tā zari netraucētu un netiktu bojāti.
Šo koku stumbra apkārtmērs ir 35-40 cm, augstums aptuveni 8 metri un kopējais koka svars ar saknēm ir teju 1 tonna. Koku vecums – 12 gadi.
Šādi koks izskatījās pēc nogādāšanas Latvijā, Annas koku skolā, kopā ar mūsu valdes locekli Gunitu 🙂
Turpinājumā piedāvājam fotoreportāžu no mūsu organizētā koku stādīšanas procesa Tērbatas ielā.
1. diena
Viss process sākas ar satiksmes organizācijas līdzekļu uzstādīšanu – gājēju drošība mums ir pirmajā vietā, tādēļ papildus norobežojošajām barjerām izlīmējam arī informatīvus plakātus par apkārtceļu:
Pirmais darbs – bruģa un apmaļu demontāža:
Nākamais darbs – vecā koka izcelšana. Sākotnēji kokam apkārt tika rūpīgi uzrušināta augsne, tomēr atklājās, ka tas nav nepieciešams, jo kokam sakņu praktiski nebija un to no bedres izcēla ar eskavatora palīdzību:
Aplūkojot tuvāk koka saknes, kļūst skaidrs, kāpēc iepriekšējo 8-10 gadu laikā virszemē tas nav audzis lielāks – tas nav kārtīgi iesakņojies, jo iestādīts būtībā būvgružu kaudzē, kur saknēm nav kur augt:
Turpinājumā rūpīgi ar lāpstām tiek rakti kontrolrakumi, meklējot kabeļus:
Viens no šādiem pārsteigumiem bija viens kabelis, kurš tika rūpīgi atsegts, līdz atklājās, ka tas ir bez turpinājuma – jau sen kā pārgriezts:
Visticamāk, ka šis vecais kabelis kādreiz veda uz vecu elektrības balstu, kas bija atstāts pazemē zem bruģa:
Lai efektīvāk atrastu kabeļus, tika izmantots arī īpaši jaudīgs smilšu sūcējs – būtībā liels putekļu sūcējs:
Noskaties video, kā šis sūknis izskatījās darbībā:
Ņemot vērā topogrāfisko plānu neatbilstību realitātei, iespējamie kabeļi tika meklēti arī ar īpašu rīku, kas darbojošos kabeļus uzrāda ar skaņas palīdzību:
Darbu procesā zemē tika atrasti dažādi dzīvnieku kauli un ragi:
Nepatīkamu pārsteigumu sagādāja brauktuves mala, kura pēdējo ielas remontdarbu laikā acīmredzami netika kvalitatīvi saremontēta, tādēļ visa brauktuves mala lēnām slīdēja iekšā bedrē:
Dienas beigās lielākā daļa rakšanas darbu bija pabeigti, tomēr rītdienai atlika tehniski sarežģītākie rakšanas darbi – gar daudziem kabeļiem:
2. diena
Tiek atrakti kabeļi:
Kabeļi tiek ievietoti īpašās aizsargčaulās:
Pēc zemes pieblietēšanas tiek ieklāta šķembu kārta:
Virs šķembu kārtas tiek ieklāts ģeotekstils:
Uz ģeotekstila tiek likta TREEPARKER sistēmas pamatne:
Kad pamatne ieklāta, tajā tiek iestiprināti vertikālie stabiņi:
Un uz stabiņiem tiek uzlikta sistēmas augšējā daļa bez vākiem:
Sistēmā tiek ievietota tukša caurule nākotnes kabeļu izvilkšanai – tas nozīmē ka, ja inženierkomunikācijas īpašnieks nākotnē vēlēsies vilkt jaunus kabeļus, nebūs jāveic rakšanas darbi, bet tos varēs izvilkt cauri caurulei:
Apkārt sistēmai pa perimetru tiek ieklāts ģeorežģis, kas norobežos augsni no noblietētās zemes:
Ģeorežģis tiek pienaglots pie sistēmas ar plastmasas naglām:
Pirms sistēma tiek piepildīta ar augsni, tiek noņemti pēdējie mēri, lai koka apdobe atrastos precīzi nepieciešamajā vietā:
Ar smiltīm tiek aizpildīta brīvā vieta starp sistēmu un bedres malu:
Turpinājumā sistēma tika daļēji piepildīta ar augsni:
Nokrišņiem bagātie laikapstākļi darīja savu un nenostiprinātā brauktuves mala arvien vairāk slīdēja iekšā bedrē, tādēļ tika izņemtas apmales:
3. diena
Darbadiena sākas ar betona atvešanu:
Betons tiek pildīts starp sakņu aizsargsistēmu un brauktuves malu, lai nostiprinātu granīta apmales:
Paralēli sakņu aizsargsistēma tiek piepildīta ar augsni. Attēlā Nīderlandes uzņēmuma Tree Builders tehniskais direktors Verners Hendriks kopā ar Latvijas uzņēmuma Labie koki vadītāju Edgaru Neilandu pārliecinās par atvestās augsnes kvalitāti:
Dzeltenajos maisos atrodas īpaši vērtīgais slieku komposts. Tas tiek pildīts sistēmas pašā augšpusē, lai kokiem imitētu apstākļus, kādi ir mežā:
Sistēmas apakšdaļā tiek ievietoti enkuri kokam – pie tiem tiks pieenkurots koka sakņu kamols, lai tas nesašķiebtos, kamēr koks vēl nav paspējis iesakņoties:
Vienīgais veids, kā augsni sistēmā drīkst pieblietēt, ir ar kājām to nedaudz pamīdot. Tādā veidā tiks nodrošināts, ka sistēma ir maksimāli piepildīta ar augsni, tajā pat laikā nodrošinot to, ka zeme ir gana irdena koka saknēm. Ar blietējamo aparātu vai kā citādāk zemi blietēt nedrīkst:
Pirms sistēmas vāku aizvēršanas, zemē jāiegulda īpaša gaisa apmaiņas caurule, kas nodrošinās koka saknēm svarīgo gaisu:
Visbeidzot sistēmu var aizvērt ciet ar vākiem. Lai to izdarītu, savienojuma vietas jāatīra no zemes, lai vāks stingri noslēgtos:
Visi vāki aizvērti:
Turpinājumā virs sistēmas tiek ieklāts ģeotekstils:
Un var sākties darbi pie koka apdobju veidošanas:
Kad apdobes izveidotas, var ieklāt šķembu slāni:
Pēc tam, kad abas apdobes izveidotas un šķembu slānis uzpildīts, atliek tikai savākt pāri palikušos būvmateriālus un uzkopt darbavietu, lai rītdien paredzētajā galvenajā notikumā – koka svinīgajā iestādīšanā viss būtu godam:
4. diena
Koki ir atvesti un var sākt stādīšanas procesu:
Apdobē tiek ievietots īpašs sakņu virzīšanas panelis, kas saknes novirza uz nedaudz zemāk esošo augsni:
Tiek izrakta liekā zeme, lai koka sakņu kakls atrastos nepieciešamajā augstumā:
Kad koks beidzot ievietots apdobē, tiek atgriezts sakņu iepakojums:
Un visbeidzot koks tiek noenkurots pazemē ar trīs enkuru jostām:
Koka stumbram apkārt tiek aplikts niedru aizsargs:
Un var ķerties pie otrā koka stādīšanas. Pirms stādīšanas kokam tiek noplūktas un nopurinātas lapas, lai esot dobē tas visus spēkus var veltīt sakņu audzēšanai:
Galarezultātā – divi veiksmīgi iestādīti dižstādi:
Bet ar to darbi, protams, nebeidzas – jānobruģē ietve!
5. un 6. diena
Tiek atvestas bruģa plāksnes ar krietni elegantāku dizainu nekā Rīgai tik pierastajiem pelēkajiem ķieģelīšiem:
Pirms bruģēšanas svarīgākais darbs ir pamatnes nolīdzināšana. Kad pamatne ir nolīdzināta, var sākt bruģa ieklāšanu:
Bruģēšanas darbi pusē. Apdobes ir zemākas par bruģi, jo uz tām balstīsies režģis koka sakņu aizsardzībai. Pareizi uzstādīts režģis nedrīkst balstīties uz zemes:
Visbeidzot – bruģis ieklāts un ikviens var novērtēt divus iestādītos kokus klātienē:
Pateicība sponsoriem un atbalstītājiem!
Raksta nobeigumā vēlamies sirsnīgi pateikties šī projekta sponsoriem un atbalstītājiem, bez kuru palīdzības šo projektu nebūtu izdevies realizēt un pierādīt, ka Rīga nav unikāla un arī pie mums ielās var kvalitatīvi stādīt kokus blakus inženierkomunikācijām:
Koku stādi – Lorenz von Ehren
Stādīšana – Labie koki
Skaņošana – Latvijas Ainavu arhitektu asociācija
Sakņu sistēmas – Treebuilders
Atbalsts – Mežpils alus
Rakšanas un bruģēšanas darbi – SIA “Zilber” un SIA “Alejas projekti”.
Bruģis – Brikers
Atbalsts darbības dienās – Narvesen