Latvijas pilsētas bieži vien aizbildinās, ka veikt uzlabojumus ielu bīstamākajās vietās nav iespējams, jo tam nepieciešami lieli līdzekļi. Tā nu vairākus gadus, biežāk desmitgades, šajās bīstamajās vietās cieš un iet bojā cilvēki, kaut arī problēmu varētu atrisināt burtiski pāris krāsas spaiņi un plastikāta norobežojošie stabiņi.
Pilsētās visvairāk sadursmju un bīstamu situāciju notiek ielu krustojumos, tādēļ drošības uzlabojumi vispirms jāievieš tieši tur. Maksimāli sašaurinot brauktuvi, iespējams panākt to, ka autovadītāji pirms krustojumiem samazina braukšanas ātrumu, tādējādi samazinot sadursmes risku un sadursmes seku smagumu gan gājējiem, gan transportlīdzekļu vadītājiem un pasažieriem.
Argentīnas galvaspilsēta Buenosairesa šādi uzlabo ielas jau kopš 2012. gada. Pilsēta sadarbojas ar apkaimju iedzīvotājiem, lai identificētu krustojumus, kur uzlabojumi ir visvairāk nepieciešami. Parasti uzlabojumi tiek veikti uzreiz vairāku kvartālu garumā dažādās problemātiskajās vietās, lai uzlabojums būtu vērā ņemams. Uzlabojumiem tiek izmantoti lētākie iespējamie materiāli – krāsa, stabiņi un puķupodi. Rezultāti neizpaliek – piemēram, Avenida Warnes ielā pēc uzlabojumu ieviešanas ceļu satiksmes negadījumu skaits samazinājās par 39%.
Aplūko, kā dažādi Buenosairesas krustojumi izskatījās pirms un pēc izmaiņām. Velc aiz līnijas attēlu vidū, lai atklātu vienu vai otru attēlu.
Avenida Warnes. Iepriekš krustojums bija ļoti plats un autovadītājiem bija iespēja veikt ātrus pagriezienus. Gājēji bija spiesti šķērsot ļoti garu gājēju pāreju. Pēc uzlabojumiem gājēju pārejas garums sašaurināts teju uz pusi un autovadītāji ir spiesti piebremzēt, lai veiktu pagriezienu.
Padilla. Vairākas ielas veido trijstūrveida skvēru, un viena no paralēlajām ielām tika izmantota kā liela autonovietne. Gājējiem nebija iespējams droši šķērsot ielu. Pēc uzlabojumiem uz ielas izveidota velojosla braukšanai pretējā virzienā, krustojums sašaurināts un ierīkota gājēju pāreja.
Diagonal Sur / Peru. Pirms uzlabojumiem pāri ielai veda ļoti garas gājēju pārejas, gājēji krustojumu šķērsoja arī diagonāli. Pēc krāsošanas darbiem garā gājēju pāreja sadalīta divās īsākās, izveidotas jaunas gājēju pārejas un krietni sašaurināts brauktuvju platums. Interesanti, ka pirms uzlabojumiem veiktā aptaujā 42% gājēju atbildēja, ka krustojumā nejūtas droši. Pēc uzlabojumu veikšanas šis procents saruka līdz 24%.
Diagonal Norte’s / Mitre. Gājēju pārejas garums pēc uzlabojumiem saīsināts, kā arī sakārtota motociklu stāvvieta.
Florida / Diagonal Norte. Šajā krustojumā gājēju iela šķērso parastu ielu, tāpēc krustojumā parasti gaida liels cilvēku skaits, regulāri to darot uz brauktuves aiz autostāvvietām. Ar krāsu, stabiņiem un puķupodiem šī teritorija nu padarīta par oficiālu vietu, kur gājējiem uzkavēties, tādējādi sakārtojot satiksmes organizāciju.
Pats vienkāršākais un nepieciešamākais uzlabojumu veids – ietvju paplašināšana un brauktuves sašaurināšana neregulētos krustojumos. Sašaurinot brauktuvi gājēju pāreju vietās, gājēji brauktuvi šķērso īsākā laika sprīdī un autovadītāji ir spiesti pirms krustojuma samazināt braukšanas ātrumu. Šādi uzlabojumi būtu nepieciešami lielākajā daļā Rīgas neregulēto krustojumu.
Šādi – lēti un efektīvi – uzlabojumi pēdējā desmitgadē kļuvuši ļoti populāri vietās, kur līdz šim ielu infrastruktūra veidota, domājot par autovadītāju ērtībām un aizmirstot par gājējiem un velosipēdistiem – ASV, Dienvidamerikā. Aplūko piemērus no dažādām pilsētām galerijā:
Iepriekš stāstījām par to, ka Rīgā ik gadu notiek vairāk nekā 1500 ceļu satiksmes negadījumu ar cietušiem gājējiem vai velosipēdistiem. Tāpat stāstījām par ielām, kur visvairāk cieš arī automašīnu vadītāji. Tikmēr Rīgā pat ielu remontdarbu laikā netiek veikti uzlabojumi satiksmes dalībnieku drošības palielināšanai. Redzot to, cik ātri, lēti un efektīvi drošība tiek uzlabota Argentīnā, ASV un citās pasaules valstīs, neviļus rodas jautājums: