Pirms pāris dienām sabiedrību un plašsaziņas līdzekļus pāršalca vēsts, ka Pārdaugavā plānots izcirst teju 60 kokus, lai izveidotu jaunu ielu – Durbes ielas pagarinājumu. Ar šādas ielas izbūvi Rīgas domes Satiksmes departaments (RDSD) iecerējis samazināt sastrēgumus Slokas ielā. Bet vai tā tiešām notiktu?

Šajā rakstā centīsimies izskaidrot, kāpēc pašreizējais projekts nav labs un piemērots labvēlīgai pilsētas attīstībai.

Ielas projekts veidots pirms 20 gadiem.

RDSD ar azartu stāsta, ka “autoceļa izbūve šeit ieplānota jau vairāk nekā 20 gadus un beidzot sākta projekta saskaņošana”. Bet ir jāsaprot, ka pirms 20 gadiem situācija ceļu satiksmē bija daudz citādāka nekā šobrīd. Tolaik Rīgā bija daudz mazāk automašīnu, kuras tad varēja netraucētas traukties pa pilsētas plašajām maģistrālēm. Pilsētā praktiski nebija velosipēdistu, un lielākā daļa satiksmes dalībnieku gāja kājām vai brauca ar sabiedrisko transportu. Apskatot šīs ielas projekta plānu sabiedriskās apspriešanas par koku ciršanu planšetē, ir redzams, ka projekts tik tiešām ir šim gadsimtam neatbilstošs. Mēs gan saprotam, ka tas nav plāna galīgais variants un dažādi sīkumi var mainīties, taču pašlaik kopaina ir satraucoša.

Plānotas 4 pārlieku platas joslas autotransportam.

Šī ir viena no lielākajām projekta kļūdām. 4 joslu ceļš būtiski pasliktina ceļu satiksmes drošību, jo pieaug automašīnu vidējais ātrums, kā arī gājējiem ir mazākas iespējas droši šķērsot brauktuvi, jo uzreiz parādās nepieciešamība pēc regulētām (ar luksoforu) gājēju pārejām. Vislielākā problēma ir pašu braukšanas joslu platums. Izskatās, ka ielai tiek plānotas divas 8 metrus platas brauktuves, kurās tad satilpst divas 4 metrus platas braukšanas joslas. Salīdzinājumam, Čehijas reģionos ir 90km/h(!) divbrauktuvju ceļi ar tikai ~7,3 metrus platām brauktuvēm. Ja viņu ceļi būtu tik plati, kā mūsu ielas…

Projektā netiek paredzēta gājēju pāreja kvartāla vidū, kas būtībā šo ielu padara par automaģistrāli – neērtu gājējiem.

Jauni pētījumi liecina, ka pilsētās visdrošāk ir ierīkot 3 līdz 3,3 metrus platas braukšanas joslas un jebkas platāks palielina braukšanas ātrumu un negadījumu skaitu. Rīga arī mierīgi iztiek ar šaurākām joslām. Krasta ielā pērnā gada nogalē tika mainīts joslu skaits no trim 4m platām uz četrām 3m platām. Arī uz Vanšu tilta plānots sašaurināt braukšanas joslas līdz 3 metriem, izveidojot sabiedriskā transporta joslu. Un, kas par brīnumu – ja šajā Durbes ielā būtu 3m šauras joslas, tad arī pietiktu vieta kokiem abās ielas malās. Varbūt pat sanāktu iestādīt vairāk koku nekā tiks nocirsts.

Taču ir vēl viens, cilvēkiem draudzīgāks variants – ielu veidot ar tikai 3 braukšanas joslām. Kvartāla vidusdaļā būtu gājēju pāreja, un vidējās joslas virziens mainītos tā, lai tā vienmēr būtu vērsta uz tuvāko krustojumu. Tad mums ielas malās atbrīvojas vieta arī labiekārtojumiem – soliņiem, atkritumu urnām, varbūt pat vēl divām koku rindām.

Pilsētai, kura cieš no hroniskas gaisa piesārņojuma normu pārsniegšanas, būvēt jaunu ielu bez kokiem šķiet neprāts.

 

Gājējiem un velosipēdistiem nav atvēlēta droša vieta.

Šeit nu RDSD plānojuši “labākajās” 90. gadu tradīcijās – gājējiem ceļš jādala ar velosipēdistiem, jo velosipēdu ceļš ieplānots zigu-zagu krustojumos ar gājēju ceļu – līdzīgi, kā pašlaik ir uz Kr. Valdemāra ielas. Bet ielas dienvidu pusē uz jau tā salīdzinoši šaurās ietves atradīsies gan apgaismojuma, gan ceļazīmju stabi. Īpaši absurda visa šī gājēju un riteņbraucēju saspiešana šķiet tādēļ, ka braukšanas joslas tiek plānotas tik bīstami un izšķērdīgi platas.

Tāpat mazo šķērsielu (piebraucamo ceļu) vietās ietve un veloceļš tiek pārtraukti, tādējādi netieši parādot, ka tur priekšroka ir automašīnām. Šajās vietās svarīgi ietvei būt nepārtrauktai, lai autovadītājs jau psiholoģiski nojaustu, ka šeit viņam nav priekšroka.

Nav paredzētas gājēju pārejas.

Projektā netiek paredzēta gājēju pāreja kvartāla vidū, kas būtībā šo ielu padara par automaģistrāli – neērtu gājējiem. Centra ielās šādā posmā būtu gājēju pāreja kvartāla vidū, tādēļ rodas jautājums, kādēļ Pārdaugavas gājēji tiek diskriminēti. Iemesls gan jau, kā vienmēr, ir nauda. Lai ierīkotu luksoforu, vajag naudu. Taču naudas nav. Izņemot, lai būvētu bezjēdzīgi platas braukšanas joslas. Tām nauda ir.

Kokus izcirtīs, bet jaunus – nestādīs.

Kā vēstīts, ielas izbūvēšanas vajadzībām tiks izcirsti 57 koki. Bet ielas malā kokus nav plānots stādīt. Tas ievērojami pasliktinās gaisa kvalitāti, kā arī ielu padarīs nepievilcīgu. Tikmēr Rīgas mērs uzskata, ka gaisa kvalitāte nepasliktināsies, jo netālu atrodas Botāniskais dārzs. Tas ir kā teikt, ka Sarkandaugavai netālu ir Mežaparks – tātad smakas nav problēma. Katrā ziņā pilsētai, kura cieš no hroniskas gaisa piesārņojuma normu pārsniegšanas, būvēt jaunu ielu bez kokiem šķiet neprāts.

Un visbeidzot…

Jaunas maģistrāles izbūve sastrēgumu problēmu neatrisinās.

Pamatot maģistrāles izbūvi ar to, ka tā samazinās sastrēgumus, ir aplami. Pirmkārt, RDSD nav veicis itin nekādus pētījumus, kā šīs maģistrāles izbūve ietekmēs satiksmi. Kur nonāks visas automašīnas, kas šo posmu izbrauks ātrāk? Tās nostāsies sastrēgumā uz Vanšu tilta vai Raņķa dambja, tātad šajās vietās sastrēgumi palielināsies.  Otrkārt, jaunu automaģistrāļu izbūve nekad nesamazina autotransporta sastrēgumus. Gluži pretēji – tās piesaista autotransportu. Iesākumā sastrēgumi mazinātos, bet tas tikai piesaistītu vairāk autobraucējus, kā rezultātā iela itin drīz jau atkal būs sastrēgusi. Tādēļ nekad nav jēdzīgi izvirzīt mērķi “samazināt sastrēgumus”. Var jau nedaudz palielināt ielu caurlaides spēju, bet vienīgais veids, kā likvidēt sastrēgumus, ir samazināt auto skaitu.

 

Vai iela ir vajadzīga?

Jā un nē. Pārdomātas un skaistas ielas vienmēr ir bijušas pamats pilsētu attīstībai. “Dzīvās” ielās cilvēki vēlas uzturēties, dzīvot. Savukārt “mirušām” ielām – automaģistrālēm liktenis ir bēdīgs, to mājas kļūst par graustiem un dzīvība pazūd.

 

Iela ir vajadzīga. Automaģistrāle – nē. Šajā vietā noteikti neder ielas projekts tā pašreizējā veidolā. Šai ielai jābūt drošai un samērīgai pret visiem satiksmes dalībniekiem – kā mašīnām, tā gājējiem, putniem un riteņbraucējiem. Būvējot pilsētu automašīnām, rezultātā neapmierināti ir visi – arī autobraucēji. Būvējot pilsētu cilvēkiem, ir jādomā ilgtermiņā. Šodien tu esi jauns un spēcīgs, bet kāds tu būsi pēc 20-30 gadiem? Diez vai tad Tu priecāsies iet 350 metrus līdz tuvākajai gājēju pārejai. Bet citu variantu nebūs, jo šķērsot 4 joslu maģistrāli cienījamā vecumā būtu neprāts.  RDSD uzskata, ka gājēju pārejās luksofora zaļajam signālam jādeg uz katru braucamās daļas metru – 1 sekundi. Seniori tik ātri gājēju pārejas šķērsot nespēj.  Domāsim ilgtspējīgi!

 

 

Durbes ielas vizualizāciju autors – Viesturs Krūmiņliepa