Valsts policija nesen kā uzsāka jaunu kampaņu “Strauja sirds, bet kājas lēnas”. Tās ietvaros policija uzsver, ka 38% no smagi cietušajiem gājējiem ceļu satiksmes negadījumos ir seniori vecumā virs 60 gadiem un 30% no šiem negadījumiem vainīgi ir bijuši tieši seniori, jo šķērsojuši ielu neatļautā vietā:
No šīs informācijas var secināt, ka atlikušajos 70% ceļu satiksmes negadījumu cietušie seniori nav bijuši vainīgi un varētu padomāt, ka kampaņā runās par sapratni, toleranci un autovadītājiem tiks stāstīts, ka senioriem kājas vairs nav tik ātras kā jauniem cilvēkiem, tādēļ tiem jādod vairāk laika, lai šķērsotu ielu.
Bet kampaņas autori izdomājuši, ka būtu labi darīt pilnīgi pretējo. Tā vietā, lai kampaņu vērstu uz autovadītājiem, kas vada divas un vairāk tonnas smagu metāla ieroci uz četriem riteņiem, kampaņas veidotāji izvēlējušies parādīt, kā seniori šķērso ielas neatļautās vietās un par viņiem viegli iesmiets dzejoļa formā:
Nepamanu auto ēnas,
Bum, un melna bilde priekšā,
Laižos savā zārkā iekšā.
Vai upuru vainošana uzlabo drošību uz ceļiem?
Upuru vainošanas (“Victim blaming” no angļu val.) kampaņu mērķis ir pasargāt upuri, šajā gadījumā gājēju, stāstot viņam, cik iešana kājām ir bīstama. Tādā veidā tiek nevis atrisināts problēmas cēlonis – bīstamas ielas un bīstami autovadītāji, bet gan tiek panākts tas, ka upuri, šajā gadījumā seniori, drīzāk atturēsies vispār iet kaut kur kājām.
Šī kampaņa aizstāv nepareizu priekšstatu, ka gājēji nav nekas vairāk kā tikai šķēršļi automašīnām. Kampaņa pastāv uz to, ka tā ir tikai un vienīgi gājēja atbildība, lai viņu nenotriektu autovadītājs, kurš nav pievērsis gana lielu uzmanību ceļam. Kampaņa aizmirst to, ka 70% no ceļu satiksmes negadījumiem seniori nemaz nav bijuši vainīgi. Kampaņa aizmirst to, ka ik gadu vairāki desmiti gājēju tiek notriekti vietā, kur tiem vajadzētu justies visdrošāk – uz gājēju pārejām.
Pats galvenais – kampaņa nevienā mirklī nav pat centusies analizēt iemeslus, kāpēc seniori ielas vispār šķērso tam neparedzētās vietās.
Raidījums “Zebra” 1994. gadā jau aplūkoja kādu vietu, kur neskaitāmi gājēji ielu šķērso tam neparedzētā vietā – Gogoļa ielā. Šeit gājēji iet no Centrālās dzelzceļa stacijas uz sabiedriskā transporta pieturvietām vai Centrāltirgu. Legālais ceļš viņiem paredz doties cauri gājēju tunelim, kas, kā jau reiz stāstījām, ir ļoti liels šķērslis un pārbaudījums lielai daļai cilvēku. Tā kā gājēju pārejas šeit izveidotas nav, liela daļa gājēju ielu šeit šķērso pa virszemi. Katru gadu šajā vietā Valsts policija izraksta desmitiem administratīvā pārkāpuma protokolu gājējiem par ielas šķērsošanu neatļautā vietā. Apskati video, cik “sekmīga” ir bijusi šāda policistu cīņa ar sekām, nevis problēmas cēloni:
25 gadu laikā policijai tā arī nav izdevies “pāraudzināt” gājējus. Šeit joprojām katru dienu var saskaitīt vairākus tūkstošus gājēju, kas ielu šķērso neatļautā vietā – 2013. gadā veiktā pētījumā noskaidrots, ka 25% (711 cilvēki no 2843 cilvēkiem stundā) no visiem gājējiem ielu šķērso krustojumā, nevis pazemes tunelī. Cik vēl gadu būs nepieciešams, lai policija saprastu, ka viņu paņēmiens ir visklasiskākā cīņa ar vējdzirnavām, un daudz jēgpilnāk būtu kaut reizi satikties ar Rīgas domes Satiksmes departamenta atbildīgajām amatpersonām un pārrunāt iespēju šādās vietās ierīkot gājēju pāreju?
Turpinājumā aplūkosim policijas jaunākās kampaņas video redzamās vietas, kurās seniori šķērsoja ielu un centīsimies saprast, kāds tad ir iemesls tam, ka seniori konkrētajās vietās ielu šķērso.
Vieta nr.1 – K. Ulmaņa gatve
Pirmā vieta, ko vairākos kadros piefiksējuši policisti, ir Kārļa Ulmaņa gatves krustojumi ar Vilkupurva un Rikšotāju ielu. Lai gājēji varētu legāli šķērsot K. Ulmaņa gatvi, viņiem šeit nāktos iet 780 metru garš apkārtceļš līdz gājēju tiltam Gramzdas ielā pa vietu, kur nav izbūvētas ietves, un atļautais braukšanas ātrums ir 90 km/h. Ziemas laikā, kad nomalē sastumtas sniega kupenas, šāda pārvietošanās noteikti nešķiet drošāka un patīkamāka par ielas šķērsošanu norobežotajā krustojumā. Lai gājēji šajā vietā vairs neriskētu ar dzīvībām, ir divi varianti – vai nu veikt Mūkupurva depopulāciju, vai arī izveidot pazemes tuneli gājējiem un velosipēdistiem, kas lietošanā ir daudz ērtāks par tiltu, jo to šķērsot iespējams ar inerces palīdzību.
Vieta nr.2 – Dzirciema iela
Nākamā vieta, kur piefiksēti sliktie seniori, ir Dzirciema iela. Šeit, bēdīgajā vietā, kur gājēji regulāri šķērso brauktuvi neatļautā vietā, vienā pusē ielai atrodas sabiedriskā transporta pieturvieta, bet otrā pusē lielveikals. Tas nozīmē, ka cilvēki šeit iet un ies pāri brauktuvei neatļautā vietā, izmantojot brīžus, kad transportlīdzekļu plūsma pierimst. Attālums starp abām gājēju pārejām ir 230 metri, pie tam, ja gājējs grib izmantot īsāko legālo ceļu, viņš ir spiests šķērsot 3(!!) ar luksoforu regulētas gājēju pārejas, kas īsāko legālo ceļu laika ziņā padara par garāko. Šādās vietās, kas ir tādi kā apkaimes centri ar dažādiem pakalpojumiem, lielveikaliem abās ielas pusēs un sabiedriskā transporta pieturvietām vienmēr jārēķinās ar to, ka gājēji šķērsos ielu neatļautā vietā, pat ja gājēju pāreja ir šķietami tuvu, jo tas sagādā lielas neērtības un diskomfortu daudziem cilvēkiem.
Vieta nr.3 – Dzelzavas iela
Daudz kadru policijas video ir no Dzelzavas ielas. Kā izrādās, ļaunie seniori šajā vietā ielu šķērsojuši vietā, kur tieši tādam nolūkam pat izbūvēta ietve. Tātad pat padomju laiku plānotāji rēķinājušies, ka šajā vietā no vienas ielas puses apbūves uz sabiedriskā transporta pieturvietu otrā ielas pusē vēlēsies nokļūt gājēji. Par drošību tajā laikā gan īsti nedomāja, bet vai tas nozīmē, ka arī mums, teju 30 gadus neatkarīgajai un brīvajai Latvijai jāturpina padomju domāšana?
Šajā vietā atbilstoši mums pieejamajiem datiem par satiksmes intensitāti, visdrīzāk, jāpārveido ielas profils, divas joslas saglabājot tikai pirms krustojumiem, bet pārējā ielas garumā saglabājot tikai vienu joslu, kas radītu priekšnoteikumu drošu gājēju pāreju izveidei.
Vieta nr.4 – Vaidavas iela
Vaidavas ielā jau iepriekš apzinātā problēma – sabiedriskā transporta pieturvieta, pie kuras nav gājēju pārejas. Kamēr vien šeit būs sabiedriskā transporta pieturvieta, tikmēr daudzi cilvēki vēlēsies šeit šķērsot ielu.
Vieta nr.5 – Buļļu ielas rotācijas aplis
Buļļu ielas aplim ir četri atzari, no kuriem tikai pār vienu ir izveidota gājēju pāreja. Šeit katru rītu simtiem cilvēku steidz pāri ielai, lai nokļūtu sabiedriskā transporta pieturvietā. Vienīgā legālā iespēja to izdarīt ir mērot aptuveni 420 metrus lielu līkumu līdz tuvākajam regulējamam krustojumam. Līdzīga situācija ir vēl 2 rotācijas apļa atzaros. Rotācijas apļi ir vieta, kur izveidot drošas gājēju pārejas ir iespējams ļoti vienkārši – ar sadalošo saliņu palīdzību. Izbraucot no apļa, nav nepieciešamas divas joslas. Tad nu uz vienas joslas platuma rēķina šajā vietā bez problēmām varētu izveidot drošības saliņas un drošas gājēju pārejas. Nav saprotams, kāpēc Rīgas dome to joprojām nav izdarījusi kaut vai ar pārvietojamu barjeru un ceļa zīmju palīdzību…
Vieta nr.6 – Dzelzavas iela
Arī šajā vietā Dzelzavas ielā seniors šķērso ielu vietā, kur padomju laikos tika speciāli izbūvēta šķērsošanas vieta gājējiem. Jā, šeit uz brauktuves nav priekšroka gājējiem un viņiem ir jāpārliecinās, vai nebrauc neviena mašīna. Vai tāpēc viņi uzreiz ir jāpadara par noziedzniekiem? Varbūt labāk šajā vietā izveidot drošas gājēju pārejas?
Vieta nr.7 – Zentenes iela
Un visbeidzot pēdējā vietā Valsts policija kā noziedznieku nofilmējusi senioru, kurš ielu šķērso tam paredzētā vietā – krustojumā, kur to legāli drīkst darīt. Katrs pats var aplūkot šo vietu un mēģināt saskatīt, ko seniors šeit pārkāpa: Google Maps karte. Kāpēc Valsts policija šo cilvēku mēģina padarīt par noziedznieku?
Nobeigumā jāsaka, ka valstīs ar visdrošāko ceļu satiksmi ielu šķērsošana gājējiem nereti pat netiek uzskatīta kā likuma pārkāpums. Piemēram, Nīderlandē, cilvēks drīkst šķērsot brauktuvi kur vien vēlas, iepriekš pārliecinoties par savu drošību. Tur cilvēki brauktuvi drīkst šķērsot, pat ejot tai pāri diagonāli, bet Latvijā stingri noteikts, ka gājējiem ielu ļauts šķērsot tikai ejot taisnā leņķī pret ietves malu. Līdzīga kārtība kā Nīderlandē ir arī Apvienotajā Karalistē, kur gājējiem ielu ļauts šķērsot jebkur, izņemot autostrādes. Šajās valstīs ielas šķērsošana netiek uzskatīta par likuma pārkāpumu, atšķirībā no Latvijas.
Par šo tēmu iesakām izlasīt (angļu val.):
We blame pedestrians for dying even when drivers are at fault
Stop Blaming the Victim for the Increase in Pedestrian Deaths
When covering car crashes, be careful not to blame the victim
How the news victim blames pedestrians in crashes
Resist Victim-Blaming: Stand Up for Pedestrian Safety