Tuvojas brīdis, kad uzsāksies ilgi gaidītā Vanšu tilta rekonstrukcijas projekta izstrāde. Šī gada 25. oktobrī Rīgas domes Satiksmes departaments izsludināja tilta rekonstrukcijas būvprojekta izstrādāšanas iepirkumu. Tilts ir novecojis gan fiziski, gan morāli. Lai gan uzbūvēts salīdzinoši nesen – 1981. gadā, ilgstoša nolaidīga tilta uzraudzība šopavasar rezultējās ar to, ka no tilta kāpnēm atdalījās liels betona gabals, un tikai laimīgas sakritības dēļ neviens cilvēks negāja bojā. Tilts novecojis arī morāli, jo būvēts laikos, kad netika domāts ne par gājēju, ne velosipēdistu drošību vai ērtībām, kā arī automašīnu skaits bija tik niecīgs, ka sabiedriskais transports nekavējās mūžīgos sastrēgumos.
Par Vanšu tilta problemātiku no gājēju un velosipēdistu skatpunkta jau esam stāstījuši 2016. gadā veiktā veloceļa “Vecrīga – Imanta” auditā, bet vizuāli uzskatāmi par problemātiku stāstīja un rādīja radio raidījuma “Uz riteņiem” vadītājs Dainis Kreilis sižetā “Visi grib uz centru jeb Vanšu tilts”.
Tilta rekonstrukcija ir liela iespēja beidzot sakārtot satiksmes organizāciju visiem ceļu satiksmes dalībniekiem – gājējiem, velosipēdistiem, sabiedriskajam transportam un privātajam autotransportam. Uzskatām, ka tik nozīmīgas būves rekonstrukcijas projekts nav klusi jāapspriež un jāizdomā kādā Rīgas domes Satiksmes departamenta darbinieka kabinetā, ar projektētājiem un būvniekiem vienojoties mājīgās kafejnīcas “Osīriss” telpās, bet gan ir jārīko apspriešanas ar sabiedrību visos projekta posmos – gan pirms projektēšanas uzsākšanas, projektēšanas laikā un jau gatavā projekta laikā. Tikai tā būs iespējams panākt rezultātu, ar kuru tilta lietotāji būs apmierināti. Lai pirmo reizi iekustinātu šādus principus Rīgas domē, šoreiz rīkosimies proaktīvi, publicējot savu versiju par to, kā nepieciešams pārplānot tiltu, panākot ievērojamus uzlabojumus gājējiem, velosipēdistiem un sabiedriskajam transportam, kā arī sakārtojot vairākas šobrīd problemātiskās vietas autovadītājiem.
Centra daļa
Visievērojamākās izmaiņas skars Vanšu tilta centra daļu, kur satiksmes organizācija tiešā un pārnestā nozīmē mainīsies par 180 grādiem. Citadeles un Kr. Valdemāra ielas krustojums, kā arī nedaudz tālāk esošais Citadeles un Muitas ielas krustojums ir liela sāpe simtiem autovadītāju, kas ikdienā mēģina pa šīm ielām uzbraukt uz Vanšu tilta. Uzbraukšana notiek pa neregulētu krustojumu, divās rindās intensīvas un straujas autosatiksmes apstākļos. Lai krustojumu sakārtotu, nepieciešams to padarīt par regulējamu krustojumu:
Krustojuma aprīkošana ar luksoforiem padarīs iespējamu Citadeles ielas posma pie Pils laukuma slēgšanu autosatiksmei. Tādējādi šobrīd gājējiem un velosipēdistiem bīstamais autotransporta labais pagrieziens no Vanšu tilta tiks nomainīts ar regulējamu bezkonfliktu kreiso pagriezienu. Satiksmes organizācijas izmaiņas nodrošinās ērtu un drošu Citadeles un Kr. Valdemāra ielas šķērsošanu kā gājējiem, tā velosipēdistiem.
Šādu satiksmes organizāciju jau 2009. gadā Pils laukuma sakārtošanas ietvaros piedāvāja firma ALPS sadarbībā ar ceļu projektētāju Elmāru Daniševski, kuri Rīgas domes rīkotajā konkursā ar šo projektu ieguva pirmo vietu.
Kr. Valdemāra ielas platums tās šaurākajā vietā pie Latvijas Bankas starp divām ēkām ir 21,2 metri, kas ir pilnīgi pietiekami, lai saglabātu esošās 2+2 autotransporta joslas, ierīkojot no brauktuves nodalītus veloceļus un ietves:
Savukārt Vanšu tilta sākuma posmā gar Rīgas pili, nepieciešams paplašināt tilta ietvi, lai būtu iespējams realizēt piekto – kreisā pagrieziena autojoslu.
Tilts
Turpinājumā tilta konstrukciju izmēros izmaiņas nav nepieciešamas, jo tilts ir gana plats, lai uz tā, saglabājot esošās četras autojoslas, varētu ierīkot arī no autosatiksmes un ietvēm norobežotus veloceļus:
Ķīpsalas daļa
Diemžēl Ķīpsalas daļā Vanšu tilta rekonstrukcijas projekts vairs neiestiepjas, tādēļ vērā ņemamus uzlabojumus bez rekonstrukcijas nav iespējams veikt. Tomēr ļoti svarīgi ir izveidot divvirzienu veloceļa savienojumu zem tilta, lai tiem velosipēdistiem, kam, piemēram, no universitātes puses jātiek uz pilsētas centru, būtu iespējams ātri un ērti nokļūt atbilstošajā tilta pusē. Šobrīd pa abām tilta ietvēm velosipēdisti brauc abos virzienos un tas ir saprotams, jo tilta Ķīpsalas pusē nav nodrošināta iespēja ātri un ērti nokļūt pareizajā tilta pusē.
Ideālā risinājumā līdz ar Vanšu tiltu būtu jāveic arī Kr. Valdemāra ielas Ķīpsalas daļas rekonstrukcija, kuras ietvaros esošā šoseja jāpārbūvē par pilsētas ielu, likvidējot gājēju tuneli un izveidojot normālu savienojumu starp abām Ķīpsalas daļām, kā arī izveidojot ērtus un mūsdienu prasībām atbilstošus veloceļus (skicē – zilajā krāsā):
Jebkurā gadījumā, veicot Vanšu tilta projeka izstrādi, noteikti ir jāievēro standarts “LVS 190-9 “Ceļu projektēšanas noteikumi. 9. daļa: Velosatiksme” un visā tilta garumā jāievieš maksimālā ātruma ierobežojums 50 km/h, tādējādi tiltu kā gājējiem, tā velosipēdistiem padarot ne vien drošāku, bet arīdzan patīkamāku, jo samazināsies trokšņu līmenis.
Ir ļoti svarīgi tilta rekonstrukcijas ietvaros gājējus nodalīt no velosatiksmes, radot ērtus un drošus apstākļus ar atbilstoša platuma ietvēm un veloceļiem. 2018. gada veiktajā velosipēdistu skaitīšanā konstatējām, ka uz Vanšu tilta velosipēdistu skaits 10 gadu laikā pieaudzis vairak nekā 5 reizes. Velosipēdistu skaits ik gadu pieaug visā pilsētā, tādēļ ir svarīgi izmantot katru šādu rekonstrukcijas iespēju un izveidot kvalitatīvu, drošu un ērtu infrastruktūru, lai pozitīvā, veselīgā un videi draudzīgā transporta izmantotāju skaits palielinātos vēl straujāk, padarot drošāku gājēju pārvietošanos pa ietvēm.