Veloceļu audits 2016: Centrs – Vecāķi (pilnā versija)

Kā otrais veloceļš, kuru šogad auditēsim ir veloceļš, kas ved no Centra uz pilsētas pludmali Vecāķos. Pirmajā auditā pētījām veloceļu, kas ved uz Jūrmalu, bet šoreiz pētīsim trīs veloceļus, kas savā starpā ir saistīti – veloceļu “Centrs – Mežaparks”, veloceļu “Mežaparks – Vecmīlgrāvis” un veloceļu “Vecmīlgrāvis – Vecāķi”. Veloceļu uz Mežaparku būvēt pabeidza 2007. gadā, uz Vecmīlgrāvi – 2009. gadā, un 2014. gadā sāka būvēt veloceļu uz Vecāķiem, tādēļ ir pamats cerēt, ka šie veloceļi auditā saņems labāku novērtējumu, nekā saņēma pirmais Rīgas veloceļš uz Imantu.  “Centrs – Vecāķi” veloceļa kopgarums RDSD veidotajā veloceļu kartē ir 14,3 km. Lai stāsts būtu uztveramāks, tāpat kā iepriekš, veloceļu esam sadalījuši posmos un pēc katra apskatītā posma būs posma novērtējums.

Vērtējumu sastāda trīs daļas – veloinfrastruktūras tips, platums un seguma kvalitāte. Vērtēta tiek katra tipa veloinfrastruktūra atsevišķi, pēc tam vērtējums tiek sareizināts ar posmu garumu un tiek izvilkts vidējais vērtējums. Detalizētāku novērtējuma algoritmu skatīt šeit.

Veloceļš “Centrs – Mežaparks – Vecmīlgrāvis” RDSD veloinfrastruktūras kartē.

1. posms: Hanzas iela – Laktas iela

Diemžēl jau veloceļa sākums ne par ko labu neliecina – uz parastas ietves ir uzstādīta ceļa zīme “Kopīgs gājēju un velosipēdu ceļš”. Nekas neliecina par kāda īpaši velosipēdistiem veidota ceļa klātbūtni. Klikšķini uz pirmā attēla un iepazīsti veloceļu savām acīm!

2. posms: Laktas iela – Mežaparks

3. posms: Mežaparks

 

4. posms: Mežaparks – Kalngales iela

5. posms: Kalngales iela – Atlantijas iela

Nākotnē – 6. posms: Atlantijas iela – Vecāķi

Kā jau, iespējams, ievērojāt, veloceļš noslēdzās bez galamērķa, būtībā nekurienē. Rīgas domes Satiksmes departaments bija paredzējis veloceļu izveidot līdz Vecāķiem, bet viņi to neizdarīja, aizbildinoties ar “problēmām ar privātīpašumiem”.

Šādi kartē izskatījās RDSD plānotais veloceļš uz Vecāķiem. Diemžēl realitātē tas tika izveidots tikai līdz Atlantijas ielai.

Šādi kartē izskatījās RDSD plānotais veloceļš uz Vecāķiem. Diemžēl realitātē tas tika izveidots tikai līdz Atlantijas ielai.

Rīgas domes Satiksmes departaments: “Diemžēl iecerēto Vecmīlgrāvis–Vecāķi būvniecību nevarējām īstenot līdz galam kā bijām iecerējuši, jo veloceļš šķērsoja privātu zemes īpašumu un to nebija iespējams atsavināt vai pašvaldībai iegādāties savām būvniecības vajadzībām.”

Tā vietā RDSD veica ietvju apmaļu nolīdzināšanu ar domu, ka velosipēdistiem jābrauc pa šauro ietvi. Interesanti, ka RDSD neizmantoja iespēju šo ietvi vismaz paplašināt un pārveidot par gājēju un velosipēdu ceļu. Viņi aizbildinājās ar “privātīpašumu problēmām”, bet realitātē visa zaļā zona, kas atrodas pa labi no ietves, pieder pašvaldībai, līdz ar to, RDSD var veidot kādu infrastruktūru vien vēlas vai, kā diemžēl šajā gadījumā – nevēlas. Aplūko galerijā, kā tad izskatās neizbūvētais veloceļš un “nolīdzinātās” apmales.

Kopvērtējums

Kopvērtējumā veloceļš no maksimālajiem 120627 punktiem ieguvis 29835 punktus, kas dod tam 3 balles no 10. Vēlreiz jāpiebilst, ka šis novērtējums sevī ietver tikai trīs ļoti vienkāršus raksturlielumus – veloinfrastruktūras tipu, platumus un seguma kvalitāti. Citos ne mazāk būtiskos parametros, piemēram, veloceļa nepārtrauktības ziņā veloceļš ne tuvu neatbilst labai praksei, jo ir vairāki krustojumi, kur velosipēdistiem, lai arī viņi atrodas uz galvenā ceļa, nav priekšroka. Ir arī vairāki krustojumi, kur velosipēdistiem ir priekšroka, bet ceļa zīmes izkārtotas tā it kā priekšroka būtu autovadītājiem.

Lielāko daļu no veloceļa patiesībā nekādas veloinfrastruktūras nav, jo uz parastas ietves ir vienkārši uzstādīta ceļa zīme “Kopīgs gājēju un velosipēdu ceļš”. Atsevišķās vietās uz šīm ietvēm ir uzkrāsotas baltas līnijas un tikai pāris vietās veloceļš tik tiešām ir arī būvēts, nevis tikai krāsots vai nodēvēts.

Rezumējot auditu, varam droši apgalvot, ka RDSD mājaslapā pieejamā veloceļa karte nav precīza. Veloceļš realitātē ir ar vairākiem būtiskiem pārrāvumiem vai neatbilstošos platumos sadalītas ietves. Pēc jaunā veloinfrastruktūras izbūves standarta, veloceļš realitātē kartē izskatās šādi:

Kā būtu jābūt

Noslēdzošajā galerijā parādīsim, kādiem būtu jāizskatās veloceļa posmiem, ja tos būvētu pēc labākās pasaules prakses. Galvenais princips gan ir vienkāršs – ceļam jābūt drošam, ērtam un intuitīvam. Apakšpusē ir mūsu veloceļš, augšpusē – kā būtu jābūt. Velc aiz līnijas, lai atklātu vienu vai otru attēlu!

Uz tik platas ielas, kāda ir Skanstes iela, veloceļš jāierīko nodalīts no brauktuves un ietves, lai līdz minimumam samazinātu konfliktsituāciju iespējamību. Pie tam – abās ielas pusēs vēlams divvirzienu veloceļš, ja netiek palielināts brauktuves šķērsošanas vietu skaits.

Veloceļi ir jāveido bez apmalēm, lai braukšana būtu maksimāli komfortabla, ērta un droša. Ziemas laikā, zem sniega nepamanot tik augstu apmali, kā uz mūsu veloceļa, velosipēdists var ciest avārijā.

Sabiedriskā transporta pieturas ir jāveido kā drošības saliņas – starp brauktuvi un veloceļu. Variants, kad veloceļš ir starp pieturvietu un brauktuvi nozīmē tikai un vienīgi nesaskaņas un konfliktus.

Uz veloceļa nekādā gadījumā nedrīkstētu atrasties šķēršļi. Luksoforu, apgaismes un ceļa zīmju stabi ir jānovieto uz ietves, tā sauktajā “šķēršļu zonā”, kur tie netraucē gājēju kustībai. Ja nepieciešams, tad ceļa zīmju stabus veido ar noapaļotu pagarinājumu virs brauktuves vai veloceļa.

Vietās, kur veloceļš šķērso iebrauktuves un dzīvojamās zonas ielas, veloceļam (un ietvei) jābūt nepārtrauktam, augstākā līmenī par brauktuvi – kā guļošajam policistam. Tādā veidā tiek uzlabota satiksmes drošība, liekot autovadītājiem piebremzēt pirms galvenā ceļa, kur jādod priekšroka velosipēdistiem.

Dzelzceļa pārbrauktuves veloceļiem jāveido ar automātiskajām barjerām, tieši tāpat kā automašīnām paredzētajā pārbrauktuvē. Ja to nav iespējams izdarīt, nekādā gadījumā nevajadzētu uzstādīt barjeras, kuras nav iespējams lēnā tempā ērti izbraukt – šajā gadījumā barjeras uzstādītas pārāk tuvu viena pie otras, un lielākā daļa velosipēdistu tās apbrauc pa zāli.

Šādas metāla barjeras tikai pasliktina velosipēdistu drošību, jo no automašīnām tās ne gājējus ne velosipēdistus nepasargā (tās nav paredzētas, lai izturētu sadursmi ar automašīnu), savukārt tās veloceļa izmantojamo efektīvo zonu sašaurina teju uz pusi, jo velosipēdists nekad nebrauks tieši gar barjeru, bet gan aptuveni pusmetra attālumā no tās, lai to nejauši neaizķertu ar stūri un ar seju neietriektos barjerās. Tādēļ daudz labāks risinājums būtu veloceļu veidot augstakā līmenī par brauktuvi, vai, piemēram, uzstādot apmales starp veloceļu un brauktuvi.

Rīcība

Lai uzlabotu situāciju uz veloceļa, Rīgas domes Satiksmes departamentam būtu pašam jāauditē šis veloceļš un jāsagatavo rīcības plāns, iepriekš pieļauto kļūdu novēršanai un izlabošanai. Tā kā mums nav itin nekādu cerību, ka viņi ko tamlīdzīgu darīs, mēs sagatavojām oficiālu iesniegumu ar problemātiskajām vietām ar lūgumu kļūdas labot. Daļu problemātisko vietu var izlabot jau šogad, piemēram, uzstādīt atbilstošas ceļa zīmes vai nodzēšot nepareizo ceļu horizontālo marķējumu, daļu var ieplānot nākamā gada remontdarbos, bet ir jārīkojas, lai šo veloceļu tik tiešām varētu saukt par “Centrs – Mežaparks – Vecmīlgrāvis” veloceļu. Šobrīd to nevar saukt par veloceļu.

Kā nākošais veloceļš, kuru auditēsim, būs šobrīd divi atsevišķi veloceļi, kurus nākotnē paredzēts savienot vienā – “Spīķeru promenāde” un veloceļš uz Dārziņiem, tādēļ sekojiet mūsu mājaslapai un Facebook kontam, lai nepalaistu to garām!