Veloceļu audits 2016: Vecrīga – Imanta (pilnā versija)

Šogad Latvijā spēkā stājās jauns valsts standarts LVS 190-9:2015 “Velosatiksme”, kas nosaka, kā būtu jāveido veloinfrastruktūra. Standartā apkopoti pasaules labākās prakses piemēri un vadlīnijas labas veloinfrastruktūras plānošanai un projektēšanai. Latvijas Riteņbraucēju apvienība šī standarta sakarā aicināja pašvaldības veikt veloceļu auditu. Esam nolēmuši izpalīdzēt Rīgas pašvaldībai un veikt šādu auditu viņu vietā.

Rīgas domes Satiksmes departaments (RDSD) nereti plašsaziņas līdzekļos lielās ar Rīgas veloinfrastruktūras kopējo garumu – šobrīd, pēc viņu domām, Rīgā ir 68 kilometri veloceļu. Veloceļus var atrast RDSD pieejamā veloceļu kartē:

To, cik ļoti šie veloceļi atbilst nosaukumam “veloceļš” un vai tos tiešām drīkstētu uzskatīt par veloceļiem, secināsim veloceļu auditos, kurus veiksim katram veloceļam atsevišķi.

Veloceļš “Vecrīga – Imanta”

Pirmais veloceļš, kuru auditēsim, ir pats pirmais Rīgas veloceļš, kas ved uz Jūrmalu. Tā oficiālais nosaukums ir “Vecrīga – Imanta”, tā iezīmētais garums RDSD veidotajā veloceļu kartē ir 15,2 km. Laika gaitā veloceļš piedzīvojis dažādus uzlabojumus un pārmaiņas, pie tam to 2012. gadā testēja pats Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs, tādēļ vismaz teorētiski tam būtu jābūt drošam, ērtam un visādi citādi labam veloceļam. Vai tas tā ir – lasiet stāstā!

Lai stāsts būtu uztveramāks, veloceļu esam sadalījuši posmos un pēc katra apskatītā posma būs posma novērtējums. Vērtējumu sastāda trīs daļas – veloinfrastruktūras tips, platums un seguma kvalitāte. Vērtēta tiek katra tipa veloinfrastruktūra atsevišķi, pēc tam vērtējums tiek sareizināts ar posmu garumu un tiek izvilkts vidējais vērtējums. Detalizētāku novērtējuma algoritmu skatīt šeit.

Veloceļš "Vecrīga - Imanta" Rīgas domes Satiksmes departamenta veloinfrastruktūras kartē.

Veloceļš “Vecrīga – Imanta” Rīgas domes Satiksmes departamenta veloinfrastruktūras kartē.

1. posms: Bastejkalns – Vanšu tilts

Veloceļš sākas Bastejkalnā, kur uz ietves uzkrāsota baltas krāsas līnija, nodalot gājēju un velosipēdistu satiksmi. Jāatzīst, ka platums šeit ir pietiekošs, lai sekmīgi spētu sadzīvot gan gājēji, gan velosipēdisti, tomēr risinājums satiksmi nodalīt ar krāsu ir neveiksmīgs – šo krāsojumu neievēro gan daudzi gājēji, gan daudzi velosipēdisti, tādējādi radot nepatīkamas situācijas. Šo ietvju krāsošanas metodi varētu dēvēt par “slimību”, ko “izslimo” postpadomju valstis, jo Rietumeiropā, valstīs ar attīstītu veloinfrastruktūru otiņa un krāsas bundža ir pēdējais, ko izmanto, lai nodalītu gājējus no velosipēdistiem, savukārt Rīgā, Maskavā, Viļņā u.c. postpadomju pilsētās šāda “veloceļu izveidošana” ir ļoti populāra. Klikšķini uz pirmā attēla un iepazīsti veloceļu savām acīm!

2. posms: Vanšu tilts – Daugavgrīvas iela

 

 

3. posms: Daugavgrīvas iela – Dzirciema iela

4. posms: Dzirciema iela – veloceļš uz Jūrmalu

5. posms: Veloceļš uz Jūrmalu līdz Rīgas robežai

Piebilde: Raksta tapšanas laikā RDSD uzsāka seguma atjaunošanas darbus veloceļa posmā no Zolitūdes ielas līdz Rīgas robežai. Šie darbi gan audita kopvērtējumu neietekmētu, jo kopvērtējums mainītos tikai par 0,2 ballēm. Konkrētā posma novērtējums gan pēc remontdarbu veikšanas, ja darbi tiks veikti tā, kā pagājušogad tos līdz Zolitūdes ielai jau veica, mainīsies no 4,0 uz 6,2 ballēm.

6. posms: Anniņmuižas bulvāra veloceļi un velojoslas

Labā puse:

Kreisā puse:

7. posms: Zolitūdes veloceļš

8. posms: Atpakaļ pār Vanšu tiltu

9. posms: Ranķa dambis – Trijādības(?) iela

Kopvērtējums

Kopvērtējumā veloceļš no maksimālajiem 149 787 punktiem ieguvis 57696 punktus, kas dod tam 4 balles no 10. Vēlreiz jāpiebilst, ka šis novērtējums sevī ietver tikai trīs ļoti vienkāršus raksturlielumus – veloinfrastruktūras tipu, platumus un seguma kvalitāti. Citos ne mazāk būtiskos parametros, piemēram, veloceļa nepārtrauktības ziņā veloceļš ne tuvu neatbilst labai praksei, jo ir vairāki krustojumi, kur velosipēdistam no malas nav saprotams, kur tālāk jābrauc. Tāpat lielākoties veloceļa risinājums ir baltas līnijas uzzīmēšana uz ietves, kas nav labā prakse – pareizi būtu gājēju un velosipēdistu ceļus nodalīt ar dažādiem augstumiem (veloceļš zemāk, gājēju ceļš – augstāk) vai materiāliem. Mūsu ieteiktos labos piemērus no ārvalstīm skatiet raksta noslēgumā.

Rezumējot auditu, varam droši apgalvot, ka RDSD mājaslapā pieejamā veloceļa karte nav precīza. Veloceļš realitātē ir ar vairākiem būtiskiem pārrāvumiem vai neatbilstošos platumos sadalītas ietves. Pēc jaunā veloinfrastruktūras izbūves standarta, veloceļš realitātē kartē izskatās šādi:

Kā būtu jābūt

Noslēdzošajā galerijā parādīsim, kādiem būtu jāizskatās veloceļa posmiem, ja tos būvētu pēc labākās pasaules prakses. Galvenais princips gan ir vienkāršs – ceļam jābūt drošam, ērtam un intuitīvam. Apakšpusē ir mūsu veloceļš, augšpusē – kā būtu jābūt. Velc aiz līnijas, lai palielinātu vienu vai otru attēlu!

Veloceļam un ietvei šajā vietā būtu jābūt dažādos augstuma līmeņos. Tas līdz minimumam samazinātu iespēju gājējam vai velosipēdistam nokļūt vienam otra teritorijā.

Veloceļam krustojumos nevajadzētu pārtrūkt. Veloceļam visā garumā vajadzētu būt bez apmalēm un krustojumos tam jābūt vienā līmenī ar pārējo brauktuvi. Tāpat krustojumos svarīgi ir skaidri norādīt, kam ir priekšroka – ievērojiet trijstūrīšus uz asfalta – Nīderlandē šāds ceļu apzīmējums nozīmē, ka jādod ceļš. Tas lieku reizi atgādina autovadītājiem, ka nogriežoties viņam nav priekšroka un pirms veloceļa šķērsošanas jāpārliecinās par manevra drošību.

Savukārt vietā, kuru ik dienu šķērso tūkstošiem velosipēdistu, jāizveido veloceļš uz brauktuves rēķina. Vanšu tilts būvēts padomju laikos ar pārspīlēti platām braukšanas joslām. To skaitu nesamazinot, bet vienkārši sašaurinot, iegūstam ļoti daudz vietas ērtam un drošam veloceļam. Augšpusē redzama iespējama, ko ar nelieliem ieguldījumiem var izveidot jau šodien – uz brauktuves uzkrāsotas velojoslas (autors Oto Ozols), bet tā kā RDSD sola, ka jau pēc diviem gadiem varētu sākties Vanšu tilta rekonstrukcija, tad labākais risinājums būtu izveidot šāda pat veida no brauktuves atdalītu veloceļu. Vanšu tilts šobrīd izceļas ar ļoti lielām izniekotajām platībām – gan “mirusī” ietves zona, kur atrodas apgaismes stabi, balsti un pārspīlēti platā apmale, gan pārspīlēti lielais brauktuves joslu platums. Tilti ir viena no dārgākajām infrastruktūras būvēm, tāpēc te katrs kvadrātmetrs ir jāizmanto lietderīgi.

Veloceļam, tāpat kā ietvēm, jābūt vienā līmenī un bez apmalēm vietās, kur to šķērso iebrauktuves. Lai automašīnas varētu iebrauktuvi izmantot, pirms veloceļa un ietvēm jāizbūvē rampas.Tāpat iebrauktuves jāveido pēc iespējas šaurākas, lai autovadītāji būtu spiesti pirms tām samazināt ātrumu, tādējādi samazinot iespēju notriekt kādu gājēju vai velosipēdistu.

Vietās, kur ir dzīvojamā zona, nodalīt atsevišķu veloceļu vai joslu nav nepieciešams, jo dzīvojamajā zonā automašīnām jāpārvietojas ar ātrumu ne lielāku kā 20 km/h un priekšroka ir gājējiem un velosipēdistiem. Bet tā kā šī dzīvojamā zona ir daļa no kopējā veloceļa, šeit uz asfalta būtu nepieciešams marķējums, kas apzīmē, kur velomaršruts turpinās, lai velosipēdisti intuitīvi saprastu, kur jābrauc. To lieliski varētu izdarīt kā piemērā no Ūtrehtas (Nīderlande), kur tiek veidotas t.s. “Fietsstraat” – velosipēdistu ielas, kas atgādina autovadītājiem, ka uz šī ceļa viņi ir viesi.

Vēl viena lieta, kas pietrūkst veloceļā ir virziena rādītājzīmes. Konkrētajā vietā vajadzētu uzstādīt virziena rādītāja, kas norādītu, ka pa labi atrodas veloceļš uz Zolitūdi. Uz virziena rādītāja derīgi rakstīt ne tikai kilometrus, bet arī laiku, cik ilgā laikā līdz konkrētajai vietai var nokļūt, braucot vidējā tempā.

 

Rīcība

Lai uzlabotu situāciju uz veloceļa, Rīgas domes Satiksmes departamentam būtu pašam jāauditē šis veloceļš un jāsagatavo rīcības plāns, iepriekš pieļauto kļūdu novēršanai un izlabošanai. Tā kā mums nav itin nekādu cerību, ka viņi ko tamlīdzīgu darīs, mēs sagatavojām oficiālu iesniegumu ar problemātiskajām vietām ar lūgumu kļūdas labot. Daļu problemātisko vietu var izlabot jau šogad, piemēram, uzstādīt atbilstošas ceļa zīmes, daļu var ieplānot nākamā gada remontdarbos, bet ir jārīkojas, lai šo veloceļu tik tiešām varētu saukt par “Vecrīga – Imanta” veloceļu. Šobrīd tas ir nekas vairāk kā seši atsevišķi veloceļi. Iesnieguma teksts.

Kā nākošais veloceļš, kuru auditēsim, būs uzreiz divi, savstarpēji saistīti veloceļi “Centrs-Mežaparks” un “Mežaparks – Vecmīlgrāvis”, tādēļ sekojiet mūsu mājaslapai un Facebook kontam, lai nepalaistu to garām!

Piebilde: Raksta tapšanas laikā RDSD uzsāka seguma atjaunošanas darbus veloceļa posmā no Zolitūdes ielas līdz Rīgas robežai. Tas, protams, ir apsveicami, bet šie darbi audita kopvērtējumu neietekmētu, jo kopvērtējums mainītos tikai no 3,9 uz 4,1 ballēm.