Veloceļu audits: Deglava, Juglas, Šmerļa un Keldiša iela

Kā pēdējie veloceļi, kuros veicam auditu, atrodas Augusta Deglava un Juglas ielā, Šmerļa ielā, kā arī Akadēmiķa Mstislava Keldiša ielā. Veloceļš Deglava ielā no Ilūkstes līdz Baltinavas ielai izbūvēts 2005. gadā, no Baltinavas ielas līdz rotācijas aplim – 2008. gadā, Juglas krastmalā – 2009. gadā, Juglas ielas posmā no Biķernieku līdz A. Deglava ielai – 2010. gadā, savukārt atlikušajā Juglas ielas daļā veloceļš ierīkots pēc 2011. gada. Šmerļa ielā veloceļu ierīkoja 2009. gadā, savukārt veloceļu Keldiša ielā izbūvēja 2012. gadā. Tā kā lielākā daļa veloceļu izbūvēti pēdējo 10 gadu laikā, varētu cerēt, ka tie būs izbūvēti kvalitatīvi.

Deglava-Juglas ielas veloceļa kopējais garums RDSD kartē ir 7,8 km, Šmerļa ielas veloceļa garums – 1,6 km un Keldiša ielā, pēc RDSD domām, ir izbūvēts veloceļš 0,5 km garumā. Kāda situācija ir patiesībā – skatieties fotoreportāžā. Lai stāsts būtu uztveramāks, tāpat kā iepriekš, veloceļus esam sadalījuši posmos un pēc katra apskatītā posma būs posma novērtējums.

Vērtējumu sastāda trīs daļas – veloinfrastruktūras tips, platums un seguma kvalitāte. Vērtēta tiek katra tipa veloinfrastruktūra atsevišķi, pēc tam vērtējums tiek sareizināts ar posmu garumu un tiek izvilkts vidējais vērtējums. Detalizētāku novērtējuma algoritmu skatīt šeit.

Visi trīs veloceļi Rīgas domes Satiksmes departamenta veloinfrastruktūras kartē.

1. posms: Ilūkstes iela – A. Deglava ielas rotācijas aplis

RDSD oficiālajā veloinfrastruktūras kartē norādīts, ka veloceļa sākums meklējams A. Deglava ielas krustojumā ar A. Saharova ielu, bet patiesībā ceļa zīme “Kopīgs gājēju un velosipēdu ceļš” uzstādīta jau krustojumā ar Ilūkstes ielu, tādēļ jocīgi, ka RDSD šo posmu nav pievienojis savā kartē, kurā citi šāda veida posmi ir pievienoti. Uzreiz jāatzīmē, ka šāda veida risinājums nav atbilstošs Valsts standartam.


2. posms: A. Deglava ielas rotācijas aplis – Biķernieku ielas rotācijas aplis

Turpinājumā pār gājēju pārejām jāšķērso rotācijas aplis – augstas apmales, no gājējiem nenodalīta infrastruktūra. Kad attīstītajās Rietumeiropas vai Skandināvijas valstīs veic kādus uzlabojumus veloinfrastruktūras jomā, tad primārais ir tieši drošības uzlabošana krustojumos, jo tieši tur notiek lielākā daļa ceļu satiksmes negadījumu. Diemžēl Rīgā līdz šim tiek darīts otrādi.


3. posms: Biķernieku ielas rotācijas aplis – Ezerkrastu pamatskola

Turpinājumā jābrauc pa kopīgu gājēju un velosipēdu ceļu, kurš pēkšņi vienā vietā pārtop par velosipēdu ceļu bez ietves. Vai nu ietvi kāds “aizmirsis” uzbūvēt, vai arī kāds saputrojies ar ceļa zīmēm, bet šāda infrastruktūra neatbilst Latvijas valsts standartam. Šajā posmā arī visa veloceļa bīstamākā vieta – velosipēdu ceļa krustojums ar brauktuvi, kur atļautais braukšanas ātrums ir 70 km/h. Pēc mūsu novērojumiem, liela daļa autovadītāju velosipēdistiem šeit dod ceļu, tādējādi izraisot avārijas situācijas, jo pretējā virzienā braucošie autovadītāji bieži vien ceļu nedod un tikai pēdējā mirklī apstājas. Šajā vietā viennozīmīgi nepieciešams regulējams krustojums.


4. posms: Ezerkrastu pamatskola – Brīvības gatve

Turpinājumā esošo ceļu ir grūti nosaukt par veloinfrastruktūru, jo tās ir parastas ietves abās ielas pusēs, kurām pirms katra krustojuma uzstādīta “Kopīgs gājēju un velosipēdu ceļš” ceļa zīme. Kā paredz LVS, pilsētās šāda veida veloinfrastruktūru neierīko vai ierīko tikai tad, ja paredzamā intensitāte ir ļoti maza – mazāk par 70 gājējiem un velosipēdistiem maksimumstundā.


Akadēmiķa Mstislava Keldiša iela

Ar Keldiša ielas pagarināšanas projektu RDSD lepojās īpaši. Departaments pirms būvniecības stāstīja, ka tiks izbūvēti droši krustojumi, un no ietves nodalīts veloceļš. Realitātē ir izbūvēta pašaura ietve vienā ielas pusē, uz kuras uzstādīta ceļa zīme “Kopīgs gājēju un velosipēdu ceļš”. Pie tam – šis īsais un nožēlojamais “veloceļa” fragments ir ievietots RDSD oficiālajā Rīgas veloinfrastruktūras kartē. Rodas jautājums – vai paši departamenta darbinieki kaut reizi tur ar velosipēdu ir braukuši?


Šmerļa iela

Šmerļa ielā izbūvēts ērts un patīkams kopīgs gājēju un velosipēdu ceļš – bez apmalēm un bīstamiem krustojumiem. Tiesa, īsi pirms Brīvības gatves tas būtībā pārtrūkst – netiek nodrošināts ērts un loģisks savienojums ar Brīvības gatves veloceļu. Tāpat arī otrā galā – tas pārtrūkst tieši pirms bīstamākās vietas – krustojuma.


Kopvērtējums

A.Deglava un Juglas ielas veloceļš no maksimālajiem 75519 punktiem ieguvis 27507 punktus, kas dod tam 4 balles no 10.

Šmerļa ielas veloceļš no maksimālajiem 14220 punktiem ieguvis 4740 punktus, kas dod tam 3 balles no 10.

Mstislava Keldiša ielas veloceļš no maksimālajiem 4518 punktiem ieguvis 1506 punktus, kas dod tam 3 balles no 10.
Jāpiebilst, ka šis novērtējums sevī ietver tikai trīs ļoti vienkāršus raksturlielumus – veloinfrastruktūras tipu, platumu un seguma kvalitāti. Rezumējot auditu, varam droši apgalvot, ka RDSD mājaslapā pieejamā veloceļa karte neatbilst realitātei. Veloceļš atbilstoši standarta minimālajām prasībām realitātē ir izbūvēts tikai atsevišķos posmos. Ja RDSD publicētajā kartē šo trīs veloceļu kopējais garums ir 9,9 km, tad pēc veiktā audita noskaidrojām, ka reālais veloceļu kopgarums ir 3,2 km. Kartē tas izskatās šādi:

Kā būtu jābūt

Mikrorajonos ārpus centra ir kāda kopīga iezīme – plašums. Tas dod iespējas ērti un bez problēmām izbūvēt no brauktuves un ietves nodalītus veloceļus. Tāpēc ir nepiedodami, ka neskaitāmi veloceļu posmi veidoti kā kopīgi gājēju un velosipēdu ceļi. Standarts paredz, ka tādu ierīkot var tikai pie īpaši zemas gājēju un velosipēdistu intensitātes, piemēram, savienojot pilsētas un novadus. Pilsētā, sevišķi blīvi apdzīvotajos mikrorajonos, gājēju un velosipēdistu plūsmas ir fiziski jānodala, piemēram, ar zaļo zonu vai līmeņu starpību. Augšpusē – Keldiša ielas “veloceļš”, apakšpusē piemērs no Nīderlandes – kā būtu jābūt. Velc aiz līnijas, lai atklātu vienu vai otru attēlu:

Veloceļš šķērso arī divus rotācijas apļus un diemžēl vietā, kur droša infrastruktūra ir visvairāk nepieciešama, veloceļa projektētāji neko nav darījuši tās izveidošanā – pirms apļiem veloceļš pārtrūkst un velosipēdistiem jābrauc pa ietvi un gājēju pārejām. Valsts, no kuras mācīties, kā būvēt drošus un ērtus rotācijas apļus, atkal ir Nīderlande – tur apļi ir ļoti populāri (video angļu val., par to, kādiem jābūt drošiem apļiem). Stāsts ir tas pats vecais – gājējiem jābūt nodalītiem no velosipēdistiem un katrā ceļu krustošanās vietā uzreiz ir jābūt saprotamam, kam tur ir priekšroka – velosipēdistiem vai autobraucējiem. Veloceļš pirms brauktuves šķērsošanas tai tuvojas perpendikulāri, līdz ar to autovadītājs jau laikus var saprast, vai velosipēdists šķērsos brauktuvi vai dosies tālāk, nevis kā šobrīd, kad velosipēdists pēdējā mirklī var izdomāt pagriezt stūri un nokļūt uz gājēju pārejas. Augšpusē – Juglas ielas “veloceļš”, apakšpusē piemērs no Nīderlandes – kā būtu jābūt. Velc aiz līnijas, lai atklātu vienu vai otru attēlu:

Vēl viena problēma, kas ir īpaši izteikta Deglava ielā, ir apmales. Apmales uz veloceļiem veidot nevajadzētu vispār, jo tās visbiežāk apgrūtina vai pat padara bīstamu braukšanu pa veloceļiem. Aplūko, kā veloceļi pērn veidoti Krievijas pilsētā Almetjevskā – vietās, kur tie šķērso brauktuvi, tie ir iekrāsoti spilgtā krāsā, kā arī tos no brauktuves neatdala apmales, līdz ar to braukšana ir krietni ērtāka. Krievi mācījās no valstīm ar attīstītāko veloinfrastruktūru pasaulē – Dāniju un Nīderlandi. Tāpat būtu jādara arī mums, latviešiem – ritenis no jauna nav jāizdomā. Augšpusē – Deglava ielas “veloceļš”, apakšpusē piemērs no Krievijas – kā būtu jābūt. Velc aiz līnijas, lai atklātu vienu vai otru attēlu:

Citus ieteikumus, kā būtu jābūvē un jāpārveido Rīgas veloinfrastruktūra, skati arī mūsu iepriekš veiktajos auditos: “Centrs – Berģi”, “Centrs – Dārziņi”, “Centrs – Vecāķi”, “Vecrīga – Imanta”

Rīcība

Lai uzlabotu situāciju uz veloceļa, Rīgas domes Satiksmes departamentam būtu pašam jāauditē šie veloceļi un jāsagatavo rīcības plāns, iepriekš pieļauto kļūdu novēršanai un izlabošanai. Tā kā mums nav itin nekādu cerību, ka viņi ko tamlīdzīgu darīs, mēs sagatavojām oficiālu iesniegumu ar problemātiskajām vietām ar lūgumu kļūdas labot.

Tā kā visus Rīgas maģistrālos veloceļus esam noauditējuši, jau tuvākajā laikā publicēsim reālo Rīgas veloinfrastruktūras karti, kurā būs atzīmēti visi standartam atbilstošie un visi standartam neatbilstošie veloceļi, tādēļ sekojiet mūsu mājaslapai un Facebook kontam, lai nepalaistu to garām!