Noslēgumam tuvojas Rīgas ielu remontdarbi un pabeigtajos posmos Elizabetes un Dzirnavu ielā varam redzēt, ka Rīgas domes Satiksmes departaments atjaunojis velojoslas iepriekšējā konfigurācijā. Proti – velosatiksmi no autosatiksmes atdala vien baltas krāsas līnija – tieši tāpat kā pirms 3 gadiem, kad velojoslas tika uzkrāsotas.
Diemžēl nav veikts nākamais loģiskais solis veloinfrastruktūras tīkla attīstībā – nav veiktas izmaiņas ne velojoslu konfigurācijā, ne to drošības uzlabošanā. Pasaules labā prakse ir velojoslas pārveidot par fiziski nodalītām – vai nu ar apmalēm, vai stabiņiem vai puķupodiem utt. Tādējādi tās kļūst krietni pievilcīgākas un drošākas velosipēdistiem, jo uz tām vairs netiek novietotas automašīnas, kā arī, braucot pa tām, gluži vienkārši ir patīkamāka, drošāka sajūta. To pierāda arī 2014. gadā veikts pētījums Portlendas Valsts universitātē, kurā secināts, ka velosipēdisti braucot pa vienkārši uzkrāsotām velojoslām nejūtas ļoti komfortabli, savukārt viskomfortablāk jūtas, ja no autosatiksmes ir nodalīti ar apstādījumu podiem:
Rīgas domes vadītājs jau pērn pirms Lāčplēša ielas remontdarbiem bija solījis, ka velojoslas tiks norobežotas ar gumijas atdurēm kā Skolas ielā. Diemžēl solījums tika īstenots tikai daļēji – gumijas atdures uzstādītas tikai gar autostāvvietām.
Pasaules pieredze liecina, ka fiziski nodalītas velojoslas ne tikai uzlabo velosipēdistu drošību, bet arī piesaista vairāk velosipēdistu nekā vienkārši uzkrāsotas velojoslas, jo nu pa tām droši var braukt arī seniori un bērni.
Aplūko, kā velojoslas tiek nodalītas no brauktuves citviet pasaulē:
Tikmēr Rīgas jaunākā improvizācija par tēmu “veloinfrastruktūra” atrodas bēdīgi slavenajā Kr. Barona ielā. Lielākajai daļai vecāku, visticamāk, šī nešķitīs drošākā vieta, kur ar velosipēdu pārvietoties viņu bērniem:
To gan ir iespējams ātri un efektīvi izlabot, rīkojoties kā iepriekš jau norādījis pilsētplānotājs Toms Kokins – slēdzot ielu tranzīta autosatiksmei un puķu podus pārvietojot starp sliedēm un velojoslu:
Šādu veloinfrastruktūru droši varētu lietot kā bērni, tā pieaugušie un seniori, līdz ar to velosipēdisti nebrauktu pa ietvēm, kā arī veloinfrastruktūru lietotu visi, kas vēlas braukt ar velosipēdu, tādējādi samazinot auto skaitu uz ielām un attiecīgi – sastrēgumus.