Mīts:
Velosipēdisti nemaksā ceļu nodokli, tādēļ viņiem nav tiesību pa tiem braukt.
Patiesībā:
Ceļu nodoklis neeksistē. Automašīnu īpašniekiem katru gadu ir jāmaksā transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis un degvielas akcīzes nodoklis. Šo nodokļu galvenais mērķis ir likt automašīnas īpašniekam norēķināties par veikto kaitējumu cilvēkiem, dabai un infrastruktūrai. Gaisa piesārņojuma dēļ ik gadu Latvijā nomirst aptuveni 2000 cilvēku, savukārt tūkstošiem cilvēku slimo ar gaisa piesārņojuma izraisītām slimībām. Tāpat autotransporta izplūdes gāzes nodara kaitējumu pārējai dzīvajai dabai – augiem, dzīvniekiem utt. Ceļu satiksmes negadījumos Latvijā ik gadu cieš tūkstošiem cilvēku, teju 200 cilvēki gadā iet bojā. Tas viss valsts ekonomikai rada milzīgus zaudējumus, kuri caur šiem nodokļiem daļēji tiek kompensēti. 2012. gadā veiktajā Drēzdenes tehniskās universitātes pētījumā secināts, ka autotransporta izraisītie zaudējumi Latvijā gadā ir no 655 līdz 955 miljoniem eiro. Salīdzinājumam – autobraucēji nodokļos 2016. gadā samaksāja 551 miljonu eiro. Tātad autovadītāju samaksātie nodokļi nenosedz pat autotransporta izraisītos zaudējumus. Savukārt pašu ceļu būvniecībai un atjaunošanai 2016. gadā izlietoti 255 miljoni eiro tikai valsts autoceļiem vien, bet lielākā Latvijas pašvaldība – Rīga pērn ceļiem iztērējusi aptuveni 63 miljonus eiro, savukārt Dienvidu tilta kredīta atmaksai – 54 miljonus eiro. Tas kopumā, nerēķinot visas pārējās Latvijas pašvaldības, izdevumos sastāda vismaz 1027 miljonus eiro, kas krietni pārsniedz autovadītāju valsts budžetā iemaksātos 551 miljonu eiro.
Daļa tā saucamo “velosipēdistu” maksā tos pašus nodokļus, ko tā saucamie “autovadītāji”, jo pārvietojas gan ar automašīnu, gan velosipēdu – ir maz tādu cilvēku, kas ikdienā pārvietojas tikai ar vienu transporta veidu. Pat, ja velosipēdu īpašniekiem būtu jāmaksā transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis un degvielas akcīzes nodoklis, to summa būtu apaļa “0”. Velosipēds kā transporta līdzeklis neizdala izplūdes gāzes, savukārt degviela velosipēdam nav nepieciešama – velosipēdu uz priekšu dzen tā lietotājs ar savu muskuļu spēku.
Tā vietā, lai velotransportu apliktu ar kādiem jauniem nodokļiem, valstij būtu visādi jāstimulē šis pārvietošanās veids – tas kopējai valsts ekonomikai dara tikai labu. Tas zinātniski pierādīts pētījumā, kurā aprēķinātas kopējās velotransporta un autotransporta izmaksas Kopenhāgenā – tur katrs kilometrs, ko cilvēks veic, braucot ar velosipēdu, pārējai sabiedrībai dod ieguvumu 0,164 EUR vērtībā. Savukārt katrs kilometrs, ko cilvēks veic, braucot ar automašīnu, pārējai sabiedrībai rada zaudējumus 0,152 EUR vērtībā. Šajos Lundas universitātes Zviedrijas un Dienvidkorejas zinātnieku veiktajos aprēķinos iekļauti dažādi lielumi, par kuriem ikdienā neaizdomājamies. Piemēram, braucot ar velosipēdu, cilvēki savu veselību uzlabo, savukārt, braucot ar automašīnu, cilvēki savu veselību neuzlabo, pie tam pasliktina līdzcilvēku veselību, izraisot sadursmes, piesārņojot gaisu un radot troksni.
Šo ekonomisko ieguvumu dēļ vairākas valstis dažādos veidos stimulē ikdienas pārvietošanos ar velosipēdu. Francijā un Itālijā atsevišķu pilsētu vadība pat maksā iedzīvotājiem, lai tie uz darbu izvēlētos doties ar velosipēdu, nevis privāto autotransportu. Ļoti daudzās valstīs pilsētu vadība finansiāli atbalsta un subsidē velonomu punktus, lai velosipēdi būtu pieejami jebkuram pilsētas iedzīvotājam. Tomēr vissvarīgākais veids, kā stimulēt ikdienas pārvietošanos ar velosipēdu, ir drošas un ērtas veloinfrastruktūras izveidošana.
Nobeigumā jāatzīmē, ka pilsētās ielas un tiltus būvē un uztur par visu deklarēto iedzīvotāju samaksātajiem nodokļiem. Tā tas notiek lielākajā daļā valstu – gan automaģistrāles, gan ielas tiek būvētas no kopējā budžeta līdzekļiem. Pat, ja automašīnas nodokļi tīri teorētiski tiktu novirzīti tikai un vienīgi ceļu būvniecībai, joprojām paliktu milzīgs finansiāls “melnais caurums” autobraukšanas radītajiem zaudējumiem – ceļu satiksmes negadījumiem, gaisa piesārņojumam utt. Ceļi tiek apmaksāti no visas sabiedrības līdzekļiem un tieši tādēļ arī ceļi un ielas ir visas sabiedrības īpašums un labums, kas jāizmanto maksimāli lietderīgi.
Avoti un noderīga lasāmviela
Pētījums par autotransporta izraisīto gaisa piesārņojumu (angļu val.)
Statistika par bojāgājušajo cilvēku skaitu gaisa piesārņojuma dēļ ES valstīs (angļu val.)
Rīgas pilsētas gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programma 2016.-2020. gadam
Ceļu satiksmes negadījumu statistika
Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa aprēķināšana
Statistika par darbiem Latvijas valsts ceļu tīklā 2016. gadā
Rīgas pašvaldības budžets 2016. gadam
Raksts par maksāšanu cilvēkiem, kas auto vietā izvēlas velosipēdu (angļu val.)