Viena no lielākajām Rīgas gājēju un velosipēdistu bēdām ir pa ietvēm braucošie velosipēdisti. Šāda pārvietošanās lielākajā Eiropas daļā ir neiedomājama, jo tur ir stingri noteikumi attiecībā uz velosipēdistu pārvietošanos pa gājēju ceļiem – tas lielākoties ir aizliegts.
Ietves Rīgā lielākoties ir pārlieku šauras, lai pa tām ērti varētu pārvietoties gājēji, kur nu vēl, ja pa tām brauc velosipēdisti. Iešana un braukšana ar velosipēdu ir pavisam atšķirīgi pārvietošanās veidi – ja velosipēdists pārvietojas līdzīgi autotransportam, koncentrējoties uz ceļu un šķēršļu apbraukšanu, tad gājējs ejot pa ietvi domā par pilnīgi citām lietām – ģimeni, darbu, laikapstākļiem utt. Ja gājējs ierauga kāda veikala skatlogā kādu skaistu lietu, viņš nedomājot dodas pie tā. Tas pats notiek, izkāpjot no sabiedriskā transporta – gājējs neiedomājas, ka pa ietvi varētu pārvietoties kāds velosipēdists.
To, kādi ir pārvietošanās apstākļi gājējiem Rīgas centrā 2013. gadā, pētīja īpašā pētījumā, kur tika novērtēts gājēju servisa līmenis 154 Rīgas ielu segmentos.
Rezultātā secināts, ka vairāk nekā trīs ceturtdaļas Rīgas ielu nav piemērotas gājējiem . Tāpat šajā pētījumā pētīja, cik ielas ir ērtas un drošas velosipēdistiem – arī viņiem 71% ielu ir nepiemērotas.
Tas arī ir iemesls, kādēļ lielākā daļa velosipēdistu Rīgā izvēlas braukt pa ietvēm, nevis brauktuvi – brauktuves gluži vienkārši nav drošas un piemērotas velosipēdistiem.
Lai problēmu risinātu, ir jādara viss iespējamais, lai velosipēdistus pakāpeniski no ietvēm novirzītu uz brauktuvēm. Lai to panāktu, ir jānodrošina, ka braukt pa brauktuvi ir ērti un droši.
Pirms diviem gadiem priecājāmies par to, ka Avotu ielā tika kaut nedaudz uzlabotas gājēju ērtības un drošība, atļaujot velosipēdistiem virzienā no centra braukt pa brauktuvi, nevis šaurajām ietvēm. Šo uzlabojumu bija iespējams veikt ieguldot minimālus līdzekļus – vien jāuzstāda pāris papildzīmes. Politiķi un ierēdņi bieži mīl teikt, ka pietrūkst finansējuma, lai kaut ko uzlabotu. Diemžēl viņi neiedomājas, ka nereti uzlabojumus iespējams veikt, neieguldot milzīgus naudas līdzekļus. Šoreiz pastāstīsim par to, kā uzlabot apstākļus gājējiem un velosipēdistiem ar minimālu finansiālu ieguldījumu.
Vienvirziena ielas
Rīgā ir vairāk nekā 100 ielas, pa kurām transportlīdzekļu vadītājiem atļauts braukt tikai vienā virzienā. Tas parasti ir tādēļ, ka vienā brauktuves pusē ir ierīkotas autostāvvietas. Šī iemesla dēļ uz atlikušās brauktuves daļas nav iespējams apmainīties divām viena otrai pretim braucošām automašīnām, jo brauktuve ir pārāk šaura. Bet – brauktuve noteikti nav pārāk šaura, lai veiksmīgi spētu samainīties automašīna ar velosipēdu. Zvaigžņu iela, Vārnu iela, Bruņinieku iela, Baznīcas iela, Zaļā iela, Ausekļa iela, Pludmales iela – tās ir tikai dažas no Rīgas ielām, kuras visā garumā vai atsevišķus posmus iespējams ar ceļa zīmju palīdzību padarīt pieejamas velotransportam abos virzienos. Aplūko kartē visas Rīgas vienvirziena ielas:
Lielu daļu no šīm ielām iespējams atvērt velosipēdistiem, vienkārši samazinot atļauto braukšanas ātrumu līdz 30 km/h un uzstādot dažas ceļa zīmes. Nozīmīgākām ielām būtu nepieciešams sarežģītāks risinājums, ierīkojot nodalītu velojoslu pretējā virzienā, bet tas ir izdarāms ļoti ātri un par ļoti maziem līdzekļiem. Ieguvumi šādai rīcībai būtu ievērojami:
1. Vairs netiktu traucēti gājēji uz konkrētajām ielām
2. Velosipēdistiem nodrošināts īsāks savienojums abos ielas virzienos
3. Samazināts maršrutu garums un šķērsojamo krustojumu skaits velosipēdistiem, izslēdzot braukšanu apkārt.
4. Velosipēdistiem nodrošināta iespēja izmantot drošākas ielas ar mazāku autosatiksmes intensitāti.
Pie tam – 2016. gadā publicētā pētījumā par Briseli secināts, ka, atverot velosipēdistiem vienvirziena ielas abos virzienos, velosipēdistu drošība uzlabojas.
Kā to īstenot?
To, kā tas izdarāms, nav nekur tālu jāmeklē – atliek aizbraukt uz tuvumā esošajām valstīm, kur jau ilgstoši šādi risinājumi tiek pielietoti. Vācija, Zviedrija, Dānija, Nīderlande – Rietumeiropas un Skandināvijas valstīs tā jau sen ir kļuvusi par normu, un tur velosipēdisti drīkst vienvirziena ielās braukt abos virzienos. Šajās valstīs politiķi un satiksmes plānotāji saprot, ka tas uzlabos apstākļus gan gājējiem, gan velosipēdistiem.
Risinājumi ir dažādi, bet visvienkāršākais no risinājumiem ir vienkāršas papildzīmes “izņemot velosipēdus” uzstādīšana zem tā sauktā “ķieģeļa” un atļautā braukšanas ātruma samazināšana līdz 30 km/h.
Tāpat var izmantot ceļu horizontālos marķējumus – vai nu iekrāsojot tikai velomarķējumu īsā posmā aiz krustojuma, tādējādi norādot autovadītājiem, ka pa šo vienvirziena ielu pretī drīkst braukt velosipēdisti, vai pat iekrāsojot velosipēdistiem paredzēto daļu visā ielas garumā. Aplūko, kā tas īstenots citās valstīs:
Mēs oficiālā iesniegumā lūgsim Rīgas domes Satiksmes departamentu, lai šādi tiktu uzlabotas pirmās ielas pilsētas centrā – Zvaigžņu, Vārnu un Ērgļu iela. Rakstiet arī jūs, dārgie lasītāji – uzrakstīt iesniegumu departamentam var 5-10 minūšu laikā – esam sagatavojuši īsu pamācību, kā to izdarīt. Tikai prasot uzlabot pilsētas satiksmes infrastruktūru un pilsētvidi mūs sadzirdēs!
