Tuvojoties Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas rekonstrukcijas darbiem “Rail Baltica” sliežu izbūves darbu ietvaros, arvien vairāk jādomā par to, kādus uzlabojumus stacijā nepieciešams veikt. Tā kā aizvadītajā mēnesī parakstījām sadarbības memorandu ar “Rail Baltica” ieviesējiem Latvijā SIA “Eiropas Dzelzceļa līnijas”, tad turpmāk aplūkosim arī to, kā vislabāk pielāgot stacijas apkārtni 21. gadsimta vajadzībām. Par vienu no šādām vajadzībām un iespējām stāstīsim šajā rakstā.
Gada sākumā stāstījām, cik pazemes gājēju tuneļi Rīgas centrā ir nepiemēroti invalīdiem, vecākiem ar bērnu ratiņiem, senioriem, tūristiem (ceļojumu koferi), skrituļotājiem un velosipēdistiem. Nu stāstīsim par lielisku iespēju, par ko gājēju tuneļus Centrālās dzelzceļa stacijas apkārtnē varētu pārvērst pēc tam, kad to vietā tiks ierīkotas virszemes gājēju pārejas.
Apsargātas ilgtermiņa velonovietnes
Rietumeiropā un Skandināvijā ļoti populāra ir multimodāla pārvietošanās, kur līdz dzelzceļa stacijai brauc ar velosipēdu, to atstāj velonovietnē un tālāko ceļu veic ar vilcienu. Vai otrādi – maršruta pirmo daļu veic ar vilcienu, tad stacijā paņem velosipēdu no velonovietnes un ceļu līdz galamērķim veic ar velosipēdu. Vai pat ceļu līdz stacijai ar velosipēdu veic gan sākumstacijā, gan galastacijā:
Šāds multimodāls pārvietošanās veids ir izdevīgs gan iedzīvotājiem, gan dzelzceļu operatoriem, jo iedzīvotājiem samazina nepieciešamās izmaksas, lai nokļūtu līdz stacijai, bet dzelzceļu operatoriem palielina konkrētās dzelzceļa stacijas potenciālo pasažieru skaitu, jo stacijas sasniedzamība ar velosipēdu ir krietni lielākā rādiusā nekā ejot kājām. Tāpēc nav brīnums, ka Rietumeiropas un Skandināvijas pilsētās šāds multimodālais pārvietošanās princips ir ārkārtīgi populārs un to izmanto pat vairāki tūkstoši cilvēku katrā dzelzceļa stacijā. Turpinājumā aplūkosim dažādu lielāku un mazāku ārzemju pilsētu stacijas un velonovietnes tajā.
Zviedrija, Malme
Zviedrijas pilsētā Malmē (340 000 iedz.) pavisam nesen, 2014. gadā, agrākās āra velonovietnes nomainītas pret iekštelpu velonovietnēm vairāk nekā 1500 velosipēdiem. Izveidotas pat īpašas velonovietnes kravas velosipēdiem. Stacijas velonovietnē pieejami gaisa pumpji, velodarbnīca, skapīši, tur ir uzstādīti arī vairāki ekrāni, kas rāda to, pēc cik minūtēm pienāks vilciens, uzgaidāmā un atpūtas telpa. Novietnē ierīkota pat viena duša retajiem velosipēdistiem – sportistiem. Par atsevišķu samaksu pieejamas velonovietnes apsargājamā telpā tiem velosipēdistiem, kas vēlas īpašu drošību savam velosipēdam. Tiesa, arī bezmaksas novietnēs ikdienā patrulē stacijas apsardze, līdz ar to satraukumam par to, ka velosipēdu nozags, ja tas būs pieķēdēts ar kvalitatīvu slēdzeni, nevajadzētu būt.
Ar vairāk fotogrāfijām un informāciju par šo velonovietni Malmē vari iepazīties Copenhagenize blogā. Vēl svarīgi parādīt, kā Malmes stacijas velonovietnes izskatījās pirms jaunās ēkas uzbūvēšanas:
Nīderlande, Hautena
Grēks būtu nepieminēt kādu piemēru no valsts ar visattīstītāko veloinfrastruktūru pasaulē – Nīderlandes. Hautena ir maza pilsētiņa ar tikai 50 000 iedzīvotājiem, bet tās stacijā ierīkotajā velonovietnē iespējams novietot 4000 velosipēdus. Velonovietne stacijā atrodas tieši zem vilciena sliedēm, tādēļ pārsēšanās no velosipēda uz vilcienu un otrādi ir īpaši ērta. Velonovietne ir bezmaksas un apsargāta. Šeit iespējams paņemt un iznomāt arī kopbraukšanas (īstermiņa velonomas) velosipēdus, ko piedāvā pats valsts dzelzceļa uzņēmums OV. Tāpat stacijā pieejama velosipēdu remontdarbnīca. 60% no visiem cilvēkiem, kas izmanto vilcienu, to kombinē ar velotransportu. Noskaties videoklipu Youtube ar stacijas un velonovietnes darbību dzīvē!
Nīderlande, Hārlema
Hārlemā (150 000 iedz.) velonovietne ir ierīkota īpaši izdevīgā vietā – zem autobusu pieturām tieši pretī dzelzceļa stacijai. Tā izveidota 2010. gadā ar vietu tieši 5020 velosipēdiem. Velosipēdus iespējams novietot divstāvīgās novietnēs. Novietot velosipēdu otrajā stāvā šāda tipa novietnē ir vienkārši ikvienam, jo novietne darbojas ar hidrauliskas sistēmas palīdzību un palīdz uzcelt velosipēdu augšpusē. Sastrēgumstundu laikā, kā redzēsiet galerijā, ieeja velonovietnē ir visnotaļ intensīvi izmantota, velonovietne ir ļoti pieprasīta, tādēļ nebija nekāds brīnums, kad 2015. gadā papildus pazemes velonovietnei ierīkota velonovietne virszemes līmenī 1700 velosipēdiem. Noskaties videoklipu Youtube, kā velonovietne tiek izmantota ikdienā.
Apvienotā karaliste, Kembridža
Universitātes pilsētā Kembridžā (125 000 iedz.) dzelzceļa stacijā 2016. gadā atvērta atjaunota velonovietne ar vietu 2850 velosipēdiem. Trīsstāvīgā velonovietne ir apsargāta gan fiziski, gan ar videonovērošanas kamerām (CCTV). Te atrodas arī velosipēdu remonta darbnīca. Velonovietnē ir arī atsevišķa telpa nestandarta un kravas velosipēdiem, kurus novietot parastajā novietnē nav iespējams.
Nīderlande, Roterdama
Pilsētā, kas pielīdzināma Rīgai iedzīvotāju skaita ziņā, Roterdamā (635 000 iedz.), velonovietnes atrodas zem pilsētas centrālā laukuma, kas ir tieši blakus centrālajai dzelzceļa stacijai. Pie velonovietnēm iespējams nokļūt ļoti ērti – pa slīdošajiem elevatoriem. Šeit ir vieta 5190 velosipēdiem, tāpat šeit ir viss iepriekš minētais standarta aprīkojums šāda veida velonovietnēs – veloremonta darbnīca, kopbraukšanas velonoma OV-Fiets. Arī šeit lielākā daļa velonovietņu ir bezmaksas, bet ir iespējams velosipēdus novietot arī īpaši apsargātā maksas velonovietnē. Katra velosipēdu rinda ir numurēta un iekrāsota citā krāsā, lai padarītu sava velosipēda atrašanu vieglāku. Pie katras velosipēdu novietņu rindas ir pat elektronisks skaitītājs, kurš parāda, cik vēl brīvu vietu ir konkrētajā rindā. 2013. gadā atklātā velonovietne ir veidota tik plaša, lai pa to būtu iespējams ar velosipēdu braukt līdz pat savai velonovietnei, tādējādi padarot velosipēda novietošanas procesu maksimāli ērtu. Noskaties videoklipu Youtube ar stacijas un velonovietnes darbību dzīvē!
Norvēģija, Drammene
Pilsētā, kas atrodas netālu no Oslo, dzīvo 68 000 iedzīvotāju un šeit pie dzelzceļa stacijas ierīkotā velonovietne var uzņemt 134 velosipēdus, kā arī šeit iespējams uzlādēt 4 elektrovelosipēdus. Velonovietne pieejama tikai abonentiem un durvis tajā iespējams atvērt tikai ar īpašu čipkarti.
Norvēģija, Mosa
Vēl viena pilsēta, kas atrodas netālu no Oslo, ir piekrastes pilsēta Mosa (33 000 iedz.). Šeit pie dzelzceļa stacijas ierīkota velonovietne līdzīga kā iepriekšējā piemērā, ar 100 vietām velosipēdiem. Šāda veida velonovietnes pie dzelzceļa stacijām pēdējos gados Norvēģijā parādās arvien vairāk pilsētās un šobrīd tādas ir jau 13 vietās. Tās ierīko pats dzelzceļa pakalpojumus nodrošinošais uzņēmums, saprotot, ka tas ir lielisks veids, kā iegūt papildu klientus. Velonovietnes pieejamas visu gadu un tiek aktīvi izmantotas arī gada sniegotajos mēnešos:
Vācija, Minstere
Minsterē (312 000 iedz.) velosipēds ir populārākais transporta līdzeklis un pazemes velonovietne pie centrālās dzelzceļa stacijas velosipēdu popularitāti tikai veicina. Tajā iespējams novietot vairāk nekā 5000 velosipēdus, turpat uz vietas pieejama gan velonoma, gan veloserviss. Darbnīcā pieejama pat tāda ekstra kā automātiskā velomazgātuve. Pazemes velonovietne atklāta pirms gandrīz 20 gadiem – 1999. gadā. Velonovietne tiek apsargāta un gadā par tās izmantošanu jāmaksā 80 EUR, dienā – 0,80 EUR, tādēļ saprotams, kāpēc arī velonovietnes ārpus pazemes velonovietnes ir pilnas ar velosipēdiem – tur tos novietot var bez maksas. Noskaties videoklipu Vimeo ar to, kā milzīgā velonovietne izskatās ikdienā.
Beļģija, Gente
Viena no pasaulē lielākajām pazemes velonovietnēm atrodas Beļģijas pilsētā Gentē (249 000 iedz.). Pašvaldībā uzsver, ka tikai 10 % no stacijas apmeklētājiem tur ierodas ar automašīnu, tādēļ īpaši padomāts par tiem 90%, kas stacijā ierodas ar citu transportlīdzekli vai kājām. 18 % no stacijas apmeklētājiem tur ierodas ar velosipēdu un nav brīnums, kāpēc – viņus sagaida milzīga pazemes velonovietne ar vietu vairāk nekā 10 000 velosipēdiem.
Nīderlande, Utrehta
Apskatu noslēgsim ar pašu jaunāko un modernāko dzelzceļa stacijas velonovietni, kas vēl tikai top būvēta un ir finiša taisnē. Utrehtā (345 000 iedz.) tiek būvēta pasaulē lielākā velonovietne ar vietu 12 500 velosipēdiem. Šobrīd lielākā daļa būves jau ir pabeigta un jau šobrīd tajā var novietot 9000 velosipēdu, tādēļ no rītiem ieejas milzīgajā velonovietnē ir noslogotas ar nemitīgu velosipēdistu straumi:
Latvija?
Lai gan Latvijā šādu velonovietņu zem jumta nav, tomēr ir kāds pozitīvs piemērs, kas apliecina to, ka pieprasījums arī Latvijā, Rīgā, pēc šāda veida velonovietnēm būs liels. Tā ir Jelgava, kur pašvaldība pie dzelzceļa stacijas sākotnēji uzstādīja velostatīvus 50 velosipēdiem. Velonovietnes ātri iemantoja jelgavnieku popularitāti un tika aktīvi izmantotas arī ziemā:
Redzot to, ka velonovietnes ir pieprasītas, Jelgavas dome pagājušā gada vasarā uzstādīja papildus novietnes vēl 50 velosipēdiem un nu Jelgavas stacijā ir velonovietne aptuveni 100 velosipēdiem:
Citā Jelgavas dzelzceļa stacijā velonovietnes uzstādītas nav, un tur vietējie līdz šim atjautīgi ir izmantojuši uzstādītās norobežojošās barjeras. Bet to kapacitāte šobrīd jau ir izsmelta un brīvu vietu nav arī pie barjerām:
Velo skaits @VAS_LDz Cukurfabrikas stacijā. Nebūtu laiks velostāvvietas izbūvei kā Eiropā? pic.twitter.com/EkUywWNikj
— Viesturs Krūmiņliepa (@briedisunrepshe) August 30, 2018
Jelgavas piemērs uzskatāmi parāda to, ka pieprasījums pēc šāda pakalpojuma dzelzceļa stacijās ir. Ja tik daudzi velosipēdisti ir gatavi velosipēdu atstāt velonovietnē bez jumta, kur velosipēds pakļauts nokrišņu iedarbībai, tad nav grūti iedomāties to, cik daudzi velosipēdisti atstātu savu velosipēdu apsargātā, sausā un tīrā novietnē zem jumta. Tādēļ atgriežamies pie Rīgas.
Centrālā dzelzceļa stacija
Bēdīgais padomju mantojums – gājēju tuneļi, ka savieno Centrālo dzelzceļa staciju ar Vecrīgu, autoostu un tirgu, varētu būt “Rail Baltica” projekta zelta iespēja. Rietumeiropā tiek tērēti milzīgi līdzekļi, lai izbūvētu pazemes velonovietnes, bet mums Rīgā tādas praktiski jau ir izbūvētas – atliek tās tikai pielāgot jaunajai funkcijai. Gājēju tuneļu tīkls tieši pie Centrālās dzelzceļa stacijas ir gana liels, lai tajā būtu iespējams ierīkot velonovietni vairākiem simtiem velosipēdu:
Piemēram, mazākais tunelis, kas ved no stacijas uz tirgu, ir 438 kvadrātmetrus plašs (garums – 34,5m, platums – 12,7m) un tajā varētu izvietot 600 standarta divstāvīgās velonovietnes:
Nobeigumā jāmin, ka Rīgas dome priekšdarbus šādas idejas realizācija jau ir veikusi – Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030. gadam 124. punktā rakstīts:
Nozīmīgākais sabiedriskā transporta infrastruktūras elements būs Rīgas centrālā dzelzceļa stacija, kas pildīs multimodālas funkcijas. Šeit būs Latvijā vienīgā „Rail Baltica” pieturvieta, kas tiks ērti savienota ar pārsēšanās transportlīdzekļiem uz starptautisko lidostu „Rīga”. Stacijai funkcionāli un arhitektoniski jābūt labi savienotai ar starptautisko autoostu. Te būs nepieciešams izveidot Rīgā lielāko velosipēdu stāvvietu, kurā būs iespējams droši atstāt velosipēdus arī pa nakti. Centrālais multimodālais sabiedriskā transporta mezgls tiks atbalstīts ar reģionālajiem transportmiju punktiem Torņakalnā un Pētersalā.
Tagad tikai atliek izdarīt to, ar ko Rīgas dome līdz šim nav varējusi lepoties – stratēģijas ieviešanu dzīvē.
Citas stacijas
Arī citās Rīgas (un Latvijas) stacijās būtu jāizmanto šī multimodālā iespēja un jāierīko velonovietnes. Tām nav jābūt kā Rīgā, pazemē un divstāvīgām. Tās var būt klasiskās U-Veida velonovietnes ar izbūvētu caurspīdīgu plastikāta jumtu aizsardzībai pret nokrišņiem. Caurspīdīgais plastikāts apvienojumā ar videonovērošanas kameru nodrošinās labu aizsardzību pret zādzībām.
Vairāk par ieguvumiem sabiedrībai un dzelzceļam no šādas sistēmas, lasi šeit (angļu val.): Connect Bikes and Trains – Increase the Number of Cyclists and Train Passengers