Pagājušā gada februārī sociālajos tīklos populāra kļuva kāda fotogrāfija, kurā bija redzamas ar velosipēdiem piepildītās velonovietnes sniegotā rītā pie kādas skolas Somijā. Komentārs bildei bija īss: “1000 no 1200 bērniem šajā Oulu skolā ierodas ar velosipēdu pat ziemā. 100-150 bērnu uz skolu atnāk kājām, pārējie ierodas ar slēpēm, atspēriena slēpēm (“Potkukelkka” – no somu val.) vai automašīnu. Šodien gaisa temperatūra bija -17°C.”
Šī fotogrāfija radīja interesi arī mums apciemot šo Somijas pilsētu, kuras mājaslapā pat ir rakstīts: “Braukšana ar velosipēdu ekstremāli zemās temperatūrās ir tas, kas padara Tevi par īstu Oulu iedzīvotāju.” Marta sākumā tā arī darījām un šajā rakstā pastāstīsim par visu, ko latviešiem vajadzētu mācīties no somiem.
Oulu?
Oulu no Rīgas atrodas 900 km attālumā uz ziemeļiem netālu no Ziemeļu polārā loka. Pilsēta atrodas kontinentāli subarktiskā klimata joslā, kas nozīmē, ka ziemas ir garas un aukstas, bet vasaras – īsas un siltas. Sniega periods gadā vidēji ilgst 6,7 mēnešus.
Mūsdienās Oulu ir kļuvusi par ievērojamu informāciju tehnoloģiju centru, un pilsētā iedzīvotāju skaits gadu no gada pieaug, šobrīd pārsniedzot jau vairāk nekā 200 000 iedzīvotāju robežu. Pasaulē Oulu vārds visbiežāk izskanējis kā pasaules Gaisa ģitāras čempionāta mājvieta.
Velosipēdi ielas malās
Lai gan ārā gaisa temperatūra dienas laikā sasniedza pat -18°C un vidēji turējās ap -10°C robežās, tomēr ielu malās redzamais skats vairāk atgādināja Nīderlandi – velosipēdi, velosipēdi un vēlreiz velosipēdi.
Uzreiz jāpiebilst, ka lielākā daļa velonovietņu ir tādas, kādas Latvijā neisakām uzstādīt – zemā tipa velonovietnes. Tomēr šajā Somijas pilsētā acīmredzot garnadži velosipēdus nav pārāk iecienījuši, jo lielākā daļa velosipēdu pie velonovietnēm pat netiek pieslēgti – tiem vienkārši tiek saslēgts viens no riteņiem vai pat vispār nekas netiek saslēgts. Pilsētas centra ielās novietoto velosipēdu skaits parasti krietni pārsniedza novietoto automašīnu skaitu.
Neviens tak ar tiem nebrauc!
Redzot šīs bildes, Latvija populārais raidījumu vadītājs Pauls Timrots droši vien nodomātu, ka tie tur stāv visu ziemu un neviens jau ar tiem nebrauc. Līdzīgi kā šajā sižetā pirms 2 gadiem Helsinkos, kur Pauls nofilmēja velosipēdus pie centrālās dzelzceļa stacijas, kas bija apsniguši un šos velosipēdus izmantoja kā argumentu tam, ka ziemā tomēr nevar braukt ar velosipēdu.
Geplaatst door TV raidījums Zebra op Woensdag 14 maart 2018
Tomēr tā gluži nav, Oulu velosipēdistu skaits arī ziemā ir visnotaļ ievērojams. Kā liecina aptauju dati, Oulu visu cauru gadu ar velosipēdu regulāri brauc 27% iedzīvotāju. Salīdzinājumam – Rīgā pat vasarās šis skaits nepārsniedz 10%, savukārt ziemās šis skaits nokrītas līdz nieka 2-3% iedzīvotāju (2016. gada SKDS aptauju dati).
Oulu iedzīvotāju pārvietošanās paradumi ar velotransportu
Pēc mūsu novērojumiem aptauju dati sakrita ar realitāti – darbadienu rītos pat -15°C lielā salā ielās bija novērojams ievērojams skaits velosipēdistu. Uz aci velosipēdistu skaits pilnīgi noteikti bija lielāks nekā Rīgā vasaras laikā, par ziemu nerunājot. Piedāvājam izbaudīt klātienes efektu pastaigās pa Oulu ielām – noskaties video:
Kā jau varēja redzēt video, ar velosipēdu ziemas laikā brauc visa veida sabiedrības pārstāvji – to apliecina arī aptauju dati, kur atšķirība starp sievietēm un vīriešiem ir pāris procentu robežās – ziemā regulāri ar velosipēdu turpina braukt 26% sieviešu un 29% vīriešu. Kā jau iepriekš esam stāstījuši, tieši sieviešu skaita īpatsvars ir kā indikators tam, cik droši un labi jūtās velobraucēji. Tāpat indikators ir bērni – un Oulu tieši bērni ir visaktīvākie velobraucēji ziemas laikā. Vairāk nekā puse – 51,6% bērnu ziemas laikā pārvietojas ar velosipēdu. Mūsu vizītes laikā skolās gan bija brīvlaiks, tomēr vēl pirms pāris nedēļām šo sauso statistiku video iemūžināja Kanādas nevalstiskās organizācijas “Winnipeg Trails Association” vadītājs Anders Svansons (Anders Swanson).
Noskaties video, kā izskatās tipiski darbadienu rīti pie vienas no Oulu lielākajām skolām – Metsokankānas skolas. Skolas direktors stāsta, ka no 1200 skolas audzēkņiem aptuveni 1000 skolēnu uz skolu ar velosipēdu dodas arī ziemā.
Gaisa temperatūra nav šķērslis!
Oulu pilsētas automātisko velobraucēju skaitītāju sistēmas fiksētie dati liecina, ka gaisa temperatūrai ziemā nav lielas ietekmes uz velobraucēju skaitu. Velosipēdistu skaits samazinās par 15% vien tad, kad gaisa temperatūra nokrīt zem -20°C atzīmes:
Velosipēdistu skaits Oulu automātiskajos veloskaitītājos dažādās gaisa temperatūrās
Oulu pēdējo piecu gadu laikā gaisa temperatūra zem šīs atzīmes nokritusies 62 dienas. Salīdzinājumam – Rīgā pēdējo 5 gadu laikā zem šīs atzīmes gaisa temperatūra nokritusi tikai 5 dienas – divreiz 2018. gadā, vienreiz 2017. gadā un divreiz 2016. gadā. Tātad – ģeogrāfiskais novietojums ir izdevīgāks mums. Bet kāpēc Rīgā pat vasarās nav tik daudz velobraucēju kā Oulu aukstas un sniegotas ziemas laikā?
Panākumu atslēga?
Nav tā, ka somu bērni un pieaugušie būtu izturīgāki, varonīgāki un drosmīgāki par latviešiem, tādēļ somu panākumu atslēga meklējama kur citur, kā jau nojaušat – infrastruktūrā. Pamatu pamats Oulu ir iespaidīgais, vairāk nekā 600 km garais veloinfrastruktūras tīkls. Oulu ar velosipēdu iespējams droši un ērti braukt pa jebkuru ielu, jo visas ir pielāgotas braukšanai ar velosipēdu – augstas apmales un nedrošus krustojumus šeit ar uguni neatrast. Tomēr lielākajām plūsmām ir ierīkoti maģistrālie veloceļi:
Oulu galveno veloceļu karte
Šo galveno veloceļu kopējais garums šobrīd ir 236 kilometri. Tie lielākoties sastāv no īpaši platiem gājēju un velosipēdistu ceļiem, līdz ar to maršruti ir ļoti ērti un droši.
Piemērs ar maģistrālo veloceļu (pa kreisi) blakus autoceļam (pa labi)
Piemērs ar maģistrālo veloceļu, kas pilnībā nodalīts no autosatiksmes.
Norādes
Somi parūpējušies arī par šķietami vienkāršu, bet svarīgu lietu, par kuru Rīgā bieži vien aizmirsts – norādes. Oulu kopumā ir vairāk nekā 4500 dažāda veida norādes velosipēdistiem un gājējiem – sākot no vienkāršām virzienu norādēm, attālumu un navigācijas paneļiem un beidzot ar maģistrālo velosipēdu ceļu kartēm, kas izvietotas visos lielākajos veloceļu krustpunktos.
Tuneļi un tilti
Vēl svarīga lieta, kas padara braukšanu ar velosipēdu Oulu drošu, ir iespaidīgais gājēju un velosipēdistu tuneļu tīkls. Oulu ir aptuveni 300 gājēju un velosipēdistu tuneļi, kas dod iespēju gājējiem un velosipēdistiem šķērsot lielākās ielas, nekrustojot ceļus ar autosatiksmi un negaidot pie luksoforiem.
Gājēju un velosipēdistu tuneļi Oulu
Runa, protams, nav par tāda veida tuneļiem, kādi mums ir saglabājušies Rīgā no padomju gadiem. Oulu visi pazemes tuneļi ir ērti šķērsojami ar velosipēdu vai invalīdu ratiņiem, jo būvēti ar lēzenām nobrauktuvēm. Aplūko video, kā izskatās tipisks Oulu tunelis:
Tāpat Oulu ir bagāta ar tiltiem pār ūdenstilpnēm, kas paredzēti tikai gājējiem un velosipēdistiem. Viss iepriekšminētais nodrošina iespēju velosipēdistiem ārpus centra braukt pilnīgi nodalītiem no autotransporta – mierā un klusumā.
Sniega notīrīšana
Oulu sniega notīrīšanas sistēma darbojas neticami efektīvi. Pirmkārt, pilnīgi visus ceļus, pa kuriem pārvietojas gājēji un velosipēdisti ziemā tīra centralizēti pašvaldība. Otrkārt, gājēju un velosipēdistu ceļu tīrīšana notiek prioritāri – pirms tiek tīrītas brauktuves autotransportam. Viens no uzdevumiem ceļu tīrīšanas uzņēmumiem ir panākt, lai visi gājēju un velosipēdistu ceļi būtu notīrīti darbadienās pirms sastrēgumstundām plkst. 7 no rīta un pirms plkst. 16 pievakarē. Treškārt – ceļi tiek tīrīti, neizmantojot sāli. Kā pretslīdes materiāls tiek izmantotas smiltis un dažādu materiālu šķembas.
Smiltis un šķembas tiek lietotas tikai tad, ja segumu vairs neklāj neslīdoša sniega kārta – kā izrādās, sniegs pats par sevi ir labs seguma materiāls, kas neslīd, tādēļ Oulu sniegu no brauktuvēm nenotīra pilnībā, bet gan saglabā pieblietēta sniega kārtiņu, kurā ar traktora lāpstas palīdzību tiek iestrādātas smalkas rievas, kas vēl vairāk palīdz uzlabot saķeri starp segumu un velosipēdu riepām.
Savukārt vietās, kur iespējama ledus veidošanās, tiek kaisītas smiltis vai šķembas. Šķembas tiek kaisītas galvenokārt pie blīvi apdzīvotām teritorijam un apkaimju centros, savukārt apkaimes savienojošos veloceļos tiek izmantotas smiltis.
Lai labāk kontrolētu ceļu tīrīšanas kvalitāti un motivētu ceļu tīrīšanas uzņēmumus, Oulu pilsētā papildus sankcijām par nenotīrītiem ceļiem ieviests arī bonuss, kuru iespējams saņemt, ja ceļā lietotāji – velosipēdisti – ir apmierināti ar ceļu tīrīšanas kvalitāti. Lai novērtētu veloceļu tīrīšanas kvalitāti, Oulu piesaistījusi 60-70 “slepenos aģentus” – ikdienas velobraucējus, kas regulāri sniedz atsauksmes pašvaldībai par ceļu tīrīšanas kvalitāti. Ja atsauksmes ir labas, tad ceļu tīrīšanas uzņēmums saņem bonusu.
Velonovietnes pie mājokļiem
Oulu, tāpat kā Rīgā, ir apkaimes ar daudzām daudzdzīvokļu blokmājām. Nav noslēpums, ka Rīgā pie šādām mājām ir lielas problēmas ar velosipēdu atstāšanu – speciālas velonovietnes nav ierīkotas, tādēļ vienīgā iespēja ir velosipēdu nest līdzi uz dzīvokli, kas sevišķi ziemā nav ne ērti, ne tīri. Pavisam citādi ir Oulu – tur pie visām daudzdzīvokļu blokmājām ir ierīkotas pārsvarā ar jumtu segtas velonovietnes. Lielākoties velonovietnes ir vaļējas, bet šajā Somijas pilsētā iedzīvotāji pārāk neraizējas par savu velosipēdu drošību un bieži pat nepieslēdz velosipēdu pie velonovietnēm. To apliecina arī pēdējā Eirobarometra aptauja, kurā Oulu iedzīvotāji bija pirmajā vietā uzticēšanās ziņā pārējiem apkaimes iedzīvotājiem (95% iedzīvotāju uzticas citiem savas apkaimes iedzīvotājiem).
Netrūkst arī pilnībā slēdzamu velonovietņu:
Jaunajos projektos velosipēdu iespējams novietot turpat, kur automašīnas – slēgtās stāvvietās telpās zem dzīvokļiem:
Par šo Rīgai tik aktuālo tematu daudz vairāk pastāstīsim nākamajā rakstā ar daudzām fotogrāfijam un video piemēriem.
Gājēji nav aizmirsti
Lieliskā pilsētvidē karalim jābūt gājējam – šī patiesība Oulu nav aizmirsta un būt gājējam Oulu ir droši un ērti – gājēju pārejas ir visos krustojumos un nepieciešamākajās vietās pat kvartālu vidusdaļās. Autovadītāji brauc mierīgi, tādēļ uz ielām var sarunāties nebļaujot.
Savukārt pašā pilsētas centrā ir izveidotā gājēju zona “Rotuaari”. Kā jau var nojaust, šīs zonas nosaukums cēlies no franču “trotuāra”, bet šī zona izveidota tika 1987. gadā, kad gājēju rīcībā tika nodoti divi kvartāli no Kirkkokatu ielas. Tā kā ielas pārveidošana par gājēju zonu bija veiksmīga, 1993. gadā par gājēju ielu tika pārveidota perpendikulārā Kauppurienkatu iela – šoreiz gājēju rīcībā jau tika atdots visnotaļ ievērojams puskilometrs ielas. Kopš tā laika zona vēl paplašināta, un 2012. gadā gājēju zonas centrālajā daļā tika veikta vēsturiskā bruģakmens nomaiņa pret gludu granīta plākšņu segumu, kas ziemā tiek apsildīts, tādējādi nodrošinot neslīdošu segumu bez sniega.
Daudzi domā, ka gājēju ielas funkcionēt spēj tikai siltos laika apstākļos, tomēr Oulu piemērs pierāda, ka gājēju ielas ir ļoti dzīvotspējīgas pat liela sala apstākļos. Noskaties video, kā dienas vidū izskatās Kauppurienkatu iela:
Atbildot uz virsrakstā uzdoto jautājumu – latviešiem no somiem, pirmkārt, jāmācās veidot kvalitatīva pilsētvide, kur droši un ērti jūtas gājēji un velobraucēji. Tas nozīmē to, ka gājēji un velosipēdisti beidzot jāsāk uztvert kā satiksmes sastāvdaļa, nevis infrastruktūra jāplāno tikai autotransportam, pārējiem atmetot pārpalikumus.
Ja to beidzot sāksim darīt, tad viss pārējais, tostarp ziemas velobraucēju masas, tad atnāks atbrauks pašas par sevi.