Līdz ar Latvijas Universitātes Akadēmiskā centra izplešanos tuvā Pārdaugava arvien vairāk sāk līdzināties studentu pilsētai. Rīgas dome šo vietu dēvē par “Zināšanu jūdzi” un kā nu ne – augstskolas izvietotas mazā attālumā viena no otras un stratēģiski svarīgiem punktiem – pilsētas centra, Nacionālās bibliotēkas, centrālās dzelzceļa stacijas un autoostas:
Šāds kompakts augstskolu novietojums tik tuvu pilsētas centram ir lieliska iespēja tūkstošiem studentu, uzņēmēju un pasniedzēju, kas visi ir ieinteresētās pusēs izglītotā sabiedrībā, visus galamērķus sasniegt ilgtspējīgi – braucot ar velosipēdu, elektriskajiem skūteriem vai vienkārši ejot kājām, tomēr pašreizējā infrastruktūra šo iespēju pamatīgi bremzē. Izbūvētas automaģistrāles, dzelzceļa uzbērums un kanāli – šie visi šobrīd ir šķēršļi, kas liek šiem cilvēkiem izvēlēties pārvietoties ar sabiedrisko transportu vai personīgo automašīnu.
Šķērslis nr.1 – ietve uz RTU Ķīpsalā
Viens no galvenajiem ceļiem uz RTU no Kr. Valdemāra ielas, kur atrodas gan sabiedriskā transporta pieturas, gan veloceļš, ved pa Ķīpsalas ielu. Tur šobrīd ietves ir krietni par šauru intensīvajai gājēju plūsmai. Par to liecina arī izmīdītais zāliens ietves malā:
Savukārt brauktuve blakus ietvei ir nevajadzīgi plata – tā ved strupceļā, bet ir teju četru joslu platumā, tādēļ pa to lielā ātrumā mēdz joņot automašīnas:
Tātad, braucot ar velosipēdu vai elektrisko skrejriteni pa šo ielu, ir divi viens par otru nepievilcīgāki varianti – vai nu braukt pa superšauro ietvi, kura mēdz būt pilna ar gājējiem, vai arī braukt pa plato brauktuvi un cerēt, ka autovadītāji brauks prātīgi.
Šķērslis nr.2 – gājēju tunelis Kr. Valdemāra ielā
Par to, kādēļ gājēju tuneļi pilsētu centros ir slikti, rakstījām rakstā “Gājēju tuneļi centrā”. Tunelis ir liels šķērslis daudziem senioriem, tūristiem (ceļojumu koferi), skrituļotājiem un velosipēdistiem, bet teju pilnīgi nepārvarams šķērslis cilvēkiem invalīdu ratiņkrēslos, lai nokļūtu uz ielas pretējā pusē esošo sabiedriskā transporta pieturu. Ja velosipēdistiem vēl ir kaut cik pieejama alternatīva – 700 metru garš apkārtceļš, tad cilvēkam invalīdu ratiņkrēslā šāds attālums nav risinājums.
Šķērslis nr.3 – gājēju tilts pāri Zunda kanālam
Daudzu cilvēku iecienīts ir gājēju/komunikāciju tilts pāri Zunda kanālam. Tas ir arī īsākais ceļš no RTU uz Dzirciemu. Diemžēl tilts ir šķērslis ne vien cilvēkiem invalīdu ratiņos un velobraucējiem, bet drīzumā tas varētu būt šķērslis arī gājējiem, jo ir ļoti sliktā tehniskajā stāvoklī:
Šķērslis nr.4 – Daugavgrīvas iela
Iespējams, vislielākais šķērslis “Zinību jūdzes” ceļā ir Daugavgrīvas iela. Šis ir liels šķērslis ne vien studentiem, bet arī topošo megabūvju Z-towers un Filozofu rezidenču iemītniekiem un darbiniekiem. 2013. gadā notikušās ielas rekonstrukcijas laikā no tās “pazuda” vienīgā iespēja to ērti šķērsot netālu no Kr. Valdemāra ielas, tādēļ nu vienīgais variants ir vai nu mērot neērtus labirintus pa autosatiksmei paredzēto tiltu, vai arī šķērsot ielu nelegāli:
Ņemot vērā, ka šis reizē ir arī ceļš starp diviem RTU kompleksiem, studenti aktīvi izmanto iespēju īsināt ceļu lecot pāri barjerām, ko, cīnoties ar sekām, nevis problēmas cēloni, pirms pāris gadiem uzstādīja Rīgas dome:
Šķiet neticami, bet izskatās, ka vienīgais ceļš, kā no Daugavgrīvas ielas nokļūt Z-Towers augstceltnēs, būs ar automašīnu. Z-Towers attīstītāji ieguldījuši milzīgus līdzekļus piebraucamā ceļā uz pazemes autostāvvietu, bet gājēju pārejas šeit nav:
Šķērslis nr.5 – Uzvaras bulvāris
Lai no RTU (un RSU) nokļūtu studentiem tik svarīgajā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, ceļš ved pa Raņķa dambi, kur pārvietošanās iespējas vairāk vai mazāk eksistē. Tomēr, nonākot pie Uzvaras bulvāra, šīs iespējas kļūst ļoti ierobežotas, jo ietve ļoti sašaurinās, un pa to pārvietojas ne tikai gājēji, kuriem šī ietve jādala ar velobraucējiem. Velobraucējiem gan pa ietvēm jābrauc nebūtu, bet šajā gadījumā otra iespēja ir riskēt tapt samaltam starp kravas automašīnām un autobusiem:
Laba alternatīva, lai nokļūtu Nacionālajā bibliotēkā, varētu būt braukšana pa Valguma ielu, bet šeit nesen veiktas velosipēdistiem nedraudzīgas satiksmes organizācijas izmaiņas un agrākā divvirzienu iela padarīta par vienvirziena iela, līdz ar to, atpakaļ no bibliotēkas drīkst braukt tikai pa šaurām ietvēm, kas nereti tiek nobloķētas:
Šķērslis nr.6 – gājēju tunelis Mūkusalas ielā
Lai no Latvijas Nacionālās bibliotēkas nokļūtu centrā, jau pašā ceļa sākumā jāizvēlas starp diviem variantiem – visnotaļ pazemojošo ceļu pa kāpnēm un apšaubāmiem tuneļiem vai arī pārkāpt Ceļu satiksmes noteikumus un šķērsot vienā virzienā vedošo brauktuves joslu pa virszemi:
Identiska situācija, kur gājēji iedzīti pazemes tunelī, ir arī Daugavas otrā pusē tiltam.
Šķērslis nr.7 – Akmeņu un Jelgavas ielas krustojums
Lai no Latvijas Nacionālās bibliotēkas nokļūtu Latvijas Universitātes Akadēmiskajā centrā, ir tikai viens ceļš – pa Jelgavas ielu. Lai nokļūtu Jelgavas ielā, jāšķērso tās krustojums ar Akmeņu ielu, kurā ir ne vien drošu gājēju pāreju trūkums, bet pat ietvju trūkums, līdz ar to krustojuma šķērsošana gan gājējiem, gan velosipēdistiem var būt visnotaļ satraucošs process:
Šķērslis nr.8 – Dzelzceļa tilta tunelis
Lielākais šķērslis ērtai un drošai nokļūšanai LU Akadēmiskajā centrā ir šaurais Dzelzceļa tilta tunelis – tā ietves ir tik šauras, ka uz tām pietiek vietas tikai vienam gājējam:
Šķērslis nr.9 – kanāls uz biznesa centru
Nonākot LU Akadēmiskajā centrā ar neapbruņotu aci iespējams ieraudzīt turpat blakus esošo Mūkusalas biznesa centru. Savstarpēja mijiedarbība starp biznesu un augstskolu ir ļoti būtiska, tādēļ šeit ļoti nepieciešams ērts gājēju un velosipēdistu savienojums. Pie biznesa centra ir arī sabiedriskā transporta pieturvieta, tādēļ savienojums ir sevišķi nepieciešams. Interesanti, ka tilts starp LU un biznesa centru jau eksistē – komunikāciju tilts:
No biznesa puses raugoties, Universitāte šķiet rokas stiepiena attālumā:
Ja ne šķērslis:
Šķērslis nr.10 – ceļš uz Torņakalna staciju
Uz Torņakalna staciju iespējams nokļūt divos veidos – viens veids ir pa Jelgavas ielu un Vienības gatvi. Te ceļš ved pa nepatīkami skaļu un netīru ielu ar šauru, tieši pie brauktuves esošu ietvi:
Visbeidzot ceļš ved pa, iespējams, šaurāko ietvi Rīgā:
Līdz esam nonākuši Torņakalna dzelzceļa stacijā:
Otrs ceļš no universitātes uz staciju ir vienkārša taciņa, kas savieno Universitāti ar staciju pa īsāko iespējamo ceļu:
Šī taciņa, kā izrādās, savieno arī LU ar biznesa centru. Tiesa, tas nepavisam nav ērts un drošs savienojums:
Lai “Zinību jūdze” būtu pieejama un ērta visiem studēt gribošajiem, nepieciešams rast risinājumu iepriekš minēto šķēršļu likvidēšanai – lai no visām universitātēm būtu iespējams ērti un droši nokļūt uz LNB un pilsētas centru gan ar kājām, gan ar velosipēdu. Šī gada 30.-31. maijā notiekošajā MadCity tiks meklēti risinājumi šo šķēršļu likvidēšanai. Vai Tev ir idejas?
